Andris Grafs. Publicitātes foto
Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots. Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi.
Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.
Tādi uzņēmumi kā Latvenergo, Attīstības finanšu institūcija Altum, Augstsprieguma tīkls, Rīgas ūdens jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam”[1] paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem Air Baltic Coorporation, Latvijas autoceļu uzturētājs un Rīgas namu pārvaldnieks. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī Latvenergo, Rīgas Siltums, Conexus Baltic Grid, Latvijas Mobilais Telefons, TET, Augstsprieguma tīkls, Latvijas Pasts un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.
Neskatoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027. gadam, būtisks progress šajā virzienā nav panākts.
Diskusijās dominē īstermiņa politiski apsvērumi, kas kavē investīciju piesaisti. Šāda pieeja attālina no mērķa – nodrošināt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu – un nozīmē īstermiņa politisko ambīciju apmierināšanu uz sabiedrības interešu rēķina. Ja uzņēmumam ir pārliecinoša izaugsmes stratēģija, arī paredzot iziešanu ārpus mājas tirgus, ambiciozi mērķi, skaidri definēti investīciju projekti un spēcīga vadības komanda, ja valsts kā akcionārs ir definējusi skaidras gaidas un nejaucas jautājumos, kuros nedrīkst iejaukties, ja uzņēmums īsteno investoriem caurredzamu pārvaldību — tad šie un citi elementi veido pamatu, lai vispār varētu runāt par gatavību biržai. Tātad - skaidri noteikumi, ilgtermiņa redzējums un caurspīdīga pārvaldība var nodrošināt investoru uzticību un palīdzēt uzņēmumiem nonākt biržā.
Valsts katru gadu novirza vairāk nekā miljardu eiro valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, taču būtisku daļu no šiem līdzekļiem varētu aizvietot ar finansējumu no kapitāla tirgus. Šādi atbrīvotos simtiem miljonu eiro citiem mērķiem, piemēram, aizsardzībai, veselībai un izglītībai, neceļot nodokļus.
“Valsts uzņēmumu kotācija biržā dotu nozīmīgu stimulu vietējā kapitāla tirgus attīstībai, iedrošinot arī privāta sektora uzņēmumus piesaistīt kapitālu un uzsākt akciju kotāciju biržā, kā arī paplašinot Latvijas kapitāla tirgus redzamību ārvalstu investoru vidū. Vienlaikus tas sniegtu iespējas pensiju plāniem palielināt ieguldījumu apjomu Latvijas uzņēmumos, tādējādi nostiprinot vietējo kapitālu. Bez tam valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā veicinātu šo uzņēmumu vērtības pieaugumu, tādējādi nodrošinot valstij papildu ienākumus no šiem uzņēmumiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” norāda Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Kapitāla tirgus dod iespēju iedzīvotājiem un pensiju fondiem kļūt par uzņēmumu līdzīpašniekiem un investoriem. Tas veicinātu sabiedrības uzticēšanos, finanšu pratību un aktīvu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējos uzņēmumos. 2024. gada beigās Latvijas mājsaimniecību kontos bija 11,2 miljardi eiro, kas patlaban netiek efektīvi ieguldīti. Tikai jāpiemin, ka Baltijas biržā kotēto 11 Latvijas uzņēmumu kapitalizācija ir zem 1% no IKP. Tas ir būtiski mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā, kur akciju tirgus kapitalizācija ir 11–14% no IKP.
Lai valsts kapitālsabiedrību virzība uz kapitāla tirgu kļūtu par realitāti, nepieciešama ne vien stratēģiska izpratne, bet arī konkrēti politiski lēmumi un rīcība. Līdzšinējie solījumi, kas pausti dažādos valdības un ministriju plānošanas dokumentos, nav pārtapuši reālos virzības mehānismos. Politikas veidotājiem jāuzņemas atbildība un skaidri jādefinē prioritātes – jānosaka konkrēti termiņi, atbildīgās institūcijas un jānodrošina uzņēmumiem atbalsts, vienlaikus stiprinot valsts kā akcionāra konsekventu, caurspīdīgu pozīciju.
Autors ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/26228f9b-d129-4e1a-918b-bd1e6319f747#