Artūrs Homins. Publicitātes foto
Jau šajā nedēļas nogalē Spilvas lidlaukā norisināsies “Baltic International Airshow 2025”, kas ir lielākais aviācijas šovs Baltijā, bet jūlija vidū notiks Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Šādu vērienīgu projektu plānošana un vadība ir liela atbildība, jo stāsts ir ne tikai par dalībnieku un apmeklētāju pieredzi, bet arī Latvijas tēlu kopumā. Kopumā Latvija var lepoties ar daudz un dažādiem šāda veida projektiem, piemēram, ik gadu notiek starptautisks džeza mūzikas Saulkrasti Jazz Festival, pavisam nesen noslēdzās Riga Art Week, arī festivāls Positivus ik gadu pulcē vairākus desmitus tūkstošus dalībnieku. Dažādi festivāli regulāri notiek arī ārpus Rīgas, attīstās kultūras tūrisms u.tml., apliecinot, ka nepieciešami profesionāli un zinoši speciālisti, kuri spēj veiksmīgi vadīt šāda līmeņa projektus, kā arī uzskatāmi parāda, ka ar šādiem pasākumiem var arī veiksmīgi pelnīt.
Augsts pieprasījums pēc radošiem līderiem
Reizēm, domājot par to, cik veiksmīgi izdevies noorganizēt vienu vai otru projektu, mēdzam pavīpsnāt, piemēram, par izaicinājumiem ar biļešu tirdzniecību, ēdināšanu pasākumā vai citām nebūšanām, tomēr vienlaikus jāapzinās, ka aiz katra vērienīga projekta stāv milzīgs darbs un apmeklētāji patiesībā redz tikai mazu daļu no tā. Kultūras projektu, piemēram, dziesmu un deju svētku, festivālu, izstāžu vai citu pasākumu specifika ir ļoti atšķirīga no citu veidu projektiem. Tas nozīmē emocionālo, radošos un sabiedriski nozīmīgo aspektu apvienošanu. Lai šādi pasākumi izdotos veiksmīgi, nepieciešama izpratne par kultūras projektu niansēm un arī starpkultūru atšķirībām. Pašlaik nozarē ir augsts pieprasījums pēc radošiem līderiem, kuri spēj vadīt šādus projektus no A līdz Z.
Latvijā iespējams baudīt daudz un dažādus kultūras projektus un pasākumus – no vienas puses, mums ir daudz piemēru, no kā mācīties, no otras puses, protams, jāatzīst, ka ir arī vieta uzlabojumiem. Kopā ar maģistra studiju programmas “Starptautisko kultūras projektu vadība” studentiem analizējam dažādas situācijas, lai nozare nākotnē iegūtu speciālistus, kuri ir orientēti uz rezultātu, spēj risināt dažādas problēmsituācijas, kā arī veiksmīgi darboties starptautiskā līmenī, piemēram, Venēcijas biennālē.
Nepietiek, ka pašiem patīk baudīt pasākumus
Starptautisks festivāls, koncerts vai izstāde – ikviens šāds pasākums ir arī stāsts par saturu, finansējuma piesaisti un mērķu definēšanu. Daudzi pasākumi un projekti neizdodas, jo vadītāji nespēj skaidri definēt to mērķi un neizprot mērķauditorijas vēlmes un vajadzības. Lai veiksmīgi vadītu lielus starptautiskus kultūras projektus, diemžēl, nepietiek tikai ar to, ka mums pašiem patīk baudīt šādus pasākumus. Tas, protams, ir labs sākums, bet vajadzīgas arī zināšanas, profesionālās kompetences, plašs kontaktu loks un daudz kas cits.
Ar kultūru var arī nopelnīt
Latvijā nereti tiek diskutēts arī par šādu pasākumu vērtību – ne tikai kultūras izpratnē, bet arī finansiālajā, uzdodot jautājumu – vai ar kultūru var nopelnīt? Manuprāt, ja projekti tiek organizēti pārdomāti un ilgtspējīgi, tad ar kultūru var arī nopelnīt. Lai projekts būtu izdevies arī no finansiālā viedokļa, ir būtiski precīzi to pozicionēt, attīstīt zīmolu, identificēt un uzrunāt konkrētu mērķauditoriju. Tāpat ir būtiski, lai pasākums ir finansēts ar daudzkanālu modeli – ja paļaujamies tikai uz biļešu tirdzniecību, ir jāņem vērā daudz riska faktoru, un pat tāds aspekts kā slikti laikapstākļi var izjaukt visus plānus. Taču, ja finansējums nav tikai no biļešu tirdzniecības, bet arī tiek piesaistīti atbalstītāji, izmantotas valsts un Eiropas Savienības (ES) sniegtās finansējuma iespējas u.tml. Latvijā kā ES dalībvalstī ir plašas atbalsta iespējas, ne tikai Valsts kultūrkapitāla fonds, bet arī galvenā ES programma kultūras un radošo nozaru atbalstam Creative Europe, kuras kopējais budžets ir vairāk nekā 2 miljardi eiro, Erasmus+ programma ar kopumā 26 miljardiem eiro, programma Eiropas Solidaritātes korpuss (miljards eiro) u.c. Jau studiju laikā ar studentiem pārrunājam dažādās iespējas un apgūstam, kā iespējams pieteikties šāda veida atbalstam.
Jau pieminētais Positivus un citi veiksmīgi piemēri, kas spēj piesaistīt ne tikai tūkstošiem apmeklētāju, bet arī ievērojamu sponsoru un sadarbības partneru loku, kļūstot par stabilu zīmolu Baltijas mērogā, demonstrē, ka, pareizi pozicionējot kultūras projektu un izprotot mērķauditorijas vajadzības, ir iespējams radīt produktu, kas spēj gan iedvesmot sabiedrību, gan nest ienākumus.
Spēt maksimāli paredzēt visus iespējamos riskus
Lai gan uz starptautiskiem kultūras pasākumiem apmeklētāji iegādājas biļetes salīdzinoši laikus, pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus. Daļa cilvēku joprojām orientējas uz pēdējā brīža piedāvājumiem, kas var radīt stresu un neskaidrības organizatoriem. Šajā nozarē ir ļoti būtiski spēt maksimāli paredzēt visus iespējamos riskus un plānot to novēršanu, kā arī nodrošināties, izmantojot dažādus finansējuma avotus, kas vienlaikus nozīmē arī iespēju sniegt labāku un pozitīvāku pieredzi dalībniekiem un apmeklētājiem.
Lielu un starptautisku kultūras projektu veiksme nav nejaušība - tā ir rūpīgas plānošanas, zinošu profesionāļu, daudzveidīga finansējuma un stratēģiskas vadības rezultāts. Latvijā ir radošs un aktīvs kultūras process, kas piedāvā daudz iespēju ne vien baudīt pasākumus, bet arī profesionāli attīstīties šo projektu vadībā. Lai saglabātu un stiprinātu šo dinamiku, ir būtiski turpināt ieguldīt nākamajos kultūras līderos, nodrošināt piekļuvi starptautiskajam finansējumam un veidot sabalansētus, uz rezultātu vērstus projektu modeļus, kuros kultūra tiek uztverta gan kā sabiedrības saliedēšanas spēks, gan kā dzīvotspējīga ekonomiskā nozare.
Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra programmas “Starptautisko kultūras projektu vadība” vadītājs