Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien nolēma, ka Krievija ir atbildīga par Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko nogalināšanu ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006. gadā. Slepkavību pastrādājuši Krievijas pilsoņi Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns, un esot spēcīgi pierādījumi, ka viņi rīkojušies Krievijas varas iestāžu uzdevumā. Ļitviņenko slepkavībā aizdomās turētie joprojām dzīvo brīvībā Krievijā.
Lielbritānijas policija pirmo reizi oficiāli nosauca trešā Krievijas aģenta vārdu, kas, kā uzskata britu likumsargi, piedalījies bijušā Krievijas izlūkdienesta pārstāvja Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanā 2018. gadā. Šā cilvēka vārds ir Deniss Sergejevs, kas uzdevies arī par Sergeju Fedotovu. Iepriekš bija zināmi divu citu Krievijas specdienesta darbinieku vārdi — Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs.
Tiesa Gēteborgā kādu Zviedrijas pilsoni atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda trīs gadus cietumā. Viņš bija konsultants Zviedrijas autobūves uzņēmumos Volvo Cars un Scania.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina partija Vienotā Krievija saglabājusi vairākumu Valsts domē — partija saņēmusi 49,8% vēlētāju balsu. Komunisti saņēmuši 19% balsu, bet 5% vēlēšanu barjeru pārvarēja arī Vladimira Žirinovska vadītā Liberāldemokrātiskā partija, kreisi orientētā Taisnīgā Krievija un līdz šim parlamentā nepārstāvētā labēji centriskā partija Jaunie ļaudis. ASV, Eiropas Savienība un Lielbritānija kritizēja vēlēšanu norisi Krievijā, jo tās notikušas iebiedēšanas gaisotnē un bez starptautisko novērotāju klātbūtnes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.