Mārtiņš Andersons. Foto - Zane Bitere, LETA
Mēs apsveicam raksta "Kas notiek ar mūsu diasporu? Skatiens uz Amerikas latviešiem no Latvijas" autora Jura Martina entuziasmu, bet mudinām atzīt, ka panākumi politikā un diplomātijā ir saistīti ar mācīšanos sadarboties ar citiem.
Amerikas Latviešu apvienība (ALA) darbojas, izejot no šādiem principiem, un mūsu veiksmīgais politiskais aktīvisms, ko veicam Amerikas latviešu vārdā, apliecina šīs pieejas efektivitāti.
ALA vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs bezpartejiska bezpeļņas organizācija ne tikai tāpēc, ka to pieprasa ASV likumdošana, bet arī tāpēc, ka mēs saprotam, ka spēja sadarboties ar visa ASV politiskā spektra pārstāvjiem ir ilgtermiņa panākumu atslēga. Tas atspoguļojas arī ALA biedru sastāvā, kas ietver abu lielāko ASV politisko partiju atbalstītājus.
Kopā ar Amerikas igauņu un lietuviešu jumta organizācijām sadarbojamies un sniedzam ievērojamu finansiālo atbalstu Vašingtonā bāzētajai Apvienotajai Baltiešu komitejai (Joint Baltic American National Committee jeb JBANC), kuras darbinieki tiekas ar ASV politiķiem un viņu padomdevējiem, lai informētu un mudinātu balsot par spēcīgāku ASV atbalstu Baltijai. Turklāt ALA Call to Action (CTA) nodaļa pastāvīgi seko svarīgākajiem Kongresa likumprojektiem, kas attiecas uz Baltijas drošību, izveido šo projektu kopsavilkumus un mobilizē ASV dzīvojošus baltiešus sazināties ar saviem ievēlētajiem politiskajiem pārstāvjiem un mudinātu viņus atbalstīt šos likumprojektus.
Tas nav pasīvums, kā aizrāda raksta autors, bet gan aktīva iesaiste.
Šī pieeja ir devusi daudzus pozitīvus rezultātus, tādēļ ilustrācijai sniegsim dažus piemērus:
• Kopš 2014. gada, kas ietver gan demokrātu, gan republikāņu prezidentu administrācijas, Amerikas Savienotās Valstis ir palielinājušas karaspēka klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Baltijas valstīs, Atlantic Resolve iniciatīvas ietvaros.
• ASV Aizsardzības departamenta ieguldījums Baltijas aizsardzības spējās, Baltijas drošības iniciatīvas (BSI) ietvaros no 2021. līdz 2025. gadam pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. 2026. gada budžetā ir ierosināts ieguldīt 350 miljonus ASV dolāru, kas būtu līdz šim lielākais ieguldījums.
• 2025. gada martā ASV valsts sekretārs Marko Rubio atkārtoti apliecināja Vašingtonas apņemšanos stiprināt drošību Baltijas reģionā, raksturojot Latviju, Lietuvu un Igauniju kā “ideālus sabiedrotos”.
Šis nelielais faktu kopums spilgti parāda ASV un Baltijas valstu sadarbības spēku aizsardzības jomā, kā arī ALA darbības efektivitāti.
Spriežot pēc izvēlētajiem vārdiem, raksta autors uzskata, ka “iet konfliktā”, “strīdēties” un “sodīt” ir labākā un efektīvākā pieeja politisko mērķu sasniegšanai. ALA pieredze tomēr rāda ko citu. Salīdzinot ar citām etniskām, politiskām vai sociālekonomiskām grupām un organizācijām ASV, latviešu skaits plašajā Amerikā ir salīdzinoši mazs. Tādēļ mums ir stratēģiski un diplomātiski jāstrādā, lai mūsu balsis būtu vienotas un sniegtu maksimālo rezultātu. To nedos skaļa konfrontācija, bet gan pragmatisks un iedarbīgs dialogs, aizstāvot mūsu intereses brīvas un demokrātiskas Latvijas pastāvēšanai.
Mēs zinām, ka IR lasītāji ir labi izglītoti un vērīgi. Daudzi, tai skaitā Amerikas latvieši, novērtē šī izdevuma uz faktiem balstīto žurnālistiku un neitrālo redakcionālo politiku. Tāpēc mēs aicinām nemaldināt lasītājus ar rakstā “Kas notiek ar mūsu diasporu?” atspoguļoto vienpusējo skatījumu, bet iepazīties ar faktiem un iedziļināties ALA pēdējo gadu politiskajā darbībā.
Cieņā,
ALA valdes vārdā
Mārtiņš Andersons, ALA priekšsēdis