Mārtiņš Šteins. Publicitātes foto
Latvijas izglītības sistēmā ir daudz izaicinājumu – jāievieš un jāskaidro jaunā vērtēšanas sistēma, jāpapildina kompetenču saturam atbilstošu mācību līdzekļu klāsts, ir jūtams pedagogu trūkums, skolām jāspēj pielāgot darbs skolēniem ar dažādām vajadzībām un arī izglītības iestāžu direktora krēsls kļūst aizvien mazāk iekārots - bieži konkursi beidzas bez rezultāta vai tajos piedalās tikai viens kandidāts.
Starptautiskajos pētījumos redzam, ka mūsu skolēnu zināšanu līmenis atpaliek no kaimiņvalstīm un šajā sarežģītajā brīdī būtu tikai loģiski, ja politikas veidotāji domātu, kā stiprināt skolu vadības kapacitāti, nevis to apdraudētu. Diemžēl valdības iecerētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” ietekmēs skolu vadītāju atalgojumu, kas rada vēl lielākus riskus.
Skolu direktori kļuvuši par “multimāksliniekiem”
Izglītības un zinātnes ministrijas virzītie grozījumi paredz noteikt stingrākus ierobežojumus izglītības iestāžu vadības darba samaksai, samazinot to maksimāli pieļaujamo īpatsvaru mērķdotācijā no līdzšinējiem 15% uz 14%. Lai gan šķietami šis samazinājums ir neliels, praksē tas nozīmē mazāk iespēju nodrošināt vietniekus, samazinātās iespējas direktoriem saņemt atbilstošu atalgojumu un grūtības komplektēt profesionālu vadības komandu. Tas notiek laikā, kad katram skolas vadītājam jābūt gan izglītības procesa vadītājam, gan mentoram, gan iedvesmotājam, gan IT administratoram, gan cilvēkresursu speciālistam, gan pārmaiņu virzītājam, gan sabiedrisko attiecību pārstāvim un vēl un vēl. Direktori kļuvuši par “multimāksliniekiem” un tas tiek uztverts kā norma, un šī loma netiek pietiekami novērtēta.
Risks lielākai pārslodzei un izdegšanai
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka skolu direktoru un viņu vietnieku atalgojums visbiežāk svārstās robežās no 1600 līdz 1999 eiro bruto. Tikai neliela daļa pārsniedz 2000 eiro, savukārt vairākās Latvijas vietās direktoru atalgojums ir pat zemāks par vidējo algu valstī. Ja grozījumi stāsies spēkā, mazajās un vidējās skolās direktori cietīs visvairāk – viņi jau tagad bieži vien strādā bez vietniekiem un iespējām sadalīt vadības pienākumus. Izmaiņas var nozīmēt vēl lielāku pārslodzi un izdegšanas riskus.
Vajadzīgs papildu finansējums, nevis pārdale
Patlaban daudz tiek runāts arī par nepieciešamību stiprināt atbalsta personāla klātbūtni skolās. Un pamatoti - logopēdi, speciālie pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu iekļaujošu un drošu mācību vidi. Taču šo funkciju nodrošināšanai ir vajadzīgs papildu finansējums, nevis pārdale no vadības darba samaksas. Pretējā gadījumā mēs tikai pārbīdām naudu no vienas pozīcijas uz citu, zaudējot stabilitāti abās. Pašvaldības varētu izveidot efektīvas starpskolu atbalsta komandas, kas piesaistāmas pēc vajadzības, taču tam nepieciešama elastība, uzticēšanās un finanses.
Grozījumi palielinās birokrātiju
Ne mazāk satraucošs ir arī veids, kā šie grozījumi tiek virzīti. Tas notiek vasaras mēnešos, kad lielākā daļa izglītības nozares profesionāļu ir atvaļinājumā vai koordinē Dziesmu un deju svētku procesus saviem skolu kolektīviem. Šādā laikā nav iespējams nodrošināt diskusiju ar skolu vadītāju iesaisti un kvalitatīvu atgriezenisko saiti. Pieņemt būtiskus lēmumus par sistēmas pārvaldību bez profesionāļu līdzdalības ir ne tikai nepieņemami, bet arī bīstami ilgtermiņā. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir norādījusi, ka šie grozījumi palielinās birokrātiju un radīs tikai mākslīgu naudas pārdali starp klašu grupām, nevis uzlabos izglītības kvalitāti. Darba devēji uzsver - uzmanība jāvērš reālajiem izaicinājumiem, piemēram, pedagogu trūkumam un atbalsta personāla nodrošinājumam, nevis jāveido aizvien sarežģītākas administratīvās konstrukcijas.
Neatkarīgā izglītības biedrība jau ilgstoši vērš uzmanību nepieciešamībai stiprināt skolu vadītāju institūciju. Ir izveidots biedrības Direktoru klubs, tiek organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi un mentoringa programmas – tas viss, lai atgādinātu, ka skolu vadības stiprināšana nav greznība, bet izglītības kvalitātes pamats. Ja vēlamies, lai mūsu bērni gūtu labus rezultātus un justos atbalstīti skolā, mums jāparūpējas par tiem, kuri vada skolas ikdienu. Pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt ne tikai profesionāļus, bet arī sabiedrības uzticību izglītības sistēmai.
Autors ir Jauno Līderu vidusskolas direktora vietnieks, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis