Vecajiem pašvaldību dinozauriem pēc vēlēšanām klājas grūti
Pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis kopš pašvaldību vēlēšanām, bet tikai tagad tiešām varam savilkt galus un spriest, kas uzvarējis un kas zaudējis. Lauksaimnieki cāļus skaita rudenī, bet pašvaldību politiķi vēlēšanu rezultātus var novērtēt, kad domes sanāk uz pirmajām sēdēm un ievēl priekšsēdētājus jeb mērus un viņu vietniekus. Kā tagad pat Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) sapratis, pirmajai vietai nav lielas nozīmes, ja tāpat būs jādeldē opozīcijas soliņi, un tur nekāda mēslu dakšu vicināšana pie Brīvības pieminekļa nepalīdzēs.
Paskatoties uz Latvijas politisko karti pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmais un svarīgākais secinājums ir — demokrātija ir dzīva! Ja iekrāso katru novadu atbilstoši tajā ievēlētā vadītāja politiskajai piederībai, redzama tik raiba un daudzveidīga aina, ka grūti atrast kādas kopējas tendences. 42 valstspilsētu un novadu vadītāju krēslos nonākuši 19 dažādu partiju pārstāvji. Tas liecina par veselīgu konkurenci, daudzveidīgu piedāvājumu un plašām iespējām vietējiem iedzīvotājiem izrādīt pašiniciatīvu. Turklāt sistēma neslīkst stagnācijā vai apātijā. Veselās 22 jeb vairāk nekā pusē pašvaldību vadītāji nomainīti.
