Attālinātās mācības ir viena no pandēmijas blaknēm — garas stundas pie datora četrās sienās un cīņa ar motivācijas trūkumu šobrīd ir daudzu jauniešu ikdiena, arī šai 11. klases skolniecei
Kad runājam, vienu tiešsaistes stundu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolniece šorīt jau ir aizvadījusi. Pēc tam aši jāizlasa skolotāja atsūtītie materiāli un jāpieslēdzas vēsturei. Labi, ka diena ir pelēka — nav liela vilinājuma doties ārā.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu martā skolēniem un pedagogiem sākās jauna, izaicinājumiem pilna realitāte — attālinātā mācīšanās gandrīz trīs mēnešu garumā. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras visi septembrī atgriezās skolās, taču prieks nebija ilgs — pēc oktobra brīvlaika 7.—12. klases skolēni atkal pārgāja attālinātās mācīšanās režīmā, bet pēc ārkārtējās situācijas atjaunošanas skolās palikuši tikai četru jaunāko klašu bērni.
«Ja kāds pirms gada teiktu, ka es ļoti gribēšu diendienā iet uz skolu, būtu izbrīnīta,» atzīst Grēta. No sākuma viņa attālināto mācīšanos izbaudīja un pat slepeni priecājās, kad ārkārtējo situāciju pavasarī pagarināja. Toreiz nebija tik daudz tiešsaistes stundu, bet rudenī tās ir ik dienu. Grēta gan piekrīt — konkrēts režīms ir vajadzīgs. Viņa pamostas, uztaisa kafiju un pieslēdzas skolai. Bieži vien no ekrāna neatraujas līdz vēlai pēcpusdienai vai vakaram. Stunda pēc stundas, darba nodošanas termiņš pēc termiņa. «Apjoms ir patiešām liels.» Tomēr viņa cenšas atrast laiku arī sev — katru dienu doties pastaigā, aprunāties ar ģimeni, paēst kārtīgas vakariņas. Par ieguvumu viņa uzskata to, ka retos brīvos brīžus gribas pavadīt lasot vai ejot ārā, nevis «sēžot» telefonā, kas kādreiz bijusi Grētas «atkarība».
Grēta pēc dabas esot liela sliņķe, tāpēc motivāciju saglabāt ir grūti. Ir dienas, kad viņa pamostas, stunda jau ir sākusies, bet, tā kā nav jāģērbjas un jāpamet istaba, piezogas doma: «Kāpēc iet tiešsaistes stundā, ja to var nedarīt?» It īpaši, ja visu informāciju var atrast internetā. «Mācību kvalitāte ir atkarīga tikai no katra paša, un pašmotivācija šobrīd ir skolēnu lielākā problēma.» Iekulties «parādos» un kādā priekšmetā «pazust» esot ļoti viegli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.