Nevienlīdzība var nogremdēt • IR.lv

Nevienlīdzība var nogremdēt

4
Liene Ozoliņa. Foto — Ieva Salmane
Anda Burve-Rozīte

Socioloģe Liene Ozoliņa pētījusi Latvijas sabiedrības attieksmi pret valsti un pašiem pēc 2009. gada ekonomiskās krīzes. Ko viņa saka par sabiedrībā notiekošo pandēmijas krīzē?

Vēl pirms gada socioloģijas zinātņu doktore Liene Ozoliņa pasniedza Londonas Ekonomikas augstskolā. Par Covid-19 krīzi pasaulē nekas nebija zināms, Mančestras Universitātes izdevniecība laida klajā latviešu zinātnieces grāmatu par pilsoņu attiecībām ar valsti pēc 2009. gada ekonomikas krīzes. Pagājis tikai gads, un Ozoliņa ir viena no reemigrantiem, kā pati sevi dēvē. Ar ģimeni pārcēlusies atpakaļ uz Latviju, pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā.

Nesen Ozoliņas spilgtā runa par to, kāpēc ekonomiskajās krīzēs vainojam indivīdu, izcelta globālajā TED Talks platformā. Ozoliņas pētījumi vairāku gadu garumā skāruši Latvijas sabiedrības krīzes uztveri. Intervijā viņa stāsta, kāpēc 2009. gada Latvijas veiksmes stāsts pasaules acīs bija nežēlīgs — tādu nastu cilvēku pleciem neuzlika neviena cita Eiropas valsts, kā arī iezīmē svarīgākās tēmas tagad, kad piedzīvojam cita veida krīzi — koronavīrusa pandēmiju. 

Pandēmijas skaitļi Latvijā pēdējās nedēļās kļuvuši slikti, kā daudzviet pasaulē. Kādiem jautājumiem no nevienlīdzības viedokļa mums jāpievērš uzmanība?
Vīruss sabiedrībā pastiprina jau esošās problēmas, izgaismo sociālo nevienlīdzību. Krīzi menedžējot, ir risks, kā valdības tiks galā, vai nevienlīdzība nepieaugs. Piemēram, cilvēki ar nedrošiem vai problemātiskiem darba līgumiem pirmie izjūt, kad valsti skar krīze. 

Saistībā ar Covid-19 krīzi Lielbritānijā sāk runāt par ietekmi uz izglītību: ja skolēni mācās tiešsaistē, kāds iespaids ir uz dažādām sabiedrības grupām. Izglītoti, situēti vecāki nodrošina, ka bērns arī mājās mācīsies. Savukārt ģimenes, kurās ir zemāki ienākumi un izglītības līmenis, bērni pandēmijas laikā pavadījuši daudz mazāk stundu mācoties — tas jau pierādīts ar skaitļiem. Ja situācija, kad mainās mācību formas, kļūst par ilgtermiņa, no vienas puses, varam būt sajūsmināti — ir tehnoloģiju attīstība, ko tikai nevaram izdarīt attālināti! No otras puses, bērniem, kas nav tik labā starta pozīcijā, šie apstākļi dzīvi padara vēl grūtāku.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu