Kā tika izglābti Taizemes applūdušajā alā iesprostotie zēni
Amerikāņu gaisa spēku virsnieks, stāvot līdzās trim citiem glābējiem, caur cimdos ievilktajiem pirkstiem beidzot sajuta spēcīgu rāvienu. Tas nāca no virves, kuras gals pazuda duļķainajā ūdenī pie viņu pašu kājām. Viņi zināja, ka virve ir pēdējais posms garā ķēdē, kas cauri applūdušajai alai bija aizstiepta līdz tālākajam pazemes kambarim — tajā jau 16 dienas bija iesprostoti 12 pusaugu futbolisti un viņu trenera palīgs.
«Zivs uzķērusies!» 8. jūlijā alas sienās atbalsojās amerikāņa paziņojums, brīdinot pārējos alā izvietotos glābējus, ka riskantā misija jau sākusies. «Zivs bija mūsu kods, lai apzīmētu, ka notiek kustība mūsu virzienā,» stāsta virsnieks. Viņa priekšnieki atļāva runāt ar presi, ja militārpersona netiks identificēta.
Pirmais zēns no ūdens parādījās pēc 10 minūtēm. «Visu sirdis pamira,» atceras amerikānis. Tas bija brīdis, ko viņi visi tik ļoti gaidīja, bet kuru neviens tā īsti nemaz nevēlējās. Jo tas nozīmēja, ka nav izdevies atrast citu, vieglāku risinājumu zēnu glābšanai. Ka nav iespējams izurbt jaunu tuneli līdz vietai, kur bija iesprostoti 11—16 gadus vecie futbola komandas Mežacūkas spēlētāji un viņu 25 gadus vecais trenera palīgs. Ka nerimstošās lietusgāzes turpināja applūdināt alas, draudot pārspēt steigā savesto sūkņu jaudu un applūdināt zēnu patvērumu. Tas nozīmēja arī to, ka nošķirtajā alas kambarī skābekļa daudzums sāka samazināties līdz tādam līmenim, kas var izraisīt prāta aptumšošanos.
Vārdu sakot, visas citas glābšanas iespējas bija izsmeltas un nācās ķerties pie ārkārtas plāna. Glābšanas operācijas plānotāji apzinājās, ka, visticamāk, tas nozīmēs vismaz dažu zēnu nāvi, jo neviens no viņiem neprot peldēt. Pārbiedētie puikas bija jāizvelk caur kopumā četrus kilometrus garu alu, kurā dažus posmus bija applūdinājis ķermeni stindzinošs ūdens un dažas pārejas bija bīstami stāvas vai šauras. Sagatavošanās darbos dzīvību jau bija zaudējis viens no pieredzējušiem glābējiem.
«Varēja dzirdēt, ka visi klātesošie aiztur elpu,» stāsta virsnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.