Gada balvas sportā ieguvējs skeletonists Martins Dukurs (27) šogad guvis uzvaru gan Eiropas, gan pasaules čempionātā. Viens no panākumu noslēpumiem esot pašu radītā slieces formula
Martina un Tomasa Dukuru ģērbtuve Siguldas trasē atgādina mednieku namiņu: pie sienas līdzās cita citai kā bises iekārtas kamanu slieces. Paņēmis vienu, Martins ar pirkstgaliem saudzīgi pārslīd pāri: «Katrai savs koncepts. Pēc gropes garuma, dziļuma, platuma uzreiz varu pateikt, kādam laikam, kādai trasei tā der. Vesela zinātne!» No Šveices Dukuri pasūta stieni, kurā, līdzīgi kā dārgmetāla izstrādājumos, iededzināts zīmogs, kas apliecina kvalitāti. Stieni sportisti ved pie meistariem uz Liepāju. «Uzliekam uz lapas visu, ko gribam no stieņa dabūt ārā. Datorā uztaisām rasējumu. Tad ar uzmetumu dodamies pie cilvēka, kurš frēzē un pulē,» Martins aizraujas. Ciparu un burtu kombinācijas viņa pierakstos atgādina alķīmiju, bet, izdzirdējis, ka žurnāliste tos labprāt pierakstītu, lai redz arī lasītāji, Martins smaidot strauji aizcērt bloknota vāciņus. «Nedrīkst!» Pašu radītā slieces formula jeb rasējums ir viens no Dukuru panākumu noslēpumiem.
Šogad Martins patiešām ir rādījis brīnumus: ieguvis gan pasaules kausu, gan pirmās vietas Eiropas un pasaules čempionātā. Griesti sasniegti? Staltais, brūnacainais sportists papurina galvu. Pat Ziemassvētkos Martina treniņu grafikā tika iezīmētas darba stundas. «Nesaku, ka esmu baigais darbarūķis, bet lāgā atpūsties neesmu iemācījies.» Sportista lielākais izaicinājums tagad – pārspēt nevis citus, bet pašam sevi.
Gribas dominēt
«Sportisti ir dažādi: vienam sliktāks starts, cits atkal tehniku atstāj novārtā. Vēl kādam attīstībā palīdz spēcīga valsts programma, bet kādam varbūt panākumus gūt traucē slinkums. Atslēga visam ir universālums. Ja esi spēcīgāks startā, ja vairāk pie slidām strādā, pie kamanas, agri vai vēlu atrod to pilnību,» stāsta Martins. Nav tā, ka pašam viss nāk viegli. Piemēram, nepatīk aukstums. To pārvar, pirms treniņu brauciena iesildoties, paskrienot. Talants? «Neapšaubāmi, bet tā ir tikai puse, otra puse – gribasspēks, kad ej caur ciešanām un mokām, neveiksmēm, fiziskām grūtībām, kamēr panāc rezultātu. Ir nosprausts mērķis, un uz to tiecies.» Pagājušajā gadā iegūtā 2.vieta olimpiskajās spēlēs un grandiozie panākumi šogad ne mirkli neesot radījuši eiforisku atslābumu. «Vienmēr sev esmu mēģinājis iezombēt, ka nekas nav mūžīgs. Visu laiku jāmēģina virzīties uz priekšu – nekas, ja sanāk solis atpakaļ, jāizdara secinājumi, un nākamreiz būs vieglāk tam pārkāpt pāri. Tāda man ideja.» Seno romiešu cienīgs raksturs? Martins domīgi nopūšas. Pēc horoskopa esot Auns, diezgan ietiepīgs. «Kopš bērnības es neesmu mācējis zaudēt. Tas mani virza uz priekšu zemapziņas līmenī – gribas dominēt.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.