Linda Daniela. Publicitātes foto
Jūnija beigās publiskajā telpā izskanēja informācija, ka, meklējot līdzekļu ietaupījumu, Izglītības un zinātnes ministrija atkal apsver iespēju mainīt skolas gaitu sākšanas vecumu uz sešiem gadiem.
Šis jautājums politikas un sabiedrības dienaskārtībā nonāk jau atkārtoti, tomēr, analizējot ieceri sīkāk, nākas secināt, ka tas neradīs būtiskus ietaupījumus, tam nav matemātiska pamatojuma, tieši pretēji – papildus problēmas un izaicinājumus. Turklāt svarīgi atcerēties, ka Latvijā jau tagad bērniem no piecu gadu vecuma ir obligāta pirmsskolas izglītības programmas apguve.
Pirmsskolā ir noteikta programma ar sasniedzamiem rezultātiem
Lai gan ir valstis, kurās bērni sāk skolas gaitas arī no sešu gadu vecuma, veiksmīgi izglītojas un absolvē skolu, Latvijas gadījumā šādas izmaiņas nozīmētu ieviest nenoteiktību izglītības sistēmā kopumā. Patlaban bērni no piecu gadu vecuma apgūst pirmsskolas izglītības programmu, kas viņus sagatavo skolai. Un lielākā daļa sāk skolas gaitas no septiņu gadu vecuma.
Nevajag uzskatīt, ka pirmsskolā bērni nemācās, ka viņi tikai tiek pieskatīti. Pirmsskolā ir noteikta programma ar sasniedzamiem rezultātiem un mācību process notiek pedagogu vadībā. Kādas indikācijas liecina, ka sešgadnieku mācības skolā ļaus ietaupīt? Tam nav matemātiska pamatojuma. Bērni mācās jau tagad neatkarīgi no tā, vai ēka, kurā viņi uzturas, tiek saukta par skolu vai pirmsskolu.
Vai skolām būs piemērotas telpas?
Pieņemot šādas izmaiņas par sešgadniekiem skolā, aktualizēsies jautājums par piemērotām telpām. Laikā, kad ilgstoši esam strādājuši pie skolu tīkla optimizēšanas un skolēnu skaita klasē noteikšanas, būs aktuāls jautājums – vai visās skolu ēkās būs vieta un telpas sešgadniekiem? Turklāt tādas, kas piemērotas tik maziem skolēniem. Ja bērni tiks pārvietoti uz tukšām ēkām, kas iepriekš tika atbrīvotas, lai taupītu resursus, ideja kļūst vēl absurdāka.
Visi skolotāji veic vienādas vērtības darbu
Pašlaik pirmsskolās ar bērniem strādā profesionāli pedagogi. Lai gan kopumā sabiedrībā vēl aizvien pastāv uzskats, ka pirmsskolas pedagogi nav līdzvērtīgi vispārizglītojoši skolu pedagogiem, 2023. gada Satversmes tiesas spriedums atzina, ka Ministru kabineta noteikumi par zemāko darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem (bērnudārzu skolotājiem) neatbilda Satversmes 91. pantā nostiprinātajam vienlīdzības principam. Tiesa konstatēja, ka attaisnojums budžeta stabilitātei neattaisno, ka pirmsskolas pedagogiem maksā mazāk nekā skolotājiem citos izglītības līmeņos, jo visi pedagogi veic “vienā vērtībā” darbu. Ar šo lēmumu tika skaidri pateikts - visi skolotāji veic vienādas vērtības darbu. Un arī pirmsskolas pedagogi iegūt augstāko izglītību.
Vecākiem var nākties samazināt darba slodzi
Uz ideju par sešgadnieku sūtīšanu skolās jāraugās arī no vecāku ikdienas plānošanas viedokļa – pirmsskolā bērnam ir noteikts dienas režīms, kas ļauj vecākiem pilnvērtīgi strādāt, maksāt nodokļus un sniegt savu ieguldījumu tautsaimniecībā. 1. klasē mācību stundas un dažas papildus nodarbības pēc tam nozīmē, ka bērns, visticamāk, būs nodarbinās līdz dienas vidum. Ņemot vērā, ka aizvien mazāk ģimenēm ir vecvecāki, kuri nestrādā un var pilnvērtīgi veltīt laiku mazbērniem, vienam no vecākiem var nākties samazināt darba slodzi vai atteikties no darba vispār, lai būtu ar bērnu atlikušajā laikā. Vai idejas autori ir aprēķinājuši, kādus zaudējumus tautsaimniecībai tas varētu radīt?
Labāk meklēsim risinājumus, kā uzlabot skolēnu sniegumu un izglītības kvalitāti, nevis tērēsim laiku un enerģiju pārmaiņām, kas var radīt kaitējumu izglītības sistēmai un tautsaimniecībai. Un vienlaikus strādāsim pie sabiedrības un politikas veidotāju izglītošanas par to, ka arī pirmsskolā bērniem ir nodarbības, mācības un precīzi definēti sasniedzamie rezultāti. Tā nav tikai vieta, kur bērni spēlējas, ēd launagu un guļ diendusu.
Autore ir profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne