Jānis Taukačs. Publicitātes foto
Latvijā ir izstrādāts Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara mazināšanai 2025.–2029. gadam. Tajā cukura nodoklis tiek minēts kā viens no iespējamiem instrumentiem cīņā par veselīgāku sabiedrību.
Kāds spečuks no ēdināšanas industrijas zināja komentēt, ka galvenais šāda nodokļa mērķis būtu pasargāt bērnus. Savukārt valstij ar šo nodokli var rasties papildus līdzekļi, ar ko ārstēt pieaugušos. Nodokli nedrīkst ieviest fiskālu apsvērumu dēļ. Tieši otrādi - jo mazāk valsts to iekasēs, jo veiksmīgāks šis nodoklis būs.
Cerams, ka veselības nodoklis ir tikai cīņas pret šo monstru (cukuru) aizsākums. Nodokļu politika daudz plašāk varētu arī atbalstīt cilvēku aktīvāku iesaistīšanos sportošanā. Statistikas rādītāji par cilvēku aktīvā darba mūžu (un ieguldījumu ekonomikā) ir kritiski slikti.
Vai jāizdomā riteni?
Cukura nodoklis nav jauna ideja – Ungārija to ieviesa kā neveselīgas pārtikas nodokli (arī sāli un taukus saturošiem produktiem) jau 2011. gadā, un rezultāti ir iespaidīgi. Tikai četrus gadus pēc nodokļa ieviešanas Ungārijā bija samazinājies ar nodokli apliekamas neveselīgas pārtikas patēriņš. Gan attiecīgā Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā, gan universitātes Ungārijā pētnieku rakstā apgalvots, ka tieši šādi mērķi esot sasniegti ar veselības nodokli Ungārijā.
● Ražotāji pārskatīja produktu sastāvu, samazinot cukura daudzumu un attiecīgi izglītoja patērētājus. Pēc nodokļa ieviešanas vismaz 40% ražotāju mainīja produktu sastāvu, lai samazinātu vai izslēgtu neveselīgās sastāvdaļas.
● Patērētāji sāka izvēlēties veselīgākas alternatīvas. Papildus cenu paaugstināšanai nodoklis palielināja izpratni par neveselīgu pārtiku un mainīja patērētāju uzvedību uz veselīgāku izvēli.
● Valstij nodoklis rada papildu ieņēmumus, kurus iespējams izmantot, lai finansētu preventīvas aktivitātes un attiecīgo veselības aprūpi.
Līdzīgi nodokļi - arī citur
Līdzīgi nodokļi pastāv 12 Eiropas valstīs, no kurām 10 to ieviesušas saldinātiem dzērieniem (tikko – arī Lietuvā), Dānija – arī saldējumam, šokolādei un konditorejai, Ungārijas plašo nodokli tagad apsver arī Itālija. Ungārijai līdzīgs nodoklis jau sen ieviests Meksikā. Ideāli, protams, ja šo varētu harmonizēt visā Baltijā. Taču šis nu šķiet jautājums, kur nav korekti gaidīt ES valstu kritiskās masas sasniegšanu. Ieguldījums cilvēku veselībā ir ieguldījums arī Latvijas ekonomikā.
Ko saka Eiropa?
Eiropas Komisija šogad 16.maijā publicējusi ziņojumu "Veselības nodokļi no ES perspektīvas", kurā sniegta padziļināta analīze par veselības nodokļu efektivitāti un struktūru attiecībā uz pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu. Ziņojumā secināts, ka labi izstrādāti neveselīgas pārtikas nodokļi ir efektīvi sabiedrības veselības instrumenti. Daži no galvenajiem šādu nodokļu ieviešanas efektiem, kas norādīti ziņojumā, ir sekojoši:
● Ziņojumā apstiprināts, ka neveselīgās pārtikas nodokļi var samazināt cukura saturošu produktu patēriņu un veicināt ražotāju produktu sastāva pārveidošanu.
● Piemēram, diferencēta nodokļu struktūra, kurā augstāks cukura saturs nozīmē augstākus nodokļus, ir efektīvāka paradumu maiņas veicināšanā, nekā vienotas likmes.
● Patēriņa samazinājums ir izteiktāks, ja nodokļu likmes ir ievērojamas un pastāvīgas.
● Lai gan mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem var just lielāku nodokļu slogu proporcionāli viņu ienākumiem, tās gūst lielāku labumu veselības jomā.
Dzērieni - tikai ap 5% no cukura patēriņa!
Apmēram pie šāda secinājuma nonāca arī Igaunijā, kad viņi pētīja un nepieņēma nodokli saldinātiem dzērieniem. Nodoklis tikai dzērieniem arī kropļošot konkurenci, salīdzinājumā ar citiem cukuru saturošiem produktiem. Pavisam nesen arī RSU Sabiedrības veselības institūts un ekonomista A.Saukas komandas veikto pētījumu prezentācijā izskanēja līdzīgs secinājums. Visvairāk pievienoto cukuru uzņemam ar saldumiem un cukuru, maizes izstrādājumiem un konditoreju, pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem. Bērniem pie vainas ir arī saldinātie piena produkti.
Kā varētu izskatīties šāds nodoklis?
Nodoklis būtu piemērojams tikai iekšzemes patēriņam, tādējādi neietekmējot eksportu. Tas vienādi skartu gan vietējos ražotājus, gan importētājus, tādējādi saglabājot konkurences neitralitāti. Ir divi nodokļa ieviešanas varianti.
Jauns nodoklis
Visticamāk, tam ir jābūt atsevišķam nodoklim pēc Ungārijas parauga. Ungārijas modelis, starp citu, izgājis arī Eiropas Komisijas pārbaužu sietu, jo nodokļa saistības par produktu ir plašas un atkarīgas no tā sastāva, nevis no tā ražošanas valsts. Ungārijas veselības nodokļa stūrakmeņi ir:
● neaplikt mazo biznesu, kam nav ar svītru kodu fasētas produkcijas (tirdziņos u.tml.), ar apjoma ierobežojumiem (piemēram, 50 litri vai kg gadā);
● ar nodokli apliekamo preču identificēšana ar objektīvu kritēriju - Kombinētās nomenklatūras kodu (4 ciparu grupa, kas ir viegli nosakāma) un cukura un saldinātāju daudzumu uz 100 gr. vai ml. produkta;
● no citu valstu prakses un pētījumiem izskatās, ka produkti ar cukura saturu līdz 2,5 gr. uz 100 ml būtu atbrīvojami no nodokļa;
● nodokli pēc analoģijas maksātu pēc Latvijas dabas resursu nodokļa principa - ražotājs vai pirmais, kas attiecīgo preci ieved Latvijā;
● Ungārijā šo nodokli iezīmē veselības mērķiem un attiecīga komisija lemj par veselību veicinošiem projektiem, kuros šo nodokli būtu jāiegulda.
Akcīze
Vienkāršākā alternatīva jaunam nodoklim būtu akcīzes nodokļa objektu paplašināšana. Taču tad, pēc kafijas un bezalkoholisko dzērienu parauga, būtu maksimāli jāvienkāršo šādu preču aprites prasības (akcīzes preču noliktava, licences, uzskaite, speciālas akcīzes preču pavadzīmes, utt.), lai ar šī nodokļa administrēšanu un izmaksām neapgrūtinātu Latvijas biznesa vidi.
Autors ir starptautiskā advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts