Ko krievi darīs tālāk? • IR.lv

Ko krievi darīs tālāk?

6
Zīmējums — Reinis Pētersons
Indra Sprance

Personības dalīšanos piedzīvojušais Saskaņas centrs meklēs jaunus ceļus, kā «aizstāvēt mazākumtautības»: iespējama radikalizēšanās un jauni referendumi 

Tāds, kāds Saskaņas centrs bija pirms 30.novembra, kad rezultatīvi noslēdzās parakstu vākšana par valsts valodas statusu krievu valodai, tas vairs nebūs nekad. Lielais krievvalodīgo vēlētāju atbalsts Satversmes grozījumiem ne vien neglābjami attālinājis SC no iespējas nonākt valdībā, ja pašreizējā koalīcija sašūpotos, bet arī licis būtiski pārskatīt apvienības nākotnes plānus. Tagad jāizšķiras – vai likt lietā izvilkto «kara cirvi», aktīvi cīnoties par krievvalodīgo tiesību paplašināšanu, vai tomēr neliet eļļu ugunī un meklēt kompromisus. No sarunām ar politiķiem šķiet, ka pēdējam scenārijam apvienībā ir mazāk piekritēju. Ja visiem pieņemamu vienošanos neizdosies panākt, gaidāma lielā politiskā spēka sašķelšanās. Tas, kādu ceļu izvēlēsies SC, lielā mērā ietekmēs arī citus politiskos procesus tuvākā nākotnē, to skaitā – vai bez referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu mūs gaida arī referendums par 11.Saeimas atlaišanu un tautas vēlētu prezidentu. 

Tās ir latviešu problēmas
Atklāti atbalstot Vladimira Lindermana biedrības Dzimtā valoda rosinātos Satversmes grozījumus par otru valsts valodu, apvienības SC līderis Nils Ušakovs un tās lielākās partijas Saskaņa vadītājs Jānis Urbanovičs, no vienas puses, ir iešāvuši paši sev kājā. Lielākā 11.Saeimas politiskā spēka iespējas nonākt valdībā līdz šim tika vērtētas kā principā reālas, bet tagad ir izkūpējušas tālēs zilajās, jo latviskā elektorāta partijām būs neiespējami paskaidrot vēlētājiem sadarbību ar partiju, kas cenšas mainīt Latvijas valsts pamatvērtības. 

Kaut arī šādu reakciju varēja prognozēt, Urbanovičs noliedz, ka SC rīkojies netālredzīgi. «Mēs lielā mērā palīdzējām pārkāpt šo te 154 000 parakstu barjeru. Ne tāpēc, ka es  – latvietis – būtu pret latviešu valodu vai pret latviešiem. Es biju kopā ar saviem vēlētājiem. Viņi varbūt nemaz neskatījās uz to formulējumu, bet protestēja pret šādu apiešanos ar viņu cerību iemiesotājiem, kas bijām mēs,» Urbanovičs šo soli skaidro kā atbildi uz SC neiekļaušanu jaunajā valdībā. SC arī neesot bijusi liela izvēles iespēja – palikšana malā nozīmētu zaudēt vēlētājus, kurus jau tā bija nokaitinājusi SC lielā piekāpšanās koalīcijas veidošanas sarunās, turklāt ļoti aktīvi sevi uz politiskās skatuves pieteica radikāls konkurents – Lindermans. «Tās ir latviešu problēmas, ja viņiem kas mainījās [attieksmē pret SC]. Mēs savu vēlētāju neesam pazaudējuši. Man rūp mans vēlētājs, nevis citu partiju,» saka Urbanovičs. Viņš uzsver – tagad jau ir tik tālu, ka SC vairs negribētu būt valdībā «ne par katru cenu un ne ar šiem.» «Būtībā, lai mēs varētu strādāt [valdībā], ir jānotiek atvainošanās. Tas, kā apvainoja manu vēlētāju, neļauj pat domāt par iespēju strādāt ar šīs koalīcijas ļaudīm,» saka Urbanovičs. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu