Aļina Bočarņikova.
Foto no privātā arhīva
Raķetes, kas 15. jūlija rītā trāpīja Vinnicas centrā, nogalinot 25 un ievainojot vai sakropļojot vēl vairākus desmitus cilvēku, apliecināja — Ukrainā šobrīd nav tādas vietas, kurā cilvēkiem nav jābaidās par savu dzīvību, saka pilsētas iedzīvotāja Aļina Bočarņikova. Fakts, ka četrgadīgā Liza Dmitrijeva, kas uzbrukumā tika nogalināta, bet viņas mamma palika bez kājas, uz šo Ukrainas vidienes pilsētu kara laikā bija pārcēlušās no Kijivas, ir gluži kā ļauna likteņa ironija.
«Tas ir tiesa, ka pilsētā līdz šim nebija kritušas raķetes, taču man vienmēr licies, ka drošība ir nosacīta. Jau pirmajā kara dienā mēs pamodāmies no sprādzieniem, jo raķetes trāpīja munīcijas noliktavai. Pirmajās kara nedēļās uzbrucēji mēģināja sagraut vietējo TV torni, kam netrāpīja, — raķete toreiz nokrita pilsētas parkā, un arī lidostu, kas viņiem, par nelaimi, izdevās,» viņa stāsta. «Pēc tam gan uzbrukumi pilsētai apsīka, taču mēs atrodamies pašā Ukrainas centrā, un pāri mums visu šo laiku ir lidojušas raķetes uz Kijivu un citām vietām. Gaisa trauksmes pilsētā dzird katru dienu. Cita lieta, ka cilvēki bija pie tām pieraduši un vairs nemeklēja patvērumu, neglābās pagrabos.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.