Gatis Ozols. Publicitātes foto
Ātrāka diagnosticēšana slimnīcās, gudrāka satiksmes plānošana un uzņēmumu iespējas testēt jaunu tehnoloģiju bez lieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Šie ir tikai daži piemēri iespējām, ko piedāvā Eiropas Savienības Digitālās Eiropas programma (DEP) digitālo inovāciju atbalstam. Tā Latvijā jau tiek īstenota, bet kļūs vēl pieejamāka kā uzņēmējiem, tā publiskā sektora organizācijām un iestādēm.
Pieejamas jaunas iespējas digitālo inovāciju atbalstam!
DEP ir Eiropas Savienības finansēšanas instruments ar vairāk nekā 8 miljardu eiro budžetu, kura mērķis ir attīstīt un padarīt pieejamas digitālās tehnoloģijas visā Eiropā.
DEP sniedz 50 – 75% atbalsta intensitāti digitālo inovāciju attīstībai, t.sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus tas ir instruments, kas tiešā veidā investē Eiropas drošības, inovāciju un (digitālās) suverenitātes stiprināšanā.
Programma aptver piecas prioritātes: superskaitļošanu, mākslīgo intelektu, kiberdrošību, digitālās prasmes un modernu tehnoloģiju plašu ieviešanu sabiedrībā un ekonomikā. Tā īpaši atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, valsts pārvaldi, zinātnes un inovāciju vidi, lai tehnoloģijas kļūtu par reālu rīku nevis tikai ambīciju.
Vai spējam konkurēt Eiropas mērogā?
Atšķirībā no struktūrfondu finansējuma, kur katrai dalībvalstij tiek piešķirta noteikta “aploksne” ar finansējumu, kas tiek izlietots nacionālajām prioritātēm, DEP programmā par idejām konkurējam Eiropa mērogā, vēlams, veidojot arī partnerības vairāku valstu starpā.
Latvija jau ir daļa no šī digitālā tīkla. No 2021. gada līdz šim brīdim caur šo programmu valstī ir papildus investēti gandrīz 19,54 miljoni eiro. Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido gandrīz 38,8 miljoni eiro, salīdzinoši Igaunijā - 32,5 miljoni eiro, un Lietuvā - 38,05 miljoni eiro.[1] Kopumā projektos no Latvijas ir piedalījušies 98 dalībnieki, t. sk. valsts, nevalstiskā sektora organizāciju un uzņēmumu pārstāvji.
Avots: DIGITAL Projects Profile - Digital Europe Programme - Key Figures | Sheet - Qlik Sense
Daži no piemēriem, kur pašlaik ir ticis izmantots DEP sniegtais finansējums - Digitālo inovāciju centru izveide[2], mākslīgā intelekta ieviešanai, e-veselības risinājumu attīstīšanai, kiberdrošības spēju stiprināšanai un datu koplietošanas attīstībai. Piemēram, ar programmas atbalstu tiek izstrādāti rīki, kas ļaus Latvijas ārstiem izmantot MI risinājumus slimību diagnosticēšanai vai attēldatiem balstītai ārstēšanai.
DEP atbalsts palīdz arī publiskajam sektoram veidot efektīvākus digitālos pakalpojumus, izstrādāt nākotnes pieejas e-identitātes jomā. Aizvadītā gada laikā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar citiem Latvijas sadarbības partneriem, piedalījās liela mēroga ES digitālās identitātes maka pilotprojektā. Pateicoties DEP atbalstam, norit digitālās identitātes maka koncepta pilnveide, lai iedzīvotājiem dotu iespēju digitālā formātā uzglabāt savu personu apliecinošu dokumentu, apliecināt savu identitāti digitālajā vidē un veikt maksājumus drošā veidā. Projektā piedalās kā valsts, tā komercsektora pārstāvji.
Vienlaikus cits projekts ir ļāvis kā organizācijām, tā pētniekiem un komercsektora uzņēmumiem iegūt teorētisku un praktisku pieredzi kvantu tīklu jomā, izveidojot gan nacionālo kvantu tīklu infrastruktūras apgabalu, gan, kas ir būtiskāk - stiprinot spējas strādāt ar šīm tehnoloģijām un tās pielietot[3].
Laiks izmantot DEP jaunās iespējas arī mākslīgā intelekta jomā
Aprīlī tika apstiprināta jaunā DEP darba programma 2025–2027, kas ir pēdējā šajā ES budžeta plānošanas periodā. Tajā iezīmēti vairāki jauni virzieni, piemēram, ģeneratīvā mākslīgā intelekta ieviešana, virtuālās vides testēšanas platformas, digitālie dvīņi veselības jomā, kā arī turpmāka datu telpu un kiberdrošības infrastruktūras attīstība.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija turpina darbu kā DEP nacionālais kontaktpunkts, informējot Latvijas uzņēmumus, iestādes un zinātniskās institūcijas par uzsaukumiem un palīdzot piesaistīt finansējumu.
DEP ir iespēja Latvijai ne tikai "iekļauties digitālajā desmitgadē", bet kļūt par paraugu tam, kā maza, bet ambicioza valsts un tās uzņēmēji var izmantot Eiropas līmeņa programmu, lai veidotu nacionālās spējas un inovācijas un attīstītu gudru, drošu un cilvēk centrētu digitālo vidi. Šodien pieņemtie lēmumi noteiks, vai Latvijas uzņēmēji, ārstniecības iestādes, skolotāji un sabiedrība kopumā varēs izmantot digitālos risinājumus, kas maina mūsu nākotni jau tagad.
Aicinu uzņēmējus, organizācijas un iestādes pieteikties programmas Digitāla Eiropa konkursos, kā arī iesaistīties pārrobežu projektu apvienībās. Plašāka informācija šeit.
Autors ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos
[1] The DIGITAL dashboard - CONNECT - European Commission
[2] https://dih.lv/lv un https://www.digitallatvia.lv/par-mums
[3] https://www.lvrtc.lv/projekti/kvanti/ un https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/tet-izveido-pirmo-maksimali-droso-kvantu-tikla-savienojumu