Otro pandēmijas ziemu vieglāku nepadarīs inflācija, kuras galvenais dzinējs ir energoresursu cenu kāpums. Eksperti brīdina: valdībai jāpalīdz mazturīgajai sabiedrības daļai, bet ar tālāku ekonomikas sildīšanu gan jāuzmanās
Šogad piedzīvotais elektrības cenu kāpums ir tik straujš, ka Ekonomikas ministrija jau sagatavojusi ieteikumus valdībai par kompensāciju mazāk turīgajām mājsaimniecībām. Vienai ģimenei pašlaik plānotā atbalsta summa nepārsniegs 15—20 eiro, taču projekts tikai sācis virzību valdībā, un ir grūti vērtēt, vai kompensācija segs patieso izmaksu kāpumu. Tikmēr eksperti pieļauj, ka labvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā pavasarī elektroenerģijas cena atkal varētu pazemināties.
Enerģijas cenu rekordi
Tik būtiskas elektroenerģijas cenu izmaiņas tirgū sen nebija vērotas — Eiropā vadošajā Nord Pool reģionā, kas aptver arī Baltiju, aizvadīto trīs mēnešu laikā vidējā elektroenerģijas cena uzkāpa līdz 83,55 eiro par megavatstundu, tas ir 2,2 reizes vairāk nekā pagājušā gada augustā. 2020. gada vidējā elektroenerģijas cena bija 34,03 eiro par megavatstundu.
Nord Pool reģionā pieaudzis arī enerģijas pieprasījums — šā gada jūlijā par 4%, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt Baltijā pieaugums ir 6%.
Eiropā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja aukstā ziema un sausums vasarā, straujš dabasgāzes un CO2 kvotu cenu kāpums. Ekonomikas ministrija norāda — kamēr Baltijā nebūs pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, pastāv augsts elektroenerģijas cenu svārstību risks arī nākotnē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.