Indra Ķempe. Foto - Egons Zīverts
Liepājnieku arhitektu diskusijas kultūru pagājušā gadsimta 90. gados apskauda arhitekti rīdzinieki.
Lai spēcīgāk ietekmētu padomju Liepājas funkcionārus, 80. gadu pilsētas galvenais arhitekts apvienoja profesionāļus no reģiona projektēšanas institūtiem un ar viņu aizmuguri nosargāja pilsētplānošanas pozīciju. No arhitektu sarunām pie viena dzēriena uz visiem desmit vēlāk radās koleģiālās ceturtdienas pie iknedēļas bāra, uz kuru ar patiku brauca arī kolēģi no Rīgas.
Neatkarību atjaunojušajā Latvijā arhitektūras un pilsētbūvniecības padome un birojs V10 formatējās līdzi nevalstiskā sektora ietvaram, tā beidzamā versija — vidi veidojošo profesiju biedrība Klubs V10 izsīka pēc namatēva nāves 2008. gadā un izbeidzās pavisam Liepājas politikas dēļ. Liepājnieku politiķu diskusijas kultūra tagad nonākusi līdz “Rīdzenes sarunām” ar arhitektiem Torņa ielā, kur adreses galvaspilsētā ir gan Liepājas pārstāvniecībai, gan Arhitektu namam.
Šodienas Liepāju teritoriāli plāno mēra kabinetā, nevis pilsētas arhitekta. Jau neatgriezeniski ilgi Liepājas pilsētbūvniecību virza vara, nevis kompetence, komunālie apsaimniekotāji, mehāniķi un rallisti, nevis pilsētvides dizaineri, arhitekti un plānotāji.
Tam sekas ir divu mūzikas celtņu — koncertzāles jaunbūves un brīvdabas estrādes pārbūves — brāķi, traģiski izbūvētas izejas uz skaisto pludmali, no iepirkuma uz iepirkumu bez dizaina koncepcijas labiekārtots centrs, nelīdzsvarota darba un dzīves vides plānošana, jauns dzīvojamais rajons tālu prom no tukšā vēsturiskā centra, rūpnīcas labākajās vietās dzīvošanai, gandrīz tikai autostāvvietas daudzdzīvokļu namu pagalmos, barjeras automašīnu drošībai cilvēku ielās un rallijs klusajā Jūrmalas parkā.
Brāķdari strādā pat par spīti kritiķiem. Liepāju projektē, būvē un dekorē vieni un tie paši savējie, pilsētas arhitektu apmaksā dubulti par sēdēšanu vienā darbavietā, būvvalde ir butaforija. Gaidot tūristus ar saulesbriļļu izpratni par Liepāju, pilsētniekus atprātojis agresīvs pašvaldības mārketings, bet, pusotrs palicis, būvētās vides veidotājs guļ nomērdētā miegā.
Pēc sava biroja izbraukuma uz Liepāju Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Kultūras ministrijā Gatis Didrihsons par bēdīgu sauca abu tās mūzikas celtņu kvalitāti un secināja, ka fantastiskā iespaida pilsētai ir problēmas kā būvniecības pasūtītājai. Arī viņaprāt, arhitektūra sākas ar gudru pasūtītāju.
Pasūtītāja aicināts, Veselības veicināšanas centra būviecerei Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājas Jūrmalas parkā, 2023. gada 19. oktobrī Didrihsons moderēja pirmo publiskās apspriešanas sanāksmi, kuru biju panākusi es, apstrīdot būvatļauju. 2025. gada 2. jūlijā citai būviecerei ar tādu pašu nosaukumu tajā pašā adresē tikko notikusi otra publiskās apspriešanas sanāksme, kuru bija panācis Didrihsons, Latvijas Arhitektu savienības prezidentam vispirms rosinot, lai pasūtītājs sasauc arī metu konkursa žūriju otrreiz, kad lietuvieša pārstāvis Latvijā un būvieceres arhitekts Andris Kokins lūdzis LAS ieteikumus tūlīt pēc 17. janvāra zaudējuma tiesvedībā. Būvatļauju atceļot, Administratīvā rajona tiesa Liepājā atzinusi, ka žūrija nebija vērtējusi būvieceri, kuras apjoms būtiski atšķiras no konkursā uzvarējušā darba, bet sabiedrība par atšķirībām nav tikusi informēta.
Koleģiālas apspriešanās Liepājā nebija notikušas gadiem, tomēr otrajā apspriedē vairs nav piedalījies neviens kolēģis bez būviecerē iesaistītajiem. Tā ir centiens tomēr novērst trūkumus, kuri norādīti spriedumā, kurš tikmēr pārsūdzēts kā nepamatots, formāls un paviršs, un Administratīvā apgabaltiesa Rīgā par prognozējamo datumu pārsūdzības izskatīšanai rakstveidā noteikusi šāgada 7. oktobri.
Arhitektam Gundaram Vīksnam spriedums, ar kuru atcelts Liepājas domes lēmums par būvatļaujas atstāšanu spēkā, šķita iemesls atbildīgo amatpersonu demisijām, turpretī LAS prezidents un divi no trim tās valdes pārstāvjiem, arī Gvido Princis metās palīgā tiem, kuru darbības pirmās instances tiesa atzinusi par nelikumīgām. Nerespektējot LAS padomes lūgumu tiesai un neinformējot profesionālo organizāciju par tikai dažu arhitektu sarunāto ar politiķiem, turklāt publiski runājot visu vārdā. Arhitekte Linda Krūmiņa, kas darbojas LAS Ētikas komisijā, nevar atkārtoto žūrijas sēdi nosaukt par LAS konkursu vadlīnijām atbilstošu. Tajā piedalījušies pārāk daudzi un pats būvieceres autors, kas devalvē vērtētāju neatkarīgo skatījumu.
Būvieceres autors neuzvarēja metu konkursu pirms trim gadiem, Kokins palika trešajā vietā. Jau lai 2015. gadā liepājniekiem piesaistītu Lietuvas tūristus, neviens cits kā Kokins bija projektējis SPA kompleksu no pašvaldības iznomājamajam zemesgabalam Zvejnieku alejā. Kokina sadarbības ķēde ar pašvaldību ietiecas 90. gados, kad Uģis Kaugurs pirmoreiz kļuva Liepājas pilsētas arhitekts drīz pēc Ulda Seska kļūšanas par mēru.
Tāpēc runāt par zaļu koridoru vai sarkanu paklāju uzvarētājam no arhitektūras idejas līdz būvatļaujai konkrētajā stāstā ir vairāk nekā nekorekti. Pēc trim gadiem sanākusī žūrija skatījusi cita konkursanta izmainītu cita konkursanta darbu citā stadijā, četriem no deviņiem vairs neesot amatos, kādos bija pirms trim gadiem. Vai tāda ir Arhitektūras likumā rakstāma LAS konkursu prakse? Kas tā par sacensību, kurā skata vienu vienīgu darbu? Veselības veicināšanas centra būvieceres tiesvedība kļuvusi par centrālo argumentu aktuālajā Arhitektūras likumprojekta virzībā, lai uzlabotu tiesisko regulējumu metu konkursu norisēm Latvijā.
Mana publicistes pieredze, ar kuru trīsarpus gadus brīvprātīgi sekoju lietuviešu pūlēm atjaunot “Vannu mājas” vēsturi latviešiem, pierāda:
ja privāta arhitektūras metu konkursa žūrijā pamani divus pilsētas mērus no Liepājas partijas bez arhitekta izglītības — bijušo un tagadējo, tad iespējamas nelikumības.
Tieši neuzticēšanās tādam sākumam mani motivēja izmantot ieinteresētās sabiedrības pārstāves likumiskās tiesības apstrīdēt būvatļauju, lai novannotu necaurspīdīgo procesu un pastāvētu par tiesiskumu savā profesijā un savā pilsētā.
Autore ir arhitekte, literārā žurnāliste un neparastu arhitektūras grāmatu pašizdevēja, Rīgas pilsētas arhitekta biroja regulāri atbalstītā LAS izglītības projekta Skolnieks pētnieks pilsētnieks koordinatore (2009–2019)