Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā beidzot klātienē skatāma mākslinieču tandēma Skuja Braden izstāde Samsāra. Tās krāšņajos tēlniecības un glezniecības darbos porcelānā atklājas viss dzīves cikls no iekāres līdz nāvei
Nebija ne kārtīgas atklāšanas, ne cilvēku pūļu un sirsnīgas vīna glāžu saskandināšanas. Pandēmijas dēļ 14. martā izstādi uz vairākiem mēnešiem iesaldēja. Labā ziņa — tagad to varēs apskatīt ilgāk, līdz 27. septembrim. Lai arī muzejs dīkstāves laikā piedāvāja eksponātus apskatīt virtuāli, jau pēc pirmajiem soļiem izstāžu zālē kļūst skaidrs — digitāla apskatīšanās nestāv ne tuvu klātienes pieredzei. Izstāde pārsteidz ar bagātību — apskatāmi vairāk nekā 200 divdesmit gadu laikā radītu mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām Latvijā un pasaulē. Un kur nu vēl košums, kas atklājas gan darbos, gan izstādes dizainā, ko veidojušas pašas mākslinieces.
Muzeja aprakstā minēts, ka uzvārdu salikums Skuja Braden «simbolizē citu, izdomātu personību, tādu kā bandītu vai zagli, kurš ir piesavinājis divu autoru identitāti». Viņas strādā absolūtā tandēmā, katru darbu parakstot ar kopējo pseidonīmu. Skujas un Breidenas simbioze «burtiski atrodas trešajā stāvoklī — radīta un neradīta, īsta un neīsta, viņas esība iedarbīgi nojauc subjekta un objekta attiecības».
Šo nedalāmību un to, ka muzejā abām ļauta iespēja brīvi izpausties un nosvinēt sadarbības 21 gadskārtu, var labi sajust. Teksti, tēmas, eksponātu izkārtojums nav padevies kāda kuratora stingrajai rokai, bet abu mākslinieču vīzijai par to, kādam jābūt rezultātam, — ar roku rakstīti darbu nosaukumi un pārsvītroti to labojumi, krāšņi spoguļi, kuros ievest skatītāju pašām vien zināmās aizspogulijās, instalācijas, kas veiksmīgi apdzīvo visu atvēlēto telpu.
Pat samsāras cikliskuma idejā un abu mākslinieču praktizētajā budismā neiesvaidītam skatītājam ir iespēja novērtēt Skujas un Breidenas plašo tēmu loku — ekspozīcija iedalīta astoņās tematiskajās grupās, bet tās centrālo asi veido dzīves un nāves tēmas. Porcelānā atveidoti un gleznoti dzīvnieki, slavenas personības, galvaskausi un valšķīgas «lolitas» ieplestām acīm, figurālajos tēlos jaušamas atsauces uz japāņu un indiešu senajām kultūrām, uz mūsdienu aktuālajām norisēm, uz visu dzīves un cilvēcisko īpašību spektru, sākot no dievišķajiem tikumiem un beidzot ar nāves grēkiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.