Ejam, ejam, Deivids latviski aicina suņus. Kips, deviņus gadus vecs melnbalts lamzaks, ir viņējais. «Devos pirkt elektrisko ģitāru baznīcas jauniešu grupai, bet kaut kā sanāca, ka atvedu mājās suni. Samaksāju 20 latus,» iesmejas vīrietis. «Sieva joprojām par to atgādina.» Otrs suns, mazais Fibo, piederot ģimenes draudzenei. «Ar draugiem un viņu suņiem katru svētdienu gājām staigāt un piknikojām, bet ierobežojumi to ir apstādinājuši. Fibo saimniecei, veikala grāmatvedei, darbs kļuvis nervozāks, pusdienlaikā nav tik vienkārši aizskriet uz mājām, un es ierosināju: «Varu suni izvest pastaigā trīs dienas nedēļā, lai tev ir vieglāk!»»
Brits no Smiltenes bija viens no pirmajiem Latvijā, kas, sākoties ārkārtas situācijai, piedāvāja citiem bezmaksas palīdzību. Transporta pakalpojumus ar savu auto, pārtikas iegādi. Ar ierakstu feisbukā dalījās vairāk nekā 1000 cilvēku. «Saņēmu telefona zvanus no Rīgas, bet diemžēl nevarēju palīdzēt, jo tas ir pārāk tālu,» viņš atceras. Kāda sirmgalve turpat Smiltenē lūgusi nopirkt produktus. Cita apjautājusies, vai Deivs varētu atgādāt… 150 litrus ūdens. «Viņa dzīvo laukos, ūdens bija jāatved no draudzenes akas.» Labdaris turpina ar paša gatavotu ēdienu aplaimot trūcīgu ģimeni, to bija sācis darīt jau pirms Covid-19 krīzes. Viņa astoņdesmitgadīgie vecāki Anglijā šobrīd vispār neizejot no mājas. «Katram ciemam ir WhatsApp grupa, kurā cilvēki piedāvā palīdzību vai arī lūdz, ja viņiem to vajag.»
Deivids jau 19 gadus mīt Latvijā. «Pirmoreiz ierados 1993. gadā tikai uz divām nedēļām ar jauniešu grupu. Manai Kembridžas baznīcai bija sadarbība ar Smiltenes baptistu baznīcu. Satiku gara auguma burvīgu latviešu meiteni. Ilze bija studējusi ceļubūvi, bet arī iesaistījās baznīcas darbā. Desmitajā pazīšanās dienā viņai atzinos: «Esmu iemīlējies.» Pēc deviņiem mēnešiem apprecējāmies. Septiņus gadus nodzīvojām Anglijā, tad atgriezāmies Smiltenē.»
Viņš arī ir diplomēts inženieris, bet tagad — mācītājs brīvajā baznīcā Tēva mājas, privāti māca angļu valodu. Kas ārzemnieku dara laimīgu Latvijā? «Peldēšanās ezeros. Anglijā kaut kas tāds nebūtu iespējams. Šeit ūdens ir tik tīrs! Peldu visu gadu. Mums ir maza grupa Smiltenes polārlāči. Šodien peldējos viens — Niedrājā, brīnišķīgā meža ezerā. Ūdens temperatūra — 12 grādu, itin labi.» Smiltenē esot vēl viens brits, kas precējies ar latvieti. «Arī viņš māca angļu valodu. Mani skolēni ir tīņi un pieaugušie, viņam — bērni. Jā, esam konkurenti, bet arī labi draugi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.