Pēc Rīgas padomju un partijas skolas absolvēšanas Vitolds Mašnovskis tā arī neizveidoja karjeru komunistu nomenklatūrā, bet sāka fotografēt un vākt liecības par kultūras mantojumu. Gandrīz visa mūža garumā krātās zināšanas ir pamatā trim enciklopēdijām, arī Muižas Latvijā
Kad neilgi pirms Ziemassvētkiem Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notika enciklopēdijas Muižas Latvijā atvēršana, tajā ar uzrunām spīdēja mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Bet pats enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, lai gan sumināts un aplausiem godināts, palika kā ēnā.
Labi pazīstams viņš ir tikai šauram kultūrvēstures ekspertu lokam, nav slavas nogurdināts. Bet Muižas Latvijā nav viņa pirmā enciklopēdija. Pirms tās viņš sagatavoja četrus sējumus par vācbaltiešu memoriālo kultūru un tikpat daudz sējumus par Latvijas luterāņu baznīcām. Kāpēc Mašnovskis vācis materiālus par baznīcām, muižām un vācbaltiešu kultūru un kas no tā visa palicis pāri mūsdienās — par to mūsu saruna.
Jūs esat vienīgais, kurš pabijis visās aptuveni 2000 Latvijas vietās, kur atradās vai joprojām atrodas muiža. Cik kilometru esat nobraucis?
Vienā dienā nobraucu vismaz 300 kilometru, bet bija reizes, kad pat gandrīz tūkstoti. Muižas Latvijā ir mana trešā enciklopēdija, tad jau trešo reizi Latviju esmu izbraucis krustu šķērsu. Daudz nepārspīlēšu, sakot, ka esmu nobraucis vismaz 300 tūkstošus kilometru.
Kas 20. gadsimta laikā muižām nodarījis vislielāko postu?
Man ir savākta fotoinformācija par 164 muižām, kas nodedzinātas 1905. gadā. Bet cik muižu nodedzināja, to neviens precīzi nezina, jo zinātniska pētījuma par to nav. 1905. gada revolūcijas postu grūti izmērīt, un tā iemesls varētu būt tas, ka ne visi spēj atšķirt muižu no pils un no kungu mājas. Piemēram, man ir stāstīts, ka nodedzināta muiža. Pārprasu, vai kungu māja ar visām saimniecības ēkām? Nē, tikai māja, kurā dzīvoja muižnieks. Bet kungu māja ir tikai viena no muižas ēkām, muižas īpašumos ir arī saimniecības mājas. 1905. gadā pret vācu muižniecību izpaudās tik nekontrolēts naids, ka daudz tika barbariski izpostīts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.