Esmu uzaudzis Melburnā, vienā no dzīvelīgākajām pilsētām pasaulē. Manā priekšpilsētā katru vakaru kādās piecās vietās skanēja dzīvā mūzikā. Vēlāk, apmeties Londonā, ievēroju, ka gandrīz visas labās kafijas iestādes pieder austrāliešiem – Oxygen, Allpress, Flat White, Workshop, Climpson & Sons. Kāpēc? Jo austrālieši pirms aptuveni 20 gadiem kafijas kultūru attīstīja nebijušos augstumos. Melburnā bija liela itāļu kopiena, un viņi ne tikai ieveda labu kafiju, bet kļuva par kafijas nūģiem, sadarbībā ar ražotājiem sāka lietot dažādas metodes kvalitātes uzlabošanai, stāsta Enlajs Hoi.
Ķīnieša un īru izcelsmes austrālietes dēls par kafijas snobu sevi atzina jau tīņa gados, mēdza pa kluso uztaisīt visstiprāko Mocca Espresso. «Tagad esmu uzmanīgs. Zinot, ka nedrīkstu dzert vairāk par 1-2 krūzēm dienā, manas kvalitātes prasības ir augstas. Atbraucot uz Latviju, pamanīju, ka kvalitāte neatbilst cenai vai vismaz neatbilst vietējām algām. Labas kvalitātes kafija maksā gandrīz tikpat daudz, cik Kopehāgenā, un pat vairāk nekā Londonā. Tas vienkārši nav godīgi! Tāpēc izlēmām kafiju tirgot tunelī. Te katru dienu iziet cauri tūkstošiem cilvēku. Izaicinājums ir uzlabot tuneļa vidi, lai tā kļūtu pievilcīga un viesmīlīga. Katrs tūrists, kas ierodas no lidostas ar 22. autobusu, nāk caur šo tuneli. Tūristu apziņā tas ir Rīgas centrs, jo šeit viņi sāk savu ceļu pilsētā.»
Enlajs Hoi (37) ceļu uz Rīgu sāka Oslo, kur bija pieņēmis darba piedāvājumu. Zviedru kompānijai MDT, kas viņu nolīga, bija arī filiāle Latvijā. «Esmu riskētājs,» viņš smejas. Pabeidzis arhitektūras studijas Melburnā, 2009. gadā nopirka vienvirziena biļeti uz Eiropu. Pirmoreiz šo pasaules daļu bija apceļojis jau 21 gada vecumā kopā ar izstādi, ko izveidoja, mācoties industriālā dizaina skolā. «2000. gadā ieguvu Austrālijas Jaunā dizainera gada balvu, daļa no tās bija nauda studijai Milānā. Otru studiju iekārtoju Londonā. Man arvien vairāk sāka interesēt arhitektūra. Atgriezos Austrālijā, lai iegūtu šo grādu. Esmu strādājis gan par industriālo dizaineru, gan par par arhitektu un inženieri. Gribēju šīs zināšanas ieguldīt pavisam citā sfērā. Izveidot foršāko vietu, kādu spēju. Mana personīgā vērtība ir kvalitātes un cenas balanss. Tas ir kafijas veikala Save My Day fokuss. Tunelis biznesa plānā ir vissvarīgākā daļa. Starp citu, pirms 15-20 gadiem Melburnā un Sidnejā notika šāda «tuneļu revolūcija», un to izraisīja dāņu urbānista Jana Gēla idejas. Viņš ieteica staciju tuneļos, no kuriem pēc darba laika cilvēki mēdz izvairīties, ieviest mazus veikaliņus. Tuneļi kļuva droši un atdzīvojās! Ja arī mums līdzās būtu partneri, kas pārdotu dizaina dāvanas, jaukas zupas vai kosmētiku, mēs radītu tādu pašu revolūciju!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.