Dalībvalstīm būs jāatrod solidārs risinājums bēgļu krīzei, uzskata Zviedrijas ārlietu ministre
Margota Valstrēma prot piesaistīt uzmanību. Bijusī Eiropas komisāre un pieredzējusī sociāldemokrātu politiķe tagad ārlietu ministres amatā piesaka Zviedriju kā pirmo pasaules valsti ar «feministisku ārpolitiku», sieviešu tiesības pozicionējot kā globālu drošības jautājumu. Kopš 2014. gada rudenī zviedri oficiāli atzina Palestīnu, Valstrēma kļuvusi par nežēlīgas kritikas mērķi Izraēlā. Arī musulmaņiem uz viņu zobs, jo 1000 pletņu sitienu piespriešanu blogerim Saūda Arābijā ministre atklāti nosauca par viduslaiku sodu, izraisot diplomātisku skandālu. Taču Jūrmalā, kur Valstrēma pagājušajā nedēļā ieradās uz Baltijas, ziemeļvalstu un Višegrādas grupas ārlietu ministru tikšanos, mūsu sarunas galvenā tēma ir drošība Eiropā. Zviedrija pērn uzņēma 160 tūkstošus patvēruma meklētāju – visvairāk ES dalībvalstu vidū, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tāpēc sāpīgi izjūt solidaritātes trūkumu bēgļu krīzes laikā.
Esat slavena ar savu skaidro valodu jautājumos, par kuriem daudzi diplomāti labāk paklusē. Arī «feministiskā ārpolitika» ir gana provokatīvs formulējums tā vietā, lai vispārīgi runātu par cilvēktiesībām. Kāpēc esat izvēlējusies šādu «nediplomātisku» pieeju, ko vēlaties ar to sasniegt?
Manuprāt, diplomātijai ir jābūt drosmīgai un skaidrai, aizstāvot demokrātiju un cilvēktiesības. Taču jums jāsaprot situācijas konteksts, jo patiesībā esmu draudzīgs, uz sadarbību orientēts cilvēks un mani izteikumi neatšķiras no ES politikas. Viss sākās ar mūsu lēmumu atzīt Palestīnu – tas izskaidro lielu daļu no kritikas un tālākajām reakcijām.
Feministiskās ārpolitikas aizsākšana bija ļoti apzināts lēmums, un arī šis nosaukums bija mana ideja. Mēs to definējam kā miera un drošības jautājumu, nevis tikai sieviešu tiesību jautājumu. Sieviešu iesaistīšanās sarunu vešanā un vēlāk miera uzturēšanā reāli vairo drošību. Labākais piemērs tam ir Sīrija, kur šobrīd mēs [Zviedrija] esam palīdzējuši opozīcijas pārstāvēm iesaistīties miera sarunās, finansējuši viņu mācības, vizītes uz Ženēvu un Stokholmu. Tas dod sievietēm ietekmi. Kad pieteicām savu feministisko ārpolitiku, daudzi ķiķināja, bet tagad esam pāri šai fāzei – daudzās valstīs, ASV un citur es redzu nopietnu interesi par mūsu pieeju. Paliekošs miers nav sasniedzams, ja sievietes neiesaistās – tas ir tieši tik vienkārši. Mūsu mērķis ir izveidot globālu sieviešu sarunvedēju tīklu un viņas mācīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.