Ilgtermiņš sākas šodien • IR.lv

Ilgtermiņš sākas šodien

9
Homi Karass.
Pauls Raudseps

Viens no pasaules ietekmīgākajiem ekspertiem ekonomiskās attīstības jautājumos Homi Karass uzskata, ka nākamajos 15 gados var likvidēt nabadzību pasaulē

Vēstures lielākajā pasaules līderu sanāksmē 2000.gadā tika pieņemta ANO Tūkstošgades deklarācija, kurā 191 valsts apņēmās 15 gadu laikā ievērojami samazināt ārkārtēju nabadzību un sociālo atpalicību, nosakot ļoti konkrētus sasniedzamos mērķus. Daudz kas šajā jomā ir sasniegts. Jau 2010.gadā ārkārtējā nabadzība, tas ir, cilvēku skaits, kuri pārtiek no mazāk nekā 1,25 dolāriem dienā, bija uz pusi mazāks nekā 2000.gadā. Pieaudzis bērnu skaits, kas iegūst pamatizglītību, un mirstība no malārijas samazinājusies par 25%. Šogad deklarācijā noteiktais laika nogrieznis noslēdzas, un rudenī ANO Ģenerālajā Asamblejā plānots pieņemt jaunu deklarāciju, izvirzot jaunus mērķus. Janvārī Rīgā ar priekšlasījumu viesojās viens no pasaules ietekmīgākajiem speciālistiem attīstības un attīstības sadarbības jautājumos Homi Karass, kurš pēc daudzu gadu darba Pasaules Bankā tagad strādā prestižajā domnīcā Brookings Institution.

90.gadu sākumā jūs strādājāt Austrumeiropā ar slaveno ekonomistu Džefriju Saksu. Viņa ieteiktā «šoka terapija» vēl aizvien ir kontroversiāla. Kā jūs vērtējat šo pieeju tagad, pēc 25 gadiem?
Tolaik Polija un Ukraina bija diezgan līdzīgā attīstības līmenī. Uzdodiet sev jautājumu – kur jūs šodien labprātāk dzīvotu, Polijā vai Ukrainā? Man šķiet, ir skaidra atbilde. Var apšaubīt detaļas – ātrumu, secību, vai reformas varēja ieviest nedaudz labāk, ar mazāku sociālu ietekmi? Iespējams, varēja. Tomēr Polijai ir bijusi ļoti veiksmīga pāreja [uz tirgus ekonomiku]. Dažās jomās tā virzījās uz priekšu ļoti ātri, un tiešām bija šoks. Citās jomās pārveide bija daudz lēnāka. Poļi atrada veidu, kā sistēmu iedarbināt, un man šķiet, ka viņiem ir ārkārtīgi labi veicies.

Cik lielā mērā tālaika pieredze var noderēt valstīm šodien, vai tā sniedz kādas plašāk izmantojamas mācības?
Viens no interesantajiem faktiem par Polijas pieredzi ir tas, ka tur tika ļoti apzināti pieņemts lēmums necensties eksperimentēt ar visādām tā sauktajām trešā ceļa alternatīvām. Bija pavisam skaidrs – Polija vēlas būt daļa no Eiropas. No tā es gūstu mācību, ka tiešām ļoti svarīgi ir ilgtermiņa mērķi, kas ir skaidri formulēti, un liela apņēmība, un fokuss uz rīcības plānu izstrādi, lai tos sasniegtu. Daudzām valstīm būtu pēc tā jātiecas. Poļi zināja, ka viņiem būs jāveic ļoti būtiskas pārmaiņas tautsaimniecībā, lai kļūtu par daļu no Eiropas. Viņi bija gatavi izciest sāpes, lai radītu pamatus īstam progresam. Tā ir bijusi ļoti laba stratēģija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu