Kas notiek Latvijā, to katrs var jautāt un atbildēt pats sev pēc sena ieraduma trešdienu vakaros, vai kad vien vēlas
Nupat jau šķiet, ka nopietns diskusiju raidījums, kāda tik ļoti pietrūkst sabiedriskās televīzijas ēterā, pat nebūtu īstais formāts, lai sekotu galvu reibinošajiem politiķu salto. Lai šo haotisko ņirbu izsekotu, vajadzīgs cirka starmetis. Bet lai saprastu?
Šajā žurnāla numurā intervējam Valdi Zatleru, kurš pēdējās nedēļās spējis iekustināt sabiedrībā kaislīgu emociju vētras. Tagad viņš vairs nerunā par tankiem, bet gan par nacionālo pašapziņu un sabiedrības saliedēšanu. Aicina par to, cik laba izdevusies maize, spriest pēc tam, kad tā izcepta, nevis kamēr mīkla vēl abrā.
Par spēju saprasties pāri etniskajām un reliģiskajām robežām šajā numurā runā arī jezuīts un dzenbudisma meistars Niklauss Brančens no Šveices. Taču viņš sāk no cita skatpunkta. Var teikt, no abras. No šī mirkļa. Jūs nevarat elpot par vakardienu vai rītdienu, saka Brančens. Pievērsieties mirklim, kurā dzīvojat. Nebaidieties. Neviens cilvēks uz zemes nav pilnīgs, nevienam nepieder viss. Tas, par ko patiešām atbildi, ir sevis atmodināšana un attīstība. Labi vārdi ikviena ceļa sākumā, kāpēc ne jaunajai Saeimai, kas sāks darbu pirmdien.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.