Latvijas ekonomikas izaugsme pēc ilgāka stagnācijas perioda paātrinās – tiek novērotas atveseļošanās pazīmes, jo sevišķi attiecībā uz iedzīvotāju patēriņa izdevumiem un investīcijām. Lai gan globālās tirdzniecības neskaidrības saistībā ar ASV muitas tarifiem joprojām rada risku, inflācija Latvijā stabilizējas, un eksporta nozarē sagaidāms aktivitātes kāpums.
Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pēc ilgstošas stagnācijas paātrinās. Tomēr riski izaugsmei saglabājas, jo īpaši tirdzniecības politikas jomā. Lai gan ASV muitas tarifu tiešā ietekme uz Latvijas eksportu joprojām ir ierobežota – tie ietekmē tikai nelielu daļu no IKP –, plašāka neskaidrība pasaules tirdzniecībā varētu radīt nopietnākas sekas. Pieaugoši šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā un traucējumi piegādes tīklos var samazināt investīcijas un eksporta aktivitāti, īpaši tāpēc, ka Latvijas tautsaimniecība lielā mērā ir atkarīga no eksporta. Lai gan neskaidrības pasaules tirdzniecībā rada riskus, Latvijas uzņēmumiem ir laba prakse pielāgoties izaicinājumiem, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti ekonomikā.
Latvijas ekonomika ir noturīga
Neraugoties uz izaicinājumiem, Latvijas ekonomika turpina būt stabila un elastīga. Pieaugošās algas un inflācijas kritums veicinās mājsaimniecību patēriņa izdevumu kāpumu, turklāt sagaidāms, ka investīcijas un eksports kļūs dinamiskāks. Globālajai tirdzniecībai turpinot attīstīties, Latvija saglabā labas pozīcijas, lai pārvarētu šīs pārmaiņas un saglabātu ekonomisko stabilitāti ilgtermiņā.
Jaunākie dati liecina, ka inflācija, kas bija strauji pieaugusi visās Baltijas valstīs, tagad samazinās un Latvijā ir tuvu 2%, palielinot mājsaimniecību pirktspēju. Sagaidāms, ka palielināsies investīcijas, vēl vairāk atbalstot ekonomisko aktivitāti. Darba tirgus visā Baltijas reģionā saglabājies salīdzinoši spēcīgs, veicinot tautsaimniecības noturību. Salīdzinājumā ar Igauniju, kur patērētāju pārliecība ir zema, Latvijā vērojams spēcīgāks iedzīvotāju patēriņa pieaugums.
Pastāvīgās nenoteiktības apstākļos mēs novērojam mērenu ekonomisko aktivitāti. Tomēr raugāmies nākotnē ar pozitīvu skatu un sagaidām pakāpenisku izaugsmi. Pagājušajā gadā novērojām būtisku sākto investīciju projektu skaita pieaugumu, kas, visticamāk, veicinās IKP kāpumu šogad.
Atšķirības starp Baltijas valstīm saglabājas
Visstraujākais IKP pieaugums šogad būs Lietuvā (3%), tai sekos Latvija ar 2,5% un Igaunija ar 1,7% izaugsmi.
Kamēr Latvijā inflācija tiek kontrolēta, nodrošinot stabilāku vidi uzņēmumiem un mājsaimniecībām, Igaunija joprojām saskaras ar inflācijas radīto spiedienu, un sagaidāms, ka nodokļu kāpums veicinās inflācijas palielināšanos nākamgad.
Starp Baltijas valstīm Lietuvas eksporta tirgus ir visnoturīgākais, savukārt Latvijā un Igaunijā vērojamas pirmās atveseļošanās pazīmes rūpniecības nozarē. Tomēr Igaunijā un Latvijā iedzīvotāju patēriņš joprojām ir vājš, lai gan Latvijā vērojama situācijas uzlabošanās. Mājokļu tirgi visās trīs valstīs saglabājušies stabili salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, jo sevišķi Ziemeļvalstīm, kur cenu svārstības bijušas izteiktākas.
Pasaules ekonomikas perspektīvas: tarifu neskaidrību apstākļos izaugsme turpinās
Pasaules ekonomika turpina stabili pieaugt, un galvenie rādītāji liecina par noturīgu izaugsmi. Tirdzniecība ir atguvusies, sasniedzot rekordaugstu līmeni, kas liecina par spēcīgām globālajām perspektīvām. Neraugoties uz kopumā pozitīvo globālās tirdzniecības vidi, galvenās bažas joprojām rada papildu tarifu izraisītie riski. Neskaidrība starptautiskajos tirgos ekonomikas rādītājus varētu ietekmēt vairāk nekā paši tarifi.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vadībā, visticamāk, turpinās ieviest muitas tarifus, lai gan šo pasākumu apmērs joprojām nav skaidrs. Taču – jo augstāki tarifi, jo lielāka ietekme uz pasaules ekonomiku – Tramps ir draudējis Eiropai ar vispārēju 25% tarifu, kas, ja tiks ieviests, radīs būtiskas ekonomiskās sekas gan Eiropai, gan ASV. Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta novērtējumu, ASV ieviests 25% tarifs samazinātu IKP par 0,4% salīdzinājumā ar bāzes scenāriju. Ja Eiropas Savienība atbildētu ar 25% tarifu, ietekme palielinātos līdz vairāk nekā 0,5%.
Šī neskaidrība aizēno citādi optimistiskās pasaules ekonomikas perspektīvas. Šādos apstākļos tautsaimniecībām jāpielāgojas arvien neprognozējamākai videi, taču, neraugoties uz šiem izaicinājumiem, plašāka globālā perspektīva joprojām saglabājas optimistiska, un noturīgās izaugsmes tendences veicinās turpmāku ekonomikas izaugsmi.
Autors ir Somijas vadošās finanšu grupas OP Financial Group ekonomists
Komentāri (2)
Artūrs Ozols 09.03.2025. 12.28
Dažādu ekonomikas pētniecības iestāžu izdevumi un ASV preses ekonomikas apskatu daļas šobrīd ir pārblīvētas ar rakstiem par Trampa administrācijas tarifu politikas ekonomiskajām sekām , ASV ekonomikas kopējo situāciju un ASV politiku attiecība uz Āziju kopumā un Ķīnu it sevišķi. Vairākos pētījumos tiek salīdzinātas G7 valstu ekonomikas. Tekstu apjoms ir milzīgs un ap 10 darbus pilnībā ,un vel kādu 20 rakstu atsevišķas sadaļas esmu ielicis sava datora atmiņā . Zīmīgi ,ka tekstos ir simti grafisko situācijas attēlojumu . Pirmais ko atzīmēju un aicinu lasītājus , kuri pārlasa darbu virsrakstus , uzmanīties no pirmajiem iespaidiem , neiepazīstoties ar situāciju analīzes kopumu . To uzsveru ,jo virsraksti , piemēram ,teic , ka ASV pārdzīvo ražošanas renesanci , vai ,ka novērojama nodarbinātības izaugsme . Tekstu tālākās lappuses atklāj ,ka novērojamais izraisa pārdomas un fakti atklāj ,ka izaugsmes konkrētajām izpausmēm ir ļoti savdabīgi ierobežoti apgabali . Par nodarbinātību . 2024.g. apstrādes rūpniecības nodarbinātība ir tikai par 1% augstāka nekā 2019.gadā. Savukārt apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP sastāvā 2017.g. cenās ir samazinājies par 5,2% !!! Ja darba ražīgums uzņēmējdarbībā ir pieaudzis vidēji par 12,7% kopš 2017.g. , tad apstrādes rūpniecībā tas ir krities par 2% ! Ar plusiem 3 nozares . Datortehnikas ražošana , elektronika , elektrisko iekārtu ražošana . Tīrā enerģētika ir saņēmusi 160 miljardus $ jaunu kapitālieguldījumu , pusvadītāju tehnoloģiju ,īpaši MI mikroshēmu ražošanā jau ieguldīti – 395,5 miljardi $ , 176,5 miljardi $ ieguldīti elektrisko iekārtu un akumulatoru ražošanā . Pie mums neierasti ir nodarbinātības izmaiņu grupējumi vadoties no cilvēka ādas krāsas. ASV tā ir regulāra statistisko atainojumu prakse. Aprakstot pašnodarbinātību tiek zīmēts grafiks kur uzrādīts ,ka balto nodarbināto skaits ir samazinājies par 4,5 % , melnie – +1,7% , aziāti -+ 01% , spāņu izcelsmei – + 2,8 % .nodarbināto . “Tarifu kara” tēma šobrīd atrodas topā ! Tikai vienā literatūras sarakstā ir minēti 248 avoti . No lasītā izceļu apakšvirsrakstu kas vēsta ,ka ASV atgriežoties 19.gs. nodokļu politikas modelī . Rakstu teksti un grafiskie zīmējumi rāda ,ka dažādu lielumu tarifi iedarbosies uz valsts ekonomiku un mājsaimniecību labklājību . Vidēji mājsaimniecībās atkarībā no tarifu lieluma izdevumi palielināšoties no 1700$ līdz 2600 $ . Pie mums praktiski neapskata dolāra kursa pieauguma problēmu paaugstinot tarifus. Viens teikums ,piemēram , teic sekojošo , “izteiktie konkrētie tarifu priekšlikumi ietekmēs ap 3 triljonu dolāru tirdzniecību , kas ir gandrīz 10x vairāk nekā viņa Ķīnas tirdzniecības kara mērķis ” . Tiek rēķināts un mēģināts prognozēt ,kur visi šie soļi beigu beigās aizvedīs.
0
Artūrs Ozols 08.03.2025. 15.15
Notiekošais ASV ,ja dziļāk uzlūkojam ASV ekonomiku ,liek domāt ,ka tur notiek meklējumi esošā naudas – kredīta – parāda ekonomikas modeļa nomaiņai . Valsts parāds ir milzīgs 36,45 triljonu dolāru skaitlis , parāda gada pieaugums 1,33 triljoni $ .Janvārī parāda pieaugums 153 miljardi $ . Nule publicētais tirdzniecības deficīta saraksts ir izaicinošs . Pirmā ir Ķīna mīnuss 295 miljardi $ , seko Meksika- – 172 miljardi , 3.v. Vjetnama – mīnus 124 miljardi $ (!!!). Pirmajā desmitniekā 6 Āzijas valstis un tikai 2 Eiropas valstis -Īrija mīnuss – 87 miljardi ,Vācija mīnuss 85 miljardi $ . Kanāda 9 vietā ar 63 miljardu $ deficītu ASV. Nosacīti var teikt ,ka valsts politika katram amerikānim gadā veido 4000 $ parādu . Un tas bez viņu personīgi veidotajiem mājsaimniecību parādiem . Izaicinoši ir arī ASV budžeta skaitļi , ieņēmumi – 1,60 triljoni $ , izdevumi – 2,44 triljoni $ . Valstij faktiski nav preču eksporta potenciāla ,jo, ja rūpniecība 2005.g. bija nodarbināti 10% strādājošo ,tad ASV nodarbinātības biroja janvāra dati ziņo ,ka ražošanā nodarbināti tikai 8% no visiem nodarbinātajiem , neskaitot lauksaimniecību . skaitliski ražošana februārī nodarbinājusi 12,765 miljonus cilvēku ,mazumtirdzniecība – 15,518 miljonus ,Valdība – 23,615 miljonus cilvēku ! Apzīmējums – valdība , ietver federālo valdību kur 3,007 miljoni nodarbināto ,štatu valdības – 5,532 miljoni , pašvaldības – 15,076 miljoni nodarbināto. Kopā tie ir 14,83 % nodarbināto . Par 2025.g. visstraujāk augošajiem nodarbinātības virzieniem tiek nosaukti – 3D printeru ražošana , sociālo tīklu vietnes , SEO un interneta tīklu marketinga konsultanti , ķīmisko produktu ražošana . 36% darba vietu pieaugumu paredz datu apstrādes speciālistiem , 33% – informācijas drošības specialitātēm , 29% medicīnas un veselības pakalpojumu kompleksam . 27.lpp. raksts apraksta ASV produktivitātes samazināšanās līkloču izskaidrojumu meklējumus pēdējās 3 desmitgadēs. Tiek konstatēts ,ka pilnvērtīgas atbildes pagaidām nav . Piedāvāts tiek grafiks kas atspoguļo vidējo nodarbināto skaitu pa gadiem jaunreģistrētās firmās , ja 1995g. vidēji tajās strādāja 7,2 nodarbinātie ,tad 2010.g. – 4,5 , bet 2023.g. 3,5 cilvēki .
0