Foto - Ieva Lūka, LETA
Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājums uz trīs dienu pamieru Ukrainā, atsaucoties uz Otrā pasaules kara Uzvaras dienas piemiņu, ir cinisks žests.
Uzvara pār nacistisko Vāciju bija uzvara pret agresiju – nevis atļauja jauniem iekarojumiem. ANO izveide un pēckara starptautiskā sistēma tika radītas tieši, lai novērstu kara šausmas nākotnē.
Šodien Krievijas Federācija klaji pārkāpj tās pašas vērtības, kuras sabiedrotie, tai skaitā PSRS, aizstāvēja. Ar agresijas noziegumu pret Ukrainu Krievija ir pārkāpusi saistības, ko tā uzņēmusies, kļūstot par Padomju Savienības pēcteci ANO Drošības padomē.
1991. gada decembra vienošanās par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) izveidi, tai skaitā Alma-Atas deklarācija, kuru parakstīja Krievija, Ukraina, Baltkrievija un citas bijušās padomju republikas, apliecināja cieņu pret jaunizveidoto valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Krievijai tika piešķirta Drošības padomes vieta, balstoties uz šiem principiem. Tagad Krievija apgalvo, ka tā nav saistīta ar Budapeštas memorandu vai citām starptautiskajām vienošanām. Ja Krievija atsakās no šīm saistībām, tad ir jāpārskata tās juridiskais un politiskais pamatojums turēt Padomju Savienības vietu ANO Drošības padomē.
9. maijs, ko Krievija atzīmē kā Uzvaras dienu, Vladimiram Putinam ir kļuvis par kauna dienu.
Pirms 80 gadiem sabiedroto spēki kopīgi uzvarēja agresoru, un desmitiem miljonu cilvēku par to samaksāja ar dzīvību. No šī posta tika iegūta mācība – valstīm ir jāatsakās no agresijas un jārespektē citai citas suverenitāte. Ar savu iebrukumu Ukrainā Putins apgāž šīs vēsturiskās uzvaras būtību. Tā ir viņa kauna diena, nevis svētki.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un ārlietu ministre Baiba Braže ir konsekventi norādījuši uz Krievijas turpināto agresiju pret Ukrainu. Viņu līderība atgādina, ka starptautisko tiesību aizsardzība nav izvēle – tā ir nepieciešamība mierīgas un drošas Eiropas nākotnei.
Putina aicinājums uz pamieru Uzvaras dienas laikā nav miera žests, bet gan vēlme pasargāt savu parādi no kara sekām. Īsta miera ceļš sākas ar Krievijas iziešanu no Ukrainas un visas tās teritorijas, tai skaitā Krimas, atdošanu saskaņā ar starptautiski atzītajām robežām.
Starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu maldināties no tukšiem žestiem. Ir jārīkojas, lai aizstāvētu ANO Statūtu. Pirmais solis būtu ANO Ģenerālajai asamblejai pārskatīt Krievijas tiesības uz PSRS vietu Drošības padomē, jo šī vieta tika piešķirta, pamatojoties uz saistībām, kuras Krievija ir rupji pārkāpusi.
Uzvaras diena nedrīkst kļūt par dūmu aizsegu mūsdienu agresijai. Īsta uzvara mūsdienās būs atjaunot tās vērtības, kas tika izveidotas pēc Otrā pasaules kara: suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un spēka lietošanas aizliegumu. Krievijas saukšana pie atbildības ir būtiska ne tikai Ukrainas, bet arī visas pasaules kārtības aizsardzībai.
Autors ir Rīgas Fotonikas centra dibinātājs un ACES Worldwide kosmosa politikas organizācijas valdes loceklis
