Sagatavot bērnu skolai — tas ir arī valsts un pašvaldības uzdevums

  • Indra Tīruma
  • 09.05.2025.
Indra Tīruma. Publicitātes foto

Indra Tīruma. Publicitātes foto

Šoruden skolas gaitas sāks gandrīz 20 000 pirmklasnieku. Ikviens no viņiem sper soli jaunā, vēl neatklātā pasaulē.

Tā ir liela diena gan pašiem bērniem, gan viņu ģimenēm, taču arī skolām tas ir nozīmīgs pārbaudījums — vai izglītības iestādes ir gatavas bērnus sagaidīt ar visu nepieciešamo, lai viņu pirmā pieredze skolā būtu pozitīva, droša un motivējoša?

Pirmajam iespaidam ir liela nozīme

Pedagogu novērojumi liecina, ka pirmais iespaids ir ļoti svarīgs. Ja bērns skolā nonāk bez nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, ja viņam tiek iedota kopēta lapa vai ieteikts lapas stūrītī ar zīmuli uzrakstīt dienas datumu, jo dienasgrāmatas vēl nav, — tas ir signāls, kas bērnam nepārprotami pasaka: tu neesi līdz galam sagatavots. Un tas atstāj pēdas. 

Tieši šajā vecumā bērni ir ļoti uzņēmīgi un jūtīgi pret to, vai viņi iekļaujas vai ne. Vienlīdzīgas iespējas šajā posmā nav tikai skaists lozungs — tas ir izšķirīgs pamats, kas sekmē bērnu pašapziņu, attieksmi pret mācībām un motivāciju.

Papildu 4 miljoni mācību līdzekļiem

Laiks, kad mācību process pirmklasniekiem tika veidots, izmantojot kopētus materiālus un darba lapas, ir pagājis. Mācību grāmata katram sākumskolas skolēnam ir ikdienas nepieciešamība un, ņemot vērā vecumposma īpatnības, var būtiski ietekmēt mācību kvalitāti. 7–9 gadus veciem bērniem dominē konkrētā domāšana un vajadzība pēc vizuāla materiāla. Ar mācību grāmatas palīdzību mazie skolēni pamazām apgūst prasmi orientēties tekstā, informācijā, sasaistīt tekstu ar attēliem un ilustrācijām. Ja jau ar pirmo dienu pirmklasniekiem vēlamies nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, tad pašlaik mācību līdzekļu izdevniecību piedāvājums šādas iespējas sniedz.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Šogad Izglītības un zinātnes ministrija ir solījusi papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei — vairāk nekā 4 miljonus eiro papildus pašreizējam bāzes finansējumam 9 miljonu eiro apmērā. Tas ir solis pareizajā virzienā, taču jau tagad ir skaidrs, ka visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem visām klašu grupām finanšu tomēr nepietiks. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai naudu ieguldām pārdomāti — izvērtējot, kur ieguldījums sniegs lielāko atdevi gan bērna labsajūtā, gan mācību procesa kvalitātē.

Psiholoģiski svarīgs signāls bērnam un ģimenei

Viens no piemērotiem risinājumiem ir izdevniecības Skolas Vārds izveidotais pirmklasnieka komplekts — īpaša kaste ar visiem 1. klasē nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Grāmatas, darba burtnīcas, dienasgrāmata, atgādnes — viss vienkopus un — vēl būtiskāk — viss saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu. Tāds komplekts ir ne tikai praktiski ērts, bet arī psiholoģiski svarīgs signāls bērnam un viņa ģimenei: tu esi gaidīts, tev viss ir nodrošināts, tev atliek vien mācīties.

Tādi komplekti atvieglo arī vecāku ikdienu: ja mācību gada sākumā viss nepieciešamais ir vienuviet un bērnam iedots tieši skolā, tas samazina spriedzi un sniedz ģimenei iespēju koncentrēties uz atbalstu bērna emocionālajai adaptācijai, nevis raizēm par to, vai būs pieejami visi mācību līdzekļi.

Ieguldījums pirmklasniekos ir ilgtermiņa investīcija

Ilgtermiņā ieguldījums tieši sākumskolas posmā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt labākus mācību rezultātus arī nākamajās klašu grupās. Ja bērns no pirmajām dienām skolā jūtas drošs, apgādāts un motivēts, viņš mācās ar prieku. Bērnam rodas pārliecība, ka skola ir vieta, kur viņu atbalsta, kur viņam ir līdzekļi un iespējas sevi izpaust. Šo sajūtu vēlāk nevar iemācīt, tā ir jāizveido jau 1. klasē.

Lai gan daudzviet Latvijā mācību līdzekļu pieejamība joprojām ir izaicinājums, mēs nevaram turpināt darboties tikai taupības režīmā, gaidot, ka pedagogi, vecāki un bērni paši atradīs risinājumus. Pirmā skolas diena ir vienreizīga, un tā ir pelnījusi, lai mēs visi kopā par to parūpētos.

Autore ir Kuldīgas Centra vidusskolas sākumskolas skolotāja, sākumskolas jomas koordinatore 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.