Skats uz Rīgu no putna lidojuma 1641. gadā tapušā gravīrā. Tajā redzami neilgi pirms tam uzbūvētie nocietinājumi
Par ko Rīgas vadītājiem bija jālauza galva pirms 400 gadiem? To palīdz uzzināt vecie Rīgas rātes protokoli, kuri tagad ir digitalizēti un pieejami pētniecībai visā pasaulē
Rīgas rātes protokoli ir kā atslēga uz visu materiālu, kas stāv šajos plauktos, atverot smagās koka durvis uz Rīgas arhīva vēsturiskajām telpām, saka Enija Rubina. Viņa ir Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas vadītāja un vislabāk zina, ko slēpj 386 Rīgas rātes protokolu grāmatas. Tās aptver trīs gadsimtus pilsētas dzīvē. Augstā izšķirtspējā tagad digitalizēti aptuveni 265 tūkstoši lapu senajā vācu rakstībā.
Rīgas pilsētas pārvalde nākamgad svinēs astoņsimtgadi, jo pirmoreiz Rīgas rāte pieminēta 1226. gadā. Tās arhīvs ir vienīgais Latvijā, kas saglabājies tik pilnīgā apjomā. Ne velti šie rātes protokoli, kas aptver laika posmu no 1603. līdz 1889. gadam, ir iekļauti UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā. Kaut kas no vēsturiskiem dokumentiem ir Jelgavai un Liepājai, bet tik pilnīgi, lai triju gadsimtu garumā varētu izsekot pilsētas dzīvei, ir tikai Rīgai.
