Varis Brasla. Foto — Ieva Salmane
Režisors Varis Brasla savu 86. dzimšanas dienu sagaida, domājot par stāstiem, kurus gribētu kino valodā izstāstīt šodienas Latvijai
Kad leģendārās latviešu filmas Emīla nedarbi (1985) galvenās lomas atveidotājs Māris Zonnenbergs-Zambergs sešu gadu vecumā sastapās ar režisoru Vari Braslu, viņa pirmie iespaidi bija: «Brilles, aiz tām siltas acis. Zema, nopīpēta balss. Un liela sirsnība.»
Kopš Emīla uzņemšanas pagājuši 40 gadi, bet, iepazīstoties ar nu jau mazliet sirmāko režisoru, pirmie iespaidi ir akurāt tādi paši. Varbūt klāt jāpiemet izaicinošs melnais humoriņš, jo neesmu bērns un mani var pavilkt uz zoba.
Mēs sēžam virtuvē, runājam un smēķējam. Pa brīdim kā brīdinoša ēna gar durvīm klusi slīd Vara mīļā sieva, aktrise Vizma Kalme, kura uzmana, cik cigarešu tiek nokūpināts — ārsts atļāvis tikai septiņas dienā. Tas ir grūti. Jo pēdējos gados Braslam bijis jāatsakās pārāk daudz. Zūdošās redzes dēļ vairs nevar braukt ar auto, makšķerēt, skatīties televīziju, iestudēt izrādes un uzņemt filmas. «Vecums ir kas tāds, ko nevaru un negribu izstāstīt,» saka kino meistars, ar kura filmām izaugušas un pieaugušu cilvēku dzīves dzīvojušas vairākas paaudzes.
