Ingrīda Āva. Publicitātes foto
Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem, bet gan par rūpīgi pārdomātu un starptautisku “biznesa modeli” ar miljardu apgrozījumu.
Krāpniecības shēmas tiek veidotas, apzināti izmantojot psiholoģiskus paņēmienus, saprotot uzvedības paternus, attīstot tehnoloģisko izpildījumu un izmantojot stratēģisku pieeju. Izdoma un izpildījums attīstās ļoti strauji, sākot no viltus mājaslapām līdz mākslīgā intelekta ģenerētām balsīm, kas izliekas par tuviniekiem. Turklāt mīts, ka par krāpnieku shēmu upuriem kļūst tikai lētticīgi iedzīvotāji, ir pārspīlēts.
Krāpniecības scenāriji attīstās viļņveidīgi - noteiktos periodos dominē telefonkrāpniecības gadījumi, citos brīžos izteiktāk pieaug viltus e-pastu saņēmēju skaits, bet starpsezonu izpārdošanu, Melnās piektdienas un citu atlaižu piedāvājumu laikā pieaug krāpniecisku mājaslapu skaits. Pircējs redz vilinošu piedāvājumu, ievada kartes datus, veic pirkumu – un seko klusums. Tajā brīdī krāpnieks jau mēģina iepirkties ar šiem datiem citur, un mājaslapas tiek izdzēstas jau nākamajā dienā, lai slēptu pierādījumus par to esamību.