Valdis Kuzmins. Foto — Edmunds Brencis
Karš kā valstu savstarpējo attiecību forma ir atgriezies mūsu realitātē. Pirmais solis uz gatavību tam ir apzināties, ka pašlaik neesam gatavi, secina vēsturnieks Valdis Kuzmins
Togad maija sākumā vienlaikus ziedēja ievas un ceriņi. Tā 1945. gada pavasari, kad 8. maija vakarā nacistiskā Vācija parakstīja kapitulācijas aktu, atcerējusies padomju laika rakstniece, frontes sanitāre Vera Kacena. Taču pēc karadarbības beigām Eiropā Otrais pasaules karš, kura 80. uzvaras dienu atceramies šogad, pavasarī nebeidzās — tas turpinājās Klusā okeāna reģionā, karojot ar nacistu sabiedroto Japānu, un nonāca līdz atomieroču izmantošanai. 1945. gada septembris ir kara beigas, saka Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.
Viņš iedziļinās Latvijas 20. gadsimta militārajā vēsturē. Kuzmins piedalījies ekspozīcijas koncepcijas izstrādē topošajam latviešu leģionāru kauju memoriālam Lestenē un precizē, ka Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā de facto maijā nebeidzās, jo sākās nacionālo partizānu karš, kas turpinājās līdz pat 50. gadu vidum. «Otrā pasaules kara seku beigas ir 1991. gads, kad Latvija, Baltijas valstis un Centrāleiropa atguva savu neatkarību.»
