Ilustrācija — Miko Rode
Ar Ušakova domes mērogiem to nevar salīdzināt, tomēr arī pašreizējā Rīgas vadība ar rīdzinieku naudu ir maksājusi par pašslavinošiem raidījumiem atsevišķos medijos. Savukārt «krievu partijas» gozējas krieviskajā presē, kur žurnālisti vienlaikus ir arī kandidāti
Pirms diviem pavasariem Rīgā atklāja Sarkandaugavas pārvadu. To sāka celt iepriekšējās domes laikā un būvēja trīs gadus. Atklāšanā toreizējais vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) lepojās, ka tā ir viena no lielākajām pilsētas jaunbūvēm kopš neatkarības atjaunošanas. Investīcijas pilsētas satiksmē esot lielākas nekā jelkad — vairāki simti miljonu no valsts, pašvaldības un ES naudas.
Tomēr «pārmaiņu koalīcijas» partneri nepriecājās. Progresīvie nebija mierā, ka pasākumu organizēja slepus no toreizējā mēra Mārtiņa Staķa un lentīti grieza tikai Ķirsis. Abas partijas sastrīdējās neformālajā koalīcijas sanāksmē par to, kā dalīt domes Komunikācijas pārvaldes resursus, jo visas frakcijas vēlas TV kameru priekšā lielīties ar labiem darbiem. Strīdējās arī par to, vai partija drīkst prezentēt sasniegumus jomā, ko pārrauga cita. Progresīvie uzskatīja, ka visi var runāt par visu. JV to nosauca par kolhozu. Vicemērs Edvards Ratnieks (NA) piedāvāja, lai pārējās partijas nogaida vienu dienu. JV politiķi bija dusmīgi arī par dalības kvotām Rīgas domes apmaksātajā Radio SWH raidījumā Saka Rīga. Ķirsis sapulcē uztraucās — ja e-pasts ar sadalījumu noplūdīs medijiem, tad jau būšot jādod laiks arī Latvijas Krievu savienības frakcijas vadītājam Mitrofanovam.
Šīs detaļas liecina — lai gan pašreizējā Rīgas domes sasaukumā nav bijis mēra Nila Ušakova (Saskaņa) laikam raksturīgu atklāta nepotisma un plašas korupcijas skandālu, pašslavināšanās medijos par rīdzinieku naudu nekur nav pazudusi. Apmaksātām publikācijām, kur piedalījušies politiķi, šī dome iztērējusi ap 230 tūkstošiem eiro. Kaut arī savulaik šo praksi kritizēja, kamēr paši nebija pie varas. Tagad mērs Vilnis Ķirsis Re:Baltica jautājumus par domes apmaksātajiem raidījumiem un gozēšanos sociālajos tīklos rezumē šādi: «Jūs politiķa profesiju nedaudz nonivelējat līdz «izdari un pazūdi». Kā pirms klases vakara ballītes mammai pateikt — uzklāj galdu un ej ar tēti mājās, lai mēs varam riktīgi izballēties.»
Runā radio un TV
Patiesībā par rīdzinieku naudu izballēties sanāk domes vadībai. Visbrīvāk — Radio SWH un TV24 ēterā.
Viens no Ušakova ēras mantojumiem ir ceturtdienu vakaru raidījums Radio SWH ēterā. Kādreiz tā bija gara intervija ar vicemēru Andri Ameriku (GKR). Kad par mēru uz īsu laiku kļuva viņa partijas biedrs Oļegs Burovs, vienīgais viesis bija viņš. Pēc Rīgas domes atlaišanas 2020. gadā raidījums izbeidzās, bet 2023. gadā pašreizējā dome nolēma to atjaunot ar nosaukumu Saka Rīga. Pirmais viesis — mērs Staķis. Tas gan nevilkās ilgi, jo tovasar viņš atkāpās. Ēteru sadalīja nākamā koalīcija. Visbiežāk nāca mērs Ķirsis un abi vicemēri — Ratnieks (NA) un Linda Ozola (JKP, tagad JV). Domes darbinieki bijuši tikai dažas reizes. Šīs intervijas atgādina draudzīgu pačalošanu, nevis atbildības prasīšanu. Kopš februāra, kad sākās priekšvēlēšanu periods, politiķi raidījumā vairs nepiedalās.
Rīdzinieki par Saka Rīga ir samaksājuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. Taču viņi to nezina, jo raidījumā to nepasaka. Radio SWH komercdirektors Filips Rubenis skaidro — tas tāpēc, ka dome tikai sedzot ražošanas izmaksas, bet neietekmējot saturu.
Domes Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Uģis Vidauskis stāsta, ka pašvaldība piebildi par apmaksātu saturu neprasa. Taču to prasa likums. Regulatora vadītājs Ivars Āboliņš Re:Baltica teica, ka tas pašlaik pārbauda raidījuma atbilstību priekšvēlēšanu aģitācijas un citiem likumiem.
Radio raidījuma līdzinieks televīzijā bija TV24 raidījums Rīga runā 2021. gadā. No 16 epizodēm 11 uzstājās Progresīvie, katrā trešajā — mērs Staķis. Re:Baltica tajās neatrada atzīmi, ka par saturu maksā dome. Staķis Re:Baltica skaidroja, ka koalīcija nolēmusi — ar pilsētas sociālajiem tīkliem nepietiek, saziņai jāizmanto arī tradicionālie mediji. «Bija skaidrs, ka raidījuma reitingi bija labāki, ja runāja pirmās personas,» viņš pamato.
Pērn Ķirša vadītā dome šo raidījumu atdzīvināja. Nosaukums mainīts uz Ziņu TOP. Rīga runā. Pārējais gandrīz identisks — nekritiskas intervijas ar koalīcijas politiķiem. Visbiežāk piedalījās Ķirsis, retāk — vicemēri Ratnieks un Ozola. Pa vienam raidījumam ticis arī citiem koalīcijas politiķiem: Jurim Radzevičam (GKR), Olafam Pulkam (JV), Laimai Geikinai (Par!). Pagājušā gada beigās raidījums tika pārtraukts, jo TV24 pameta bezmaksas apraidi un tuvojās priekšvēlēšanu periods.
Pērn TV24 ēterā bija vēl viens rīdzinieku apmaksāts raidījums Tev pieder daudz vairāk kā tikai dzīvoklis. To pasūtīja Rīgas namu pārvaldnieks. Pirmajā viens no viesiem bija Ķirsis.
Lai arī Rīgas domes apmaksātu raidījumu TV24 ēterā vairs neesot, domnieki un kandidāti no tā nav pazuduši. Jaunajā raidījumā Rīga gatava? visbiežāk debatē JV politiķi. Bieži arī GKR, Latvijas attīstībai un Latvija pirmajā vietā pārstāvji. TV24 direktors Klāvs Kalniņš apgalvo, ka šī raidījuma veidošanu neviens neapmaksā un sadarbības līgumu par šo raidījumu nav.
Pašvaldības soctīklu varoņi
Neilgi pēc ievēlēšanas par mēru Staķis kļuva arī par Rīgas domes oficiālā Facebook konta galveno varoni. Viņš, mēra vietnieki un pa retai reizei komiteju vadītāji ir vienīgie, ko pirmajā «pārmaiņu koalīcijas» gadā varēja ieraudzīt domes kontā.
Kad Staķis atkāpās, viņa vietu domes Facebook lapās ieņēma Ķirsis un abi vicemēri. Bieži parādās arī komiteju vadītāji Iveta Andersone (JV), Olafs Pulks (JV), Viesturs Zeps (LA), Laima Geikina (Par!) un deputāte Iveta Ratinīka (LA). Lai kas pašvaldībā notiktu, foto vai video reportāžās regulāri būs kāds no šiem politiķiem. Bieži tie ir portreti, kurus būtu grūti atšķirt no politisko reklāmu materiāliem. Aprīlī galvenajā Rīgas Facebook kontā atrādīts tikai Ķirsis un Ozola — viņi redzami pusē no visām fotoreportāžām. Abi vēlēšanās startē no viena saraksta.
Ķirsis uzstāj, ka nav prasījis darbiniekiem publicēt materiālus ar sevi. Viņš daudzos pasākumos piedalās tāpēc, ka cilvēki vēlas viņu tur redzēt. «Gribat teikt, ka domei būtu jākaunas no savas vadības? Ka man vajadzētu parādīties tikai tad, kad ir notikusi problēma? Bet, ja ir skaists notikums un es uz to aicinu, tad es vairs neesmu domes sastāvdaļa?»
Ozolai atvēlēts fotografēties pasākumos, kas veltīti civilajai aizsardzībai un patvertnēm. Zeps stāsta par bērnu laukumiem, bet Ratnieka portrets bieži būs pie pasākumu galerijām, kas veltītas Ukrainas atbalstam. Viņš ir arī skolām veltītu video galvenais varonis — gan apdāvina skolu darbiniekus, gan klasē uz tāfeles raksta iedvesmojošas frāzes.
Šie ieraksti sasniedz lielu auditoriju. Rīgas domes Facebook kontiem seko vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku.
No pērnā jūnija līdz maijam dome vidēji reizi divās dienās publicējusi kādu ierakstu ar domniekiem. Un samaksājusi vairāk nekā tūkstoti eiro, lai tos ieraudzītu vēl lielāks skaits cilvēku.
Politiķu slavināšanu domes sociālajos tīklos apmaksā rīdzinieki, jo saturu veido domes darbinieki. Tāpēc uzmanību domes Facebook kontam pievērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tur sola vērtēt ierakstus. «Ir pazīmes iespējamai administratīvā resursa izmantošanai,» skaidro KNAB pārstāve Amīlija Raituma.
«Neatkarīgs» politologs
Kad toreizējais Rīgas mērs Staķis prasīja centralizēt domes saziņu ar medijiem vienā pārvaldē, palika viens izņēmums. Satiksmes departamentam atļāva algot uzņēmumu Mediju tilts. Tā līdzīpašnieks ir medijos kā politikas komentētājs regulāri aicinātais Filips Rajevskis.
Staķis apgalvo, ka šo izņēmumu panācis toreiz vicemērs Ķirsis, kurš atbildēja par satiksmes jomu. Pats Ķirsis gan saka — par līgumu ar Mediju tiltu uzzinājis tikai pēc tam, kad to jau parakstījis departamenta vadītājs. Lai vai kā, firma par pasākumu organizēšanu — lielākoties dažādu satiksmes objektu atklāšanu — divos gados līdz 2023. gada beigām saņēma gandrīz 86 tūkstošus eiro. Visos pasākumos lentīti grieza vai uzstājās Ķirsis.
Kad starp Staķi un koalīcijas partneriem 2023. gadā sākās konflikts ap iespējamu naudas izsaimniekošanu Satiksmes departamentā, žurnālisti kā komentētāju aicināja Rajevski. Viņš izteica komplimentus vicemēriem Ķirsim un Ratniekam, bet Staķi kritizēja par departamenta vadītāja Jāņa Vaivoda atstādināšanu. Vēlāk Rajevskis slavēja Ķirša darbu jau mēra amatā.
Kad Re:Baltica jautāja Rajevskim, kāpēc viņš piekrita it kā neatkarīga politologa lomā komentēt savu klientu — domes Satiksmes departamentu — un tā uzraugu Ķirsi, viņš pauda, ka neesot rīkojies neētiski. Katram Mediju tilta organizētajam pasākumam bijis atsevišķs dažu dienu līgums, un to darbības laikā viņš domes notikumus neesot komentējis. Rajevskis uzskata, ka pirms interviju sniegšanas viņam nebija jābrīdina žurnālisti, jo par līgumiem «visi taču jau zināja». Vienlaikus politologs atzīst, ka Progresīvos kritizējis, jo pret viņu esot bijusi ļoti agresīva politiska vēršanās: «Protams, es neturēšu muti ciet. Es lietoju tos pašus līdzekļus.»
Krievu partijām — krievu prese
No janvāra beigām katrā Latvijas krievu preses izdevuma MK Latvija numurā lasītāji var nolūkoties lielos Jūlijas Stepaņenko (Suverēnā vara) un viņas sabiedroto reklāmas portretos. Blakus — lasīt rakstus, kuru autors lielākoties ir viņas vīrs un deputāta kandidāts Vjačeslavs Stepaņenko.
MK Latvija ir viss, kas palicis pāri no kādreizēja Kremļa propagandas kanālu izplatītāja Oļega Solodova PBK impērijas, taču tā ir populārākā avīze Latvijā. Stepaņenko ir Solodova ilggadējs darbinieks. Sazvanīts Stepaņenko apgalvo, ka nesaprot jautājumu. «Reklāmas ir viens stāsts. Mani raksti, kurus esmu saskaņojis ar redaktoru, — cits. Ko nozīmē sakrīt temati? Tā ir politika, tur viss sakrīt.»
Savukārt Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!) savu ruporu atradis krievu preses izdevumos Subbota un Latvijskije Vesti. Tos izdod Rīgas domes deputāts Andrejs Kozlovs (Saskaņa). Ušakova laikā šie laikraksti barojās no rīdzinieku naudas, jo dome tajos pirka vietu pašvaldības informācijas publicēšanai. Paralēli drukāja Ušakova slavinājumus. Kozlova dēls Andrejs ir pievienojies Stabilitātei! Tagad reklāmas saplūst ar it kā žurnālistu rakstiem par labu šai partijai. Piemēram, vienā lapā reklāmā bijušais saskaņietis Nikolajs Kabanovs stāsta, kāpēc pievienojies Stabilitātei! un kandidēs pašvaldību vēlēšanās. Nākamajā viņš jau ir žurnālists ar iknedēļas sleju Kas notiek mūsu valstī? Citreiz intervē Stabilitātei! pienācēju, politikas veterānu Jakovu Plineru. Tēmas kā no Krievijas propagandas rokasgrāmatas: Rīga nolaista, ar Krieviju jādibina izdevīgas attiecības, Latvijā dzīvot ir sliktāk nekā 90. gados, un tā ir ASV kabatas valsts.
Kozlovs jaunākais ir portāla Press.lv attīstības direktors. Portāls ir daļa no Subbota un Latvijskije Vesti mediju grupas un arī plaši atspoguļo Stabilitātei! viedokli. Līdz priekšvēlēšanu periodam tā publicēja arī paša Kozlova slejas. Viņš uz Re:Baltica centieniem sazināties neatsaucās. Savukārt Kozlovs vecākais stāsta, ka citas partijas ar viņa avīzēm nerunā.
Vienīgā cita partija, ko krievu prese — avīze Segodņa — vēl uzslavē, ir LPV. Tās līderis Ainārs Šlesers Re:Baltica stāsta, ka LPV tur reklamēsies tikai maijā, bet pozitīvā publicitāte pirms tam esot skaidrojama ar to, ka tikai LPV mēģina uzrunāt gan krievus, gan latviešus.
Bet kas Saskaņai? Tā krievu avīzēs parādās tikai ar reklāmām, kuras apmaksā Ušakova grupa Eiropas Parlamentā, un viņa vadītu pārraidi YouTube. Tajā saraksta līdere Regīna Ločmele intervē Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus par slikto domi, bet citi kandidāti sūdzas, ka Ķirsis Rīgu pārvērtis par «ģerevņu».
Rīgas domes apmaksātie raidījumi, kuros galvenie dalībnieki ir politiķi
Eiro
Foto: TODO : REWORK
VIEDOKĻI
Kāpēc iešu balsot
Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs
Pašvaldība ir katra iedzīvotāja pati tuvākā apkārtne, un vēlēšanās atdotā balss var vistiešākajā veidā ietekmēt nākotni un attīstību. Var jau likties — viens balsojums neko nemainīs. Bet, ja tā padomā daudzi, tad rezultātā pie varas nonāk tie, kuru prioritātes nesaskan ar mūsu interesēm. Un viņi tur nonāk tikai tāpēc, ka viņu atbalstītāji bijuši aktīvāki.
Rūta Dimanta, labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja
Ukraiņi pašlaik ar ieročiem rokās cīnās par to, lai viņiem būtu tiesības pašiem noteikt, kā viņi dzīvos. Mums šādas tiesības ir dotas, un tā ir privilēģija, kas jāizmanto. Piedaloties pašvaldību vēlēšanās, veikšu savu izvēli, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus. Tas varētu šķist neierasti, jo pašvaldībās lielākoties lemj par lokāliem jautājumiem, tomēr lielo pilsētu vadītāji domā arī par sadarbību ar ārvalstu partneriem — austrumu kaimiņiem vai rietumu demokrātijām. Tāpēc man šajās vēlēšanās būs ģeopolitiska pieeja.
Fiņķis, hiphopa mākslinieks
Balsstiesības nozīmē lielu atbildību, tāpēc tās jāizmanto ar prātu. Es cenšos izokšķerēt visu par cilvēkiem, kas kandidē manas pašvaldības vēlēšanās, mēģinu rast atbildes, kurš varētu būt vispiemērotākais un visuzticamākais. Ir svarīgi vismaz tādā veidā iepazīt cilvēkus, kuri potenciāli varētu noteikt manu nākotni.
