Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Reina Rauda (1961) vārds latviešu lasītājiem zināms kopš 2017. gada, kad latviski tika izdots viņa romāns Perfektā teikuma nāve. Tam sekoja romānu Rekonstrukcija (2019) un Saulesraksts (2023) tulkojumi. Prozas grāmatu skaits nu jau pārsniedz desmit, bet viņš rakstījis arī dzeju, esejas un tulkojis citzemju autoru darbus. Mēs vēlējāmies uzzināt, kas igauņu rakstniekam intelektuālim sakāms par laiku, kurā dzīvojam, un mums pašiem. Klātienes tikšanās iespējai neesot, intervija tapa epistulāri
Igauņu rakstnieka Reina Rauda un Pētera Bankovska sarakste
Marta nogalē prātojot par to, kā vislabāk sākt attālinātu sarunu ar Reinu Raudu, Tallinas Universitātes profesoru (arī vienu no tās dibinātājiem un pirmo rektoru), filozofu, Igaunijā augstu novērtētu un godalgotu rakstnieku (trīs viņa aizraujošos, saturiski dziļos romānus latviešu valodā lieliski iztulkojusi Maima Grīnberga), sāku lasīt viņa 2021. gadā Kembridžas izdevniecībā Polity klajā nākušo monogrāfiju Esamība plūsmā (Being in Flux). «Tā ir mana pagaidām vissvarīgākā filozofiskā grāmata,» atzīst autors. Tieši šajā grāmatā, tikai citā kontekstā, atradu izteikumu, kas var tikt attiecināts uz visai daudzveidīgām izpausmju kopām, to krustojumiem. Arī intervija ir tāda esamības plūsmu krustošanās nedēļu ilgušā mijiedarbē.
