Uldis Biķis (no kreisās), Zinaīda Lovnika un Kaspars Teicāns izrāda Verema jauno ražotni. To paredzēts pabeigt līdz nākamā gada sākumam
Lai gan attīstās, Latgale joprojām ir nabadzīgākais reģions ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Taču šeit atrodamas arī īstas pērles — vieni no vērtīgākajiem uzņēmumiem valstī. Kas vēl nepieciešams, lai Latgale izsistos?
Un kāpēc ne?! Tā Gints Dzērve atbild uz manu jautājumu, kas siguldietim licis atvērt saunu ražotni Kupravā Balvu novadā. Aiz loga viņa dienesta dzīvoklī, kas iekārtots ražošanas ēkas otrajā stāvā, paveras iespaidīgs skats uz 45 metrus augstu sarkanu ķieģeļu skursteni un pamestas fabrikas daļu. Esmu to redzējusi ceļojumu blogeru videostāstos. Līdz 90. gadiem Kupravā ražoja māla drenas, keramzīta oļus un ķieģeļus. Produkciju sūtīja uz visu Padomju Savienību — līdz Krievijas robežai ir tikai 20 kilometru. Tagad te saražotais ceļo uz pretējo pusi.
Dzērves vadītā uzņēmuma Kuprava Industry ražotās saunas ar zīmolu SaunaLAB eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm, galvenokārt uz Skandināviju. Vietējā tirgū paliek mazāk par 5% produkcijas. Transportē ar kravas mašīnām pa visu Eiropu un tālāk pāri jūrai ved no Roterdamas ostas, tāpēc ražotnes atrašanās vietai Latvijā nav būtiskas nozīmes. Pārsimt kilometru tik garā ceļā neko neizšķir, toties nekustamā īpašuma cenas šeit zemākas.
Dzērve, kurš studiju gados dzīvojis ārzemēs un daudz ceļojis, Latgalē šķiet kā svaiga gaisa malks, tieši tādu cilvēku šeit ļoti pietrūkst. Eurostat dati rāda, ka Latgale ir ekonomiski mazāk attīstītais reģions Baltijā. Šai problēmai uzmanību pievērsusi Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Marta beigās Daugavpilī risinājās Baltijas valstu pierobežas reģionu forums, kura uzdevums bija piedāvāt labākos risinājumus ekonomikas sekmēšanai. Tas ir svarīgi, lai dzīvotu ne tikai labāk, bet arī drošāk.
Cehā runā latgaliski
«Ražojam premium klases produktus,» Dzērve stāsta, ar ko ieinteresē klientus ārvalstīs. Dizainu izstrādā pats, kvalitātes latiņu tur augstu. «Varam atbildēt par katru skrūvīti.» Visi izejmateriāli sertificēti ES — tā arī bija atslēga uz eksporta tirgu.
Uzņēmums dibināts pirms trim gadiem, toreiz tajā strādāja tikai pats Dzērve ar vienu palīgu. Tagad kolektīvs izaudzis līdz 15, darbs notiek divās maiņās. Uz vietas iedzīvotāju vairs nav daudz, cilvēki brauc pat no 30 kilometru attāluma. «Cehā runā latgaliešu mēlē,» piebilst Dzērve. Viņš to saprot — bērnībā šai pusē aizvadījis piedzīvojumiem bagātas vasaras, jo mamma nāk no Žīguru ciema netālu no Kupravas.
Tikpat strauji kā darbinieku skaits, aug arī uzņēmuma finanšu rādītāji. 2023. gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu, peļņa — 48 tūkstošus eiro. Šogad plānots pārkāpt miljona slieksni. Visu peļņu iegulda attīstībā, bet drīz ar to būšot par maz, lai turpinātu augt.
Uzņēmējiem Latgalē pieejami visi tie paši atbalsta instrumenti, kas citviet, iedrošina Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. Jaudīgākā no tām ir Altum lielo investīciju programma. Izpildot virkni nosacījumu, var saņemt līdz 10 miljonu eiro grantu. Nosacījumi attiecas uz eksporta apjomu, investīcijām pētniecībā, darbavietu skaitu un atalgojumu — tam jābūt par trešdaļu augstākam nekā valstī vidēji.
Iepriekš atlasē astoņi projekti atbalstīti Kurzemē, seši Vidzemē, pa pieciem Zemgalē un Rīgā vai apkārtnē, bet Latgalē vismazāk — četri. Viens no uzņēmumiem, kas to izmanto ražotnes paplašināšanai, ir Verems Rēzeknes novadā. Investīciju projekts pārsniedz 90 miljonus, stāsta valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika. Viņa uzņēmumā strādā no pirmās dienas, sākumā bija grāmatvede. Pirms 30 gadiem to dibināja Jānis Staris, izveidojot finierkluču iepirkšanas punktu, bet vēlāk to iegādājās un attīstīja Latvijas Finiera koncerns. Finierim tas bija pirmais solis ārpus Rīgas, interesēja būt tuvāk resursiem.
Lielākajā daļā Latgales pašvaldību vadošās nozares ir lauksaimniecība un meža nozare, rāda Luminor bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa pētījums par reģionu ekonomiku 2023. gadā. Augšdaugavas un Balvu novadā lauksaimniecība veido pat vairāk nekā 50% eksporta ienākumu. Meža nozarē dominē mežsaimniecība, kam ir salīdzinoši zemāka pievienotā vērtība. Vairāk var nopelnīt, ja koksni pārstrādā būvkonstrukcijās, mēbelēs, dizaina priekšmetos, bet kokapstrāde šeit notiek nelielā apjomā.
Verems ražo bērza saplāksni un daļēji veic arī pārstrādi. Ap 95% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. 2023. gadā apgrozījums pārsniedza 55 miljonus, peļņa bija ap sešiem miljoniem. Ražotne atrodas vietā, kur 90. gadu sākumā uzbūvēja gaļas pārstrādes kombinātu, bet tas darbību nesāka, jo mainījās valsts iekārta. Verems šeit pārcēlās 2000. gadā. Šajā laikā pavisam investēti 160 miljoni eiro, stāsta Latvijas Finiera padomes loceklis Uldis Biķis.
Bezdarbs augsts, roku trūkst
Lielo investīciju projektu Verems sāka 2023. gadā un plāno pabeigt līdz nākamā gada sākumam. Īsas ekskursijas laikā ražošanas vadītājs Kaspars Teicāns parāda modernās iekārtas, kas pagaidām strādā testa režīmā. Tās uzdevumus paveic automātiski, darbiniekiem lielākoties nepieciešams tikai uzraudzīt. Fizisks roku darbs vajadzīgs tikai dažās pozīcijās.
Lai iekārtas maksimāli noslogotu, darbs notiek visu diennakti bez brīvdienām. Pavisam šeit strādā vairāk nekā 350 cilvēku, gan vietējie, gan Ludzas un Preiļu puses iedzīvotāji. Uzņēmums piedāvā algu, kas ir augstāka par vidējo Latgalē, tāpēc par darbaroku trūkumu līdz šim nevajadzēja uztraukties.
Lovnika piebilst, ka darbiniekiem nodrošina labus apstākļus un visas sociālās garantijas. Sākumā cilvēkiem bijis grūti pieņemt, ka algu nemaksā aploksnē — nācies skaidrot ieguvumus, atceras vadītāja. Verema labā prakse likusi paradumus mainīt arī citiem šīs puses uzņēmumiem.
«Tagad pienācis brīdis, kad jāsāk nodarboties ar personālvadību pēc būtības. Jāpierāda, kāpēc ir vērts uz šejieni nākt,» norāda Biķis. Darbinieku trūkums Latgalē ir tāda pati problēma kā citos reģionos, novērojis arī Dzērve no Kuprava Industry. Tas šķiet paradoksāli, jo šeit jau gadu desmitiem ir visaugstākais bezdarba līmenis. Kamēr citos reģionos tas svārstās ap 5%, Latgalē ir divreiz augstāks. Bet krīzes laikā 2010. gadā sasniedza pat 22%. «Tas nenozīmē, ka šeit ir daudz cilvēku, kas gatavi strādāt,» norāda Georgijs Orlovs no Rēzeknes domes. Ir daudz ilgstošo bezdarbnieku. Tie, kuri patiešām vēlas strādāt, vai nu darbu atrod, vai dodas projām.
Ļaus būvēt citiem
Iedzīvotāju skaits Latgalē samazinās straujāk nekā citos reģionos. Gan aizbraukušo skaits pārsniedz iebraucēju skaitu, gan mirstība pārsniedz dzimstību, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Rezultātā iedzīvotāju struktūrā aizvien lielāku īpatsvaru veido seniori. 2022. gada sākumā Daugavpilī bija otrais augstākais rādītājs valstī pēc Ventspils, Rēzekne ierindojas ceturtajā vietā, bet uzreiz pēc tam nāk pārējā Latgale. Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados iedzīvotāju skaits vairs nesarūk tik ātri kā agrāk.
Cilvēki atgriežas vai pārceļas reti, atzīst Orlovs, kurš vada Pilsētvides un attīstības pārvaldi. Viņš uzskata, ka dzīves vide Rēzeknē ir pietiekami sakārtota un pievilcīga ģimenēm — pieejami bērnudārzi, labas skolas, bezmaksas pulciņi, sabiedriskais transports, plašas sportošanas iespējas, ledushalli un baseinu ieskaitot. «Vienīgais, kā pietrūkst, ir lielveikals.»
Taču pilsētā trūkst vairāk nekā simt dzīvokļu, atzīst Orlovs. Plāns būvēt daudzdzīvokļu īres namu pirms priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atlaišanas bija Rēzeknes domei. Tehniskā dokumentācija izstrādāta sešām daudzdzīvokļu mājām, tām jau iezīmēti zemesgabali. Dome savu projektu bija paredzējusi iesniegt Altum programmā. «Bet finanšu stabilizācijas procesa dēļ paši būvēt diemžēl nevaram,» nosaka Orlovs. Pieliekot pūles, izdevies atrast uzņēmēju, kuru interesē 60 dzīvokļu mājas būvniecība. Ja viss ritēs veiksmīgi, būvdarbus varētu sākt rudenī.
Ēka iecerēta Ziemeļu mikrorajonā, kas ir industriāla teritorija. Vēsturiski te bijušas dažādas lielas rūpnīcas, un pašvaldība šo teritoriju cenšas sakārtot. Iepriekšējā plānošanas periodā ieguldīts desmitiem miljonu eiro. Sakārtotas ielas, izbūvētas apakšzemes komunikācijas, tapušas divas jaunas ražošanas un noliktavas ēkas.
«Pārsvarā pie mums ražotnes atver Latvijas uzņēmēji, no kuriem daļa ir rēzeknieši, kas pāriet uz citām teritorijām, lai paplašinātos,» pilsētas uzņēmējdarbības vidi raksturo Orlovs. Tiesības saimniekot pašvaldības izbūvētajās ražošanas ēkās ieguva Gulbenes novadā bāzētais SIA Avoti. Tas ir viens no modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Baltijā, sadarbojas ar zviedru mēbeļu ražošanas gigantu IKEA. Paralēli Avoti attīsta ielas pretējā pusē esošo teritoriju, kur padomju laikos atradās milzīga elektroinstrumentu rūpnīca.
Tomēr ienāk arī ārvalstu investori. Vienu no pašvaldības sakārtotajiem zemesgabaliem iegādājās vācu kompānija OptoElektronika LV. Investējot vairāk nekā 5,5 miljonus eiro, uzbūvēja jaunu ražotni, nodarbina ap trīssimt cilvēku.
Vēl pašvaldība izbūvējusi jaunu pievedceļu, kas ved uz Ziemeļu mikrorajonā iecerēto industriālo parku. Tā kopējā platība būs vairāk nekā 20 hektāru. Lai tur izbūvētu ceļus un komunikācijas, atjaunotu dzelzceļa sliedes, plānots ieguldīt vairāk nekā sešus miljonus eiro. Februārī pašvaldība iesniedza projektu Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā. Orlovs cer uz pozitīvu atbildi, tad jau rudenī varēs sākt būvdarbus. Uzņēmēju interese esot jūtama.
Labs uzņēmējdarbības vilcējspēks šeit ir speciālā ekonomiskā zona, kam Rēzeknē un tuvumā iezīmēta noteikta teritorija. Tas nozīmē, ka investīciju periodā var saņemt nekustamā īpašuma un uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides attiecīgi 100 un 80% apmērā. Līdzīga darbojas arī Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā patlaban ietilpst vairāk nekā 20 uzņēmumu, aptuveni puse — ar ārvalstu kapitālu.
Saikni ar ārvalstu investoriem Rēzekne veido ar LIAA starpniecību. Runājot par sadarbību, Orlovs piemin arī Biznesa inkubatoru, no kura izauguši vairāki veiksmīgi uzņēmumi, arī IT nozarē.
Ekonomikas ministrijas informācija gan iepriecinošu ainu nerāda. Interese par Biznesa inkubatoru programmu Latgalē ir ļoti zema. Rīgā konkurss ir trīs uz vienu vietu, bet Latgalē uzņem gandrīz visus, kas piesakās. Šogad Daugavpilī plānots uzņemt septiņus pretendentus, pieteicās astoņi. Rēzeknē jāuzņem pieci, un tik arī pieteikušies. Latvijā kopumā saņemti 127 pieteikumi.
Kūtri ir arī vidējie un mazie uzņēmumi, kuriem pieejamas Altum aizdevumu un garantiju programmas. Aizdevumu programmā pērn un šogad atbalstīti gandrīz 350 komersanti, no kuriem tikai 19 jeb 5% atrodas austrumu pierobežā. Garantiju programmā aktivitāte ir līdzīga — no 290 projektiem tikai 11 nāk no austrumu pierobežas.
Zina katrs mednieks
Lai veicinātu reģiona attīstību, pirms desmit gadiem valdība nolēma izveidot visas Latgales speciālo ekonomisko zonu. Uz statusu un nodokļu atlaidēm var pretendēt jebkurš uzņēmējs, kas savu uzņēmumu atvēris Latgalē un plāno investēt, lai uzlabotu infrastruktūru un sasniegtu labākus rezultātus.
Nodokļu atlaides bija viens no trim galvenajiem iemesliem, kāpēc Lietuvas kompānija Yukon Group savu jauno uzņēmumu Pulsar Optics pirms pieciem gadiem atvēra tieši Daugavpilī, stāsta tā pārstāvis Germans Kavaļskis. Vēl būtiska loma bija attālumam līdz Viļņai, kur atrodas koncerna galvenā mītne. Abas pilsētas šķir tikai divu stundu brauciens ar auto. Tāpat bija svarīgi, ka šeit atrodami speciālisti ar inženiertehniskām zināšanām, jo padomju laikā kara iznīcinātajā pilsētā uzbūvēja un atvēra daudz fabriku. Daugavpilī darbojās arī viena no PSRS lielākajām ķīmiskās šķiedras rūpnīcām.
Yukon Group ražo optiskās ierīces, ko zina ikviens mednieks. Lietuvas kompānija bija pirmā, kas termisko redzamību pārnesa no militārās uz civilo pasauli. Jaunākais virziens ir optiskās ierīces putnu vērotājiem. Sortimentā ir arī programmatūra. «Mēs visu tiešām ražojam paši, nevis ievedam no Ķīnas un vienkārši uzliekam savu zīmolu, kā dara daudzi citi,» uzsver Kavaļskis.
Pavisam kompānijai ir piecas ražotnes, Daugavpilī atrodas lielākā. Viena palikusi Baltkrievijā, taču atrodas dīkstāvē, šogad paredzēts pārdot. Tur uzņēmums 1991. gadā arī sākās.
Daugavpils uzņēmumā lietuvieši ieguldījuši ap 20 miljoniem eiro. Tas līdzinās kompānijai, kas agrāk strādāja Baltkrievijā, — ir kā loģistikas centrs visiem pārējiem grupas uzņēmumiem.
Dažu gadu laikā Pulsar Optics kļuvis par vienu no lielākajiem un eksportspējīgākajiem uzņēmumiem Latgalē. 60% produkcijas nonāk Eiropas tirgū, trešā daļa — ASV, pārējais Austrālijā un Jaunzēlandē. Apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72 miljonus, peļņa veidoja 10%.
Tas ir arī viens no lielākajiem darba devējiem apkārtnē — sāka ar 50, bet nu jau kolektīvā ir vairāk par 350 cilvēku. Darbinieki labprāt nāk, jo algas ir par 15% augstākas nekā vidēji reģionā.
Bagātīgs mantojums
Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā, un skaitļos ekonomiskā aktivitāte izskatās gana labi. Pilsētā ir četri tūkstoši uzņēmumu, 30 tūkstoši nodarbināto, un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā sasniedza 11,9 tūkstošus eiro. Salīdzinājumam — Latvijā vidēji tas bija 19, bet Rīgā — nepilni 32 tūkstoši eiro. Daugavpils bonuss, līdzīgi kā Rēzeknē un citās lielākās pilsētās, ir no padomju laikiem saglabājies industriālais mantojums. Prasmīgi izmantots, tas kļūst par veiksmīgas saimniekošanas priekšnoteikumu.
«Mums ir svarīgi, lai ienāk uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību,» saka domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa. Lai veicinātu jaunu darbavietu radīšanu, Daugavpils īsteno virkni projektu: industriālajās zonās sakārto infrastruktūru un degradēto teritoriju. Pēdējo 10 gadu laikā piesaistīts vairāk nekā 30 miljonu eiro Eiropas struktūrfondu finansējums.
Pirms pieciem gadiem īstenotā projektā Ziemeļu industriālajā zonā izbūvēja pirmo ražošanas ēku. Tur tagad saimnieko Francijas kapitāla uzņēmums Axon Cable, kas nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku. Ziemeļu industriālajā zonā padomju laikā atradās ķīmiskās šķiedras rūpnīca un tagad strādā daudz lielu uzņēmumu, arī igauņiem piederošais Latvijas Maiznieks un vāciešu Zieglera Mašīnbūve. Krīviņa norāda, ka cenšas atbalstīt vietējos uzņēmējus. Bet kā piesaista ārvalstu investorus? «Gluži ar makšķerēšanu jau pašvaldība nevar nodarboties,» viņa uzskata un, līdzīgi kā kolēģis Rēzeknē, piesauc sadarbību ar LIAA. Tā piesūta ziņas par interesentiem, un dome viņus informē par pieejamiem objektiem, kas atrodami pašu izveidotā datubāzē.
«Vietējiem politiķiem vajadzētu ne tikai gaidīt, kad kāds uzņēmējs uz šejieni atnāks, vai vienkārši teikt, ka esam forši, bet vairāk stāstīt, kādi praktiskie ieguvumi šeit sagaida,» iesaka Kavaļskis no Yukon Group.
Tikmēr Daugavpils pašvaldībā «agresīvāku rīcību» ārvalstu investīciju piesaistē gaida no valsts. Arī risinājumu demogrāfiskajai situācijai un mājokļu jautājumam. Pagājušajā nedēļā saņemta ziņa, ka Daugavpils būs viena no tām pašvaldībām, kur Valsts nekustamie īpašumi īstenos valsts programmu Īres mājokļi Latvijas speciālistiem. Tā paredz 2028. gadā netālu no pilsētas centra būvēt 120 dzīvokļu ēku. Kad norādu, ka dzīvojamais fonds pilsētā ir sliktā stāvoklī un Latvijas otrajā lielākajā pilsētā siltinātas tikai piecas daudzdzīvokļu mājas, Krīviņa atbild: «Tas parāda iedzīvotāju kūtrumu siltināt.»
Izrāviens Līvānos
Visvairāk ekonomikas ekspertu uzslavu Latgalē var dzirdēt par Līvānu novada straujo izaugsmi. Tur bāzējas divi vienāda profila augsto tehnoloģiju uzņēmumi Light Guide Optics International un Ceram Optec. «Daudzi Latvijā nezina, ka Līvānos atrodas, iespējams, pasaules optiskās šķiedras ražošanas centrs,» ar lepnumu saka Light Guide Optics International īpašnieks Daumants Pfafrods. Viņa uzņēmums ir piektais vērtīgākais Latvijā. Tā izstrādājumus izmanto dažādās jomās, eksportē uz vairāk nekā 50 valstīm, galvenokārt uz ES, ASV, Kanādu. 70% no instrumentārijiem, ko pasaulē izmanto uroloģijā, ražo tieši šeit. Abi Līvānu uzņēmumi noklāj 90% fleboloģijā jeb vēnu ārstēšanā.
Arī Līvāni vēsturiski bijusi rūpnieciska pilsēta, ne tikai padomju laikā, bet vēl simtiem gadu iepriekš, stāsta pašvaldības vadītājs Andris Vaivods (PLI). Tāpēc saglabājies gan industriālais mantojums, gan tehniskās zināšanas, ko nodod paaudzēs.
Pfafrods ir no Liepājas puses, pēc studijām un darba Zinātņu akadēmijā 80. gados pārcēlās uz Līvāniem, lai strādātu jaunā optiskās šķiedras cehā, ko izveidoja stikla fabrikas paspārnē. Pārmaiņu gados, kad visi lielie uzņēmumi bankrotēja, Līvānus varēja saukt par spoku pilsētu, atzīst Vaivods. Bezdarba līmenis sasniedza 40%. Iedzīvotāju skaits strauji saruka, jo daudzi no citām valstīm atbraukušie speciālisti devās atpakaļ uz dzimteni.
Optiskās šķiedras ražotni izdevās saglabāt, piesaistot investoru no Vācijas. Mazākuma daļas piederēja latviešiem, arī Pfafrodam. Taču īpašniekiem krasi atšķīrās nākotnes redzējums. Nespējot panākt kopēju valodu, vietējie 2004. gadā nodibināja savu uzņēmumu. Vācietim piederošais uzņēmums vairs nepastāv. Tā vietā nācis Ceram Optec ar Austrijas kapitālu.
Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, pašvaldība pēdējo 20 gadu laikā īstenojusi vairāk nekā 80 projektu, ko atbalsta ES, to kopsumma — vismaz 50 miljonu eiro. Tagad pilsētā sakārtota visa infrastruktūra ražošanas teritoriju apkārtnē, apgalvo Vaivods. «Bet galvenais ir attieksme.»
Pfafrods ar domubiedriem jauno uzņēmumu atvēra bijušās bioķīmiskās rūpnīcas teritorijā. «Sākām praktiski no nulles.» Pakāpeniski paplašinās, nu jau ražošanas ēku kopējā platība sasniedz 12 tūkstošus kvadrātmetru. Viena ēka tikko nodota ekspluatācijā, vēl vienu cehu būvē.
Patlaban uzņēmumā ir 300 darbinieku, cilvēki brauc pat no Rīgas un Siguldas. Kā viņus izdodas piesaistīt? Vidējais atalgojums Light Guide Optics ir divas reizes augstāks nekā valstī, īpašnieks atbild. Šeit nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, divām trešdaļām ir augstākā tehniskā izglītība. Ap 10% veido pētnieku komanda. Arī visā Līvānu novadā atalgojums ir virs vidējā valstī, atzīmē pašvaldības vadītājs Vaivods.
Uzņēmumiem audzējot darbinieku skaitu, veidojas augsts pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem. Vēl pirms 15 gadiem pilsētā trīs un četru istabu dzīvokļi stāvēja tukši, tagad brīvu ir maz, un īpašumu cenas strauji augušas, stāsta pašvaldībā. Daudzi tāpēc atrod dzīvesvietu apkārtnes novados. Tas nozīmē, ka arī nauda paliek tur. Tāpēc Vaivods cer, ka atradīsies uzņēmējs, kas gatavs būvēt daudzdzīvokļu māju Līvānos. Divi jau bija pieteikušies Altum programmai, taču pārdomāja, jo programmas nosacījumi šķita neizdevīgi.
Laukos aina bēdīga
«Latgale ir iekšēji kontrastējošākais Latvijas reģions. Ir lauku apvidi, kur atrodas apdzīvoti ciemi, skaistas mājas, bet ir arī apvidi katastrofālā stāvoklī,» vērtē ekonomists Strautiņš. Visbēdīgākā aina paveras uzreiz aiz Daugavpils. Tur atrodas Latvijā nabadzīgākais Augšdaugavas novads. Tik daudz pamestu ēku kā šeit nebiju redzējusi kopš 90. gadiem! Pēc jaunākajiem datiem, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju šeit ir ap 5400 eiro — mazāk nav nevienā citā pašvaldībā.
Iespējams, novada ekonomisko aktivitāti kaut nedaudz varētu atdzīvināt industriālais parks, ko Daugavpils iecerējusi attīstīt tai piederošajā lidlaukā. Tas plešas 200 hektāru platībā un atrodas kaimiņu pašvaldības teritorijā. Pagaidām ar Atjaunošanas fonda atbalstu industriālā parka vajadzībām tiek sakārtoti 30 hektāri. Projekta kopējās izmaksas ir 18 miljoni eiro. Līdz gada beigām varētu beigties būvdarbi, kuru rezultāts — ap 10 tūkstoš kvadrātmetru ražošanas telpu.
Lai arī vidējā alga un nodarbinātības līmenis pieaug un iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek lēnāk, Latgale aizvien atpaliek no pārējiem reģioniem. «Ekonomiskā izaugsme iespējama tikai ilgtermiņā. Gada laikā no atpalikušākā Latvijas reģiona nevar kļūt par attīstītāko,» norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Tas nozīmē — nav lielas jēgas katru gadu skatīties datus un vaimanāt, ka tur joprojām viss ir slikti.
Lielākā problēma ir tā, ka Latgale aug līdzīgā ātrumā kā citi reģioni Latvijā un Eiropā, tāpēc arī panākt pārējos nav iespējams. «Ja šādi turpinās, vidējo rādītāju nesasniegs nekad,» secina Krasnopjorovs. Lai izrautos, nepieciešams pārslēgties turbo režīmā. Izaugsmei nepieciešami trīs faktori: cilvēkkapitāls, investīcijas ražošanas iekārtās un tehnoloģijās. Zelta atslēdziņa varētu būt ciešāka sadarbība ar Rīgu. Tāpat vajadzētu pārtraukt piešķirt īpašas privilēģijas ES finansējuma piesaistē un atbalstu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, uzskata Krasnopjorovs. Tas veicina vēlmi dzīvot uz citu rēķina, nevis paēdināt sevi pašiem. «Jo pašvaldībās saprot — ja arī turpmāk viss būs ļoti slikti, saņems dotāciju. Ja attīstīsies, to zaudēs. Bet, ja attīstīsies īpaši veiksmīgi, maksās citiem,» saka Latvijas Bankas eksperts.
Foto no uzņēmumu arhīviem
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
