Viesturs Bulāns. Publicitātes foto
Labklājības ministrijas dati liecina, ka gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar kādu no diskriminācijas veidiem – dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības u.c.
Šie rādītāji ir ļoti augsti, turklāt digitālo tehnoloģiju attīstība ir radījusi arī situācijas, kad arī mākslīgais intelekts (MI) diskriminē cilvēkus. MI mācās no cilvēku aizspriedumiem un vēsturiskajiem lēmumiem, rezultātā pieņemot diskriminējošus lēmumus, piemēram, darbā pieņemšanas, kredītu piešķiršanas vai pat veselības aprūpes jomās. To dēvē par algoritmisko diskrimināciju.
MI diskriminācija izpaužas dažādās jomās
Saskaņā ar definīciju, diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ, piemēram, dzimuma, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās vai politiskās pārliecības, sociālās izcelsmes vai seksuālās orientācijas. Būtībā tas nozīmē, ka konkrētiem cilvēkiem vai cilvēku grupām tiek radītas nelabvēlīgas situācijas bez objektīva pamata. Mūsdienās to dara arī MI, un šī diskriminācija var izpausties dažādās jomās – darba tirgū, veselības aprūpē, satiksmes infrastruktūrā, kredītspējas vērtēšanā u.tml.