Cik patiesībā maksā birokrātija?

  • Daina Kājiņa
  • 07.05.2025.
Daina Kājiņa. Publicitātes foto

Daina Kājiņa. Publicitātes foto

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šā gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa.

Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija tērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas pašlaik nav pasargāta neviena nozare, arī izglītība.

Vecākiem grūti izprotami lēmumi un aprēķini

Ilgstoši darbojoties pirmsskolas izglītībā, esmu pārliecinājusies, ka birokrātija šajā jomā izpaužas dažādos aspektos. Piemēram, jautājumā par pašvaldību līdzfinansējumu pirmsskolas mācību maksai – atšķiras ne tikai līdzfinansējums katrā pašvaldībā, kuru aprēķina par vienu periodu, bet piešķir – citā, bet piecus un sešus gadus veciem bērniem ir vēl valsts dotācija, kuru aprēķina par konkrēto periodu. 

Rezultātā vecākiem ir grūti izprast metodiku, viņiem nav skaidrs, kā tiek aprēķināts līdzfinansējums, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes budžetu. Visbiežāk vecāki ar lūgumu skaidrot situāciju vēršas pie pirmsskolas, kuru apmeklē, un bērnudārzu pārstāvji velta savu laiku un resursus, lai informētu vecākus. Ja ģimene pārceļas un sāk apmeklēt pirmsskolu citā pašvaldībā, nereti viss jāsāk no sākuma.

Laiks, kas tiek patērēts kļūdainu lēmumu labošanai

Vēl ir arī situācijas, kad pašvaldības, kurās ir rinda uz vietām pirmsskolās, atsaka līdzfinansējumu vecākiem, kuri lēmuši par labu privātajai pirmsskolai, lai gan Izglītības likums nosaka, ka šādos gadījumos nedrīkst atteikt līdzfinansējumu. Protams, šādas situācijas gandrīz vienmēr beigās tiek atrisinātas, tomēr atkal tiek patērēts laiks un pašvaldības ne vienmēr ir gatavs atzīt kļūdu - vecāki vēršas pēc palīdzības pie pirmskolas, pirmsskola sazinās ar pašvaldību, kur atbildīgie darbinieki izanalizē situāciju un rezultātā piešķir finansējumu, ko sākotnēji atteica. Reizēm situāciju neizdodas atrisināt un vecāki izlemj pārdeklarēt dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

Vecāku, pirmsskolas un pašvaldību darbinieku laiks

Sarežģītas situācijas var veidoties arī tad, ja ģimene nolemj mainīt dzīvesvietu un pārceļas uz citu pašvaldību. Savā praksē pieredzēju gadījumu, kad bērns apmeklēja privāto pirmsskolu Ropažos, bet ģimene bija deklarēta Rīgā. Nolemjot pārdeklarēties uz Ropažiem, tika saņemts atteikums līdzfinansējumam, norādot, ka ir brīvas vietas pašvaldības pirmsskolā, lai gan normatīvais regulējums nosaka - ja bērns ir sācis apmeklēt privāto pirmsskolu, ģimenei ir tiesības nemainīt pirmsskolu, izvairoties no papildus stresa bērnam. Visās šajās situācijās jāvelta laiks, lai noskaidrotu apstākļus, sazinātos ar pašvaldības pārstāvjiem un risinātu problēmas. Savu laiku patērē ne tikai vecāki un privāto pirmsskolu pārstāvji, bet arī pašvaldību darbinieki.

Pašvaldību darbinieku un vecāku laiks tiek patērēts arī ar rindas veidošanu un koordinēšanu. Tai pašā laikā, piemēram, Rīgā sistēma ir organizēta tā, ka vecākiem netiek uzspiests būt rindā – viņi var pieņemt lēmumu paši, pašvaldība vienkārši rada atbalstošu sistēmu. Šāda pieeja samazina nevajadzīgu komunikāciju un respektē ģimeņu izvēli.

Pirmsskola - galvenais atbalsta instruments demogrāfijas veicināšanai

Mēs nepaguruši runājam un meklējam risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, bet aizmirstam, ka pirmsskolas pieejamība un ērta, vienkārša sadarbība starp ģimenēm un pašvaldību ir svarīgākais atbalsta instruments. Ja padarīsim līdzfinansējuma aprēķināšanas sistēmu ērtu, caurspīdīgu un saprotamu visām ģimenēm, turklāt ar vienādiem noteikumiem visās pašvaldībās, ne tikai atvieglosim dzīvi daudziem vecākiem, bet arī ietaupīsim laiku un līdzekļus. 

Domājot par pirmsskolu pieejamību, ir svarīgi spēt paraudzīties uz situāciju no ģimeņu skatu punkta, un vēl uz šiem jautājumiem jāraugās kā uz vienotu veselumu – holistiski, jo tas ir stāsts arī par gadījumiem, kad ģimene pārceļas, kad bērni slimo, kad vecāki vēlas mainīt pirmsskolu citu apstākļu dēļ, u.tml. Situācijas, kurās nonāk ģimenes, mēdz būt dažādas, sadrumstalotība un birokrātija tikai padara visu vēl sarežģītāku. Birokrātija maksā naudu, laiku, rada satraukumu, lieku stresu un neveicina motivāciju radīt kuplākas ģimenes. Rezultātā par birokrātiju varam samaksāt ļoti dārgi.

Autore ir Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas CreaKids vadītāja 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alens Baibekovs

No reklāmas līdz realitātei – kā auto nomas cenšas uzlabot apkalpošanas kvalitāti

Auto noma daudziem sākas ar cerību par ērtu ceļojumu, bet dažkārt realitāte izrādās pavisam citāda. Klienti dalās atsauksmēs par “pēkšņām” maksām, kas parādās tikai pie letes, par depozītiem, kas nobloķē pusi no brīvdienu budžeta, vai par situācijām, kad solītais auto tiek aizstāts ar kaut ko pavisam citu. Daži raksta, ka jutušies apmānīti jau pirmajās minūtēs, bet citi, ka vairs nekad nemēģinās nomāt auto ārzemēs. Auto nomas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, piedāvājot vairāk iespēju nekā jebkad.

Viedoklis Pāvels Rešetņikovs

2026. gads - būvniecības nozares atdzimšanas un kvalitatīvas transformācijas gads

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau šobrīd liecina, ka aizvadītais gads būvniecības nozarē iezīmēja atkopšanos pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā).

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.