Cik patiesībā maksā birokrātija?

  • Daina Kājiņa
  • 07.05.2025.
Daina Kājiņa. Publicitātes foto

Daina Kājiņa. Publicitātes foto

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šā gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa.

Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija tērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas pašlaik nav pasargāta neviena nozare, arī izglītība.

Vecākiem grūti izprotami lēmumi un aprēķini

Ilgstoši darbojoties pirmsskolas izglītībā, esmu pārliecinājusies, ka birokrātija šajā jomā izpaužas dažādos aspektos. Piemēram, jautājumā par pašvaldību līdzfinansējumu pirmsskolas mācību maksai – atšķiras ne tikai līdzfinansējums katrā pašvaldībā, kuru aprēķina par vienu periodu, bet piešķir – citā, bet piecus un sešus gadus veciem bērniem ir vēl valsts dotācija, kuru aprēķina par konkrēto periodu. 

Rezultātā vecākiem ir grūti izprast metodiku, viņiem nav skaidrs, kā tiek aprēķināts līdzfinansējums, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes budžetu. Visbiežāk vecāki ar lūgumu skaidrot situāciju vēršas pie pirmsskolas, kuru apmeklē, un bērnudārzu pārstāvji velta savu laiku un resursus, lai informētu vecākus. Ja ģimene pārceļas un sāk apmeklēt pirmsskolu citā pašvaldībā, nereti viss jāsāk no sākuma.

Laiks, kas tiek patērēts kļūdainu lēmumu labošanai

Vēl ir arī situācijas, kad pašvaldības, kurās ir rinda uz vietām pirmsskolās, atsaka līdzfinansējumu vecākiem, kuri lēmuši par labu privātajai pirmsskolai, lai gan Izglītības likums nosaka, ka šādos gadījumos nedrīkst atteikt līdzfinansējumu. Protams, šādas situācijas gandrīz vienmēr beigās tiek atrisinātas, tomēr atkal tiek patērēts laiks un pašvaldības ne vienmēr ir gatavs atzīt kļūdu - vecāki vēršas pēc palīdzības pie pirmskolas, pirmsskola sazinās ar pašvaldību, kur atbildīgie darbinieki izanalizē situāciju un rezultātā piešķir finansējumu, ko sākotnēji atteica. Reizēm situāciju neizdodas atrisināt un vecāki izlemj pārdeklarēt dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

Vecāku, pirmsskolas un pašvaldību darbinieku laiks

Sarežģītas situācijas var veidoties arī tad, ja ģimene nolemj mainīt dzīvesvietu un pārceļas uz citu pašvaldību. Savā praksē pieredzēju gadījumu, kad bērns apmeklēja privāto pirmsskolu Ropažos, bet ģimene bija deklarēta Rīgā. Nolemjot pārdeklarēties uz Ropažiem, tika saņemts atteikums līdzfinansējumam, norādot, ka ir brīvas vietas pašvaldības pirmsskolā, lai gan normatīvais regulējums nosaka - ja bērns ir sācis apmeklēt privāto pirmsskolu, ģimenei ir tiesības nemainīt pirmsskolu, izvairoties no papildus stresa bērnam. Visās šajās situācijās jāvelta laiks, lai noskaidrotu apstākļus, sazinātos ar pašvaldības pārstāvjiem un risinātu problēmas. Savu laiku patērē ne tikai vecāki un privāto pirmsskolu pārstāvji, bet arī pašvaldību darbinieki.

Pašvaldību darbinieku un vecāku laiks tiek patērēts arī ar rindas veidošanu un koordinēšanu. Tai pašā laikā, piemēram, Rīgā sistēma ir organizēta tā, ka vecākiem netiek uzspiests būt rindā – viņi var pieņemt lēmumu paši, pašvaldība vienkārši rada atbalstošu sistēmu. Šāda pieeja samazina nevajadzīgu komunikāciju un respektē ģimeņu izvēli.

Pirmsskola - galvenais atbalsta instruments demogrāfijas veicināšanai

Mēs nepaguruši runājam un meklējam risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, bet aizmirstam, ka pirmsskolas pieejamība un ērta, vienkārša sadarbība starp ģimenēm un pašvaldību ir svarīgākais atbalsta instruments. Ja padarīsim līdzfinansējuma aprēķināšanas sistēmu ērtu, caurspīdīgu un saprotamu visām ģimenēm, turklāt ar vienādiem noteikumiem visās pašvaldībās, ne tikai atvieglosim dzīvi daudziem vecākiem, bet arī ietaupīsim laiku un līdzekļus. 

Domājot par pirmsskolu pieejamību, ir svarīgi spēt paraudzīties uz situāciju no ģimeņu skatu punkta, un vēl uz šiem jautājumiem jāraugās kā uz vienotu veselumu – holistiski, jo tas ir stāsts arī par gadījumiem, kad ģimene pārceļas, kad bērni slimo, kad vecāki vēlas mainīt pirmsskolu citu apstākļu dēļ, u.tml. Situācijas, kurās nonāk ģimenes, mēdz būt dažādas, sadrumstalotība un birokrātija tikai padara visu vēl sarežģītāku. Birokrātija maksā naudu, laiku, rada satraukumu, lieku stresu un neveicina motivāciju radīt kuplākas ģimenes. Rezultātā par birokrātiju varam samaksāt ļoti dārgi.

Autore ir Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas CreaKids vadītāja 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.