Dzīvojam laikmetā, kad vakardien rakstītais rīt jau var būt bezcerīgi novecojis.
Ir labi zināms, ka biznesam ļoti nepatīk neprognozējamība. Nestabilas nākotnes perspektīvas nozīmē, ka nav iespējams paredzēt, vai investīcijas atmaksāsies, vai ienākumi segs izdevumus, vai pircēji būs lojāli un piegādātāji uzticami.
Taču tāda pašlaik ir pasaule, un par to mēs rakstām šajā Ir Nauda numurā.
ASV prezidents var pirmdienā piedraudēt ar vieniem tarifiem, otrdien izsludināt pavisam citus, bet trešdien tos atkal atcelt vai iesaldēt. Šī mētāšanās ietekmē desmitiem un simtiem miljardu vērtas tirdzniecības plūsmas un simtiem tūkstošu darbavietu Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. Cenšamies saprast, ko tas nozīmēs Latvijai.
Mākslīgais intelekts (MI) sola fundamentāli pārveidot darbu pasaules birojos, ļaujot vienam darbiniekam izdarīt to, par ko pašlaik atbild krietni vairāk balto apkaklīšu. Tāpat kā traktors savulaik aizvietoja spīļarklu un padarīja lauksaimniekus daudz produktīvākus, MI sola pārveidot intelektuālā darba darītāju ikdienu. Tāda ir MI praviešu uzburtā vīzija, un Latvija grib mesties iekšā šajā jaunajā pasaulē ar pilnu krūti. Tā mēs ne tikai varētu nokļūt tehnisko pārmaiņu avangardā, bet arī izmantot jaunās iespējas, lai kompensētu demogrāfisko procesu rezultātā sarūkošo strādājošo skaitu.
