Ilustrācija — Image Creator
Ar ko varam lepoties, 4. maijā svinot neatkarības atjaunošanu, un kas vēl traucē Latvijas attīstībai, Ir jautā lasītājiem
Dažādi reitingi mēra Latvijas paveikto, bet kāds ir jūsu viedoklis — ko esam tiešām labi izdarījuši un ar ko varam lepoties visvairāk?
«Varam lepoties ar cilvēkiem, kas sasniedz augstas virsotnes pasaulē, piemēram, Latvijas hokeja izlase, paraolimpieši un Straumes komanda.»
«Dalība NATO, Eiropas Savienībā, eiro ieviešana, Dziesmusvētki, atbalsts Ukrainai.»
«Latvija — radošā biznesa lielvalsts. Pie mums mūzikas un mākslas skolas ir labākās pasaulē.»
«Latvijas amatniecība un meistaru spējas ir vienas no skaistākajām pasaulē.»
«No Padomju Krievijas kolonijas esam kļuvuši par brīvu, demokrātisku, modernu valsti, kurā latvieši atkal var «elpot» un veidot savu valsti ar pasaules mērogā samērā augstu dzīves līmeni.»
«Neatkarības gados esam «noķēruši» valstis, kas bijušas brīvas simtiem gadu. Protams, ir vēl lietas, kas jāuzlabo, piemēram, apziņa, ka esam spējīgi un varoši, nevis mazās valsts, kur «viss ir slikti», un Eiropas nomales iedzīvotāji.»
«Latvija ir veiksmes stāsts — 35 gadu laikā no pilnīgas padomijas esam transformējušies par vienu no turīgākajām pasaules valstīm. Mēs vēl nekad neesam dzīvojuši tik labi!»
«Pēdējā laikā liekas — lielākais sasniegums ir tas, ka pēc neatkarības atjaunošanas esam to nosargājuši. Tas nav pašsaprotami.»
«Par spīti satricinājumiem, neveiksmēm un dažreiz pat apzinātai kaitniecībai, esam spējuši nosargāt savu valsti, neatkarību un identitāti. Es lepojos, ka man apkārt ir tik daudz spējīgu, gudru un uz kopējā labuma vairošanu vērstu cilvēku. Tie atsver tos desmitus Kangaru.»
«Kultūras cilvēku atdeve mākslai bez samērīga atalgojuma.»
«Mēs runājam latviešu valodā, un mūsu kultūras dzīve ir augstā līmenī.»
«Visvairāk priecājos par izglītotajiem, enerģiskajiem divdesmitgadniekiem, trīsdesmitgadniekiem un četrdesmitgadniekiem, kas ir mācījušies ārzemēs, atgriezušies mājās un dara foršas un jēdzīgas lietas. Noteikti varam lepoties ar to, cik ātri un vienkārši visu nepieciešamo var izdarīt digitāli un attālināti. Vēl varam lepoties, cik latvieši kopumā ir čakli, rūpīgi un darbīgi.»
«Galvā beidzot ir iesēdusies brīvības sajūta. Vari doties ceļojumā uz jebkuru valsti, vari brīvi izteikties. Bērni var brīvi izvēlēties mācīties labākajās pasaules skolās. Vārdu sakot — galvenais ir cilvēka brīvība.»
«Esam nosargājuši savu valsti, krietni paplašinājuši Zemessardzes rindas, ievēlējuši iespējami sakarīgākās partijas. Lepojos ar gudru prezidentu, skaistām, sakoptām mazpilsētām. Mūsu mūziķi — izcilības!»
«Radīti uzņēmumi nozarēs, kas ražo produkciju, kam ir noiets gan Latvijā, gan ārvalstīs, un kas ir maz atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas.»
«Mums aizvien ir salīdzinoši neskarta daba un tīra vide. Pilsētas, kas piedzīvojušas pilnīgu sabrukumu pēc Padomju Savienības izjukšanas, radušas spēku atdzimšanai un uzplaukst. Mums ir izcili, pasaules atzinību guvuši mākslinieki, zinātnieki un uzņēmumi. Mums ir pat politiķi, kas ar savu darbu mums ir ļāvuši lepoties. Mums ir olimpiskie un pasaules čempioni. Mēs spējam aizmirst nesaskaņas brīdī, kad ir jāsaliedējas, esam empātiski, atbalstoši un vienoti tad, kad tas patiešām vajadzīgs.»
Kā jūs kopumā vērtējat, cik sekmīgi Latvijai ir bijuši 35 atjaunotās neatkarības gadi?
Skala no 1 līdz 10, kur 1 ir «ļoti vāji», bet 10 «izcili»
Kas jums šķiet vislielākais traucēklis Latvijas tālākai attīstībai?
«Absolūts vīzijas un ilgtermiņa stratēģijas trūkums, domāšana vēlēšanu ciklos.»
«Nekompetenti, mīkstčaulīgi politiķi, kuri nespēj uzņemties atbildību un neraisa nekādu uzticību. Absolūts viedokļu līderības trūkums. Sabiedrības šķelšanās, naids un neiecietība.»
«Lēmumu nepieņemšana. Politiķu bailes no reitingiem. Ir laiks drosmīgiem, lai arī nepopulāriem lēmumiem!»
«Savstarpēja neuzticēšanās, negodīgi konkursi uz valsts iestāžu amatiem, vīzijas un kvalitatīvas komunikācijas trūkums.»
«Korupcija un birokrātija.»
«Sociālā nevienlīdzība, noslāņošanās, krīze izglītībā, nespēja formulēt citus mērķus kā vien «ekonomiskā izaugsme».»
«Mazdūšība, nenoticēšana savam vērtīgumam un nejušanās piederīgam un atbildīgam par šo valsti.»
«Kūtrums ikdienā («ko tad es…») un bailes kļūdīties.»
«Valsts naudas izsaimniekošana neracionālos tēriņos un procesu birokratizēšana.»
«Pārdales ekonomikas domāšana. Pārlieka centība birokratizēt procesus, pārpildīt regulas. Sabiedrībā netiek veidota izpratne, ka bizness pilda valsts budžetu, no kā finansēt sabiedrības kopējās vajadzības.»
«Doma, ka valdībā un Saeimā neviens neko nedara un domā tikai par savu labumu. Vienlaikus nespēja atpazīt demagogus un populistus. Neapzināšanās, ka valsts ir vērtība. Neiesaistīšanās.»
«Pārāk daudz enerģijas veltām sīkiem kašķiem.»
«Absolūtais politiķu vājums, kā arī joprojām ļoti dzīvais padomju gēns domāšanā un darīšanā.»
«Ļoti zems izglītības līmenis Latvijas sabiedrībā kopumā.»
«Karš un populisms.»
«Provinciālisms — svārstības starp mazvērtības kompleksiem un lielummāniju.»
«Divkopienu sabiedrība ar lielas daļas diezgan atklātu skatu austrumu virzienā un patiesas integrēšanās ignorēšana. Alkoholisms. Valstiskas domāšanas trūkums, godīguma uzskatīšana par vājuma pazīmi — nodokļu nemaksāšana, nodokļu izšķērdēšana, PVN afēras. «Smadzeņu aizplūšana».»
«Vispārējās izglītības kvalitāte — jo sevišķi vidusskolas līmenī. Kvalitatīva ceļu tīkla trūkums. Brīvā tirgus ierobežošana, liels vietējo uzņēmēju protekcionisms, kvalitatīvu ārvalstu investīciju neveicināšana. Pārlieku liela orientēšanās uz ES fondu apgūšanu. Rīgas atpalicība Baltijas kontekstā.»
«Liberālisms ir mazinājis patriotismu (centrā indivīds, nevis Latvijas valsts) un izglītības kvalitāti, jo bērniem visas tiesības, bet skolotāji ir gandrīz beztiesiski.»
«Nepārdomāti lēmumi ekonomikā. Bailes palielināt PVN.»
«Bailes no Krievijas un Baltkrievijas.»
«Demogrāfiskā situācija.»
«Nodokļu nemaksāšana, likumu neievērošana, piemēram, satiksmē, korupcija.»
«Nokavēts Rail Baltica projekts.»
Aptauja veikta internetā no 16. līdz 22. aprīlim. Atbildēja 695 respondents.
