Pirms gadskārtējā «uzvaras» rituāla Putinam tikai zaudējumi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušo sestdien noraidīja Krievijas vadoņa Vladimira Putina absurdo trīs dienu pamiera piedāvājumu un pateica, ka Ukraina nevarot garantēt 9. maija parādes viesu drošību Maskavā. Kremlis reaģēja ar apsūdzībām Ukrainai par «tiešiem draudiem», netieši apstiprinādams, ka Putins vairs nevar garantēt pat sava impēriskā kulta galvenā rituāla drošu norisi un lūdz to darīt agresijas upurim. Nav gluži «uzvaras» apliecinājums «trīs dienu kara» ceturtajā gadā.
Nudien, kā dažs ir ieteicis, militāro parādi Sarkanajā laukumā pieklātos noslēgt brašu kapraču bataljonam. Krievijas armijas zaudējumi karā ir jau gandrīz miljons kritušo un ievainoto, turklāt Putinam nu ir jābaidās pat par 9. maija izrādes drošību. Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs iesaka parādes viesiem ņemt līdzi ausu aizbāžņus. Maskava ir ukraiņu dronu sasniedzamības attālumā, un naktī uz otrdienu kārtējais to uzbrukums bija apturējis visu četru galvaspilsētas lidostu darbību.
Bet «militārās slavas pilsētā» Sevastopolē okupētajā Krimā parāde vispār atcelta. Krievijas karakuģi ar flagmani Moskva priekšgalā izrāda sevi zivīm Melnās jūras dzelmē vai slēpjas Krievijas ostās. Un Ukrainas Bruņotie spēki šonedēļ atkal sākuši uzbrukumu Kurskas apgabalam Krievijā. «Dižo uzvaru» var sanākt svinēt, kamēr svešzemju karaspēks okupē daļu Krievijas teritorijas.
Arī dažu ielūgumus pieņēmušo ārzemju viesu piedalīšanās līdz pēdējam brīdim nebija skaidra. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico svētdien piepeši vienlaikus sasirga; tiesa, Fico pirmdien brašojās, ka braukšot uz Maskavu, lai vai kas. Viņš būtu vienīgais Eiropas Savienības valsts pārstāvis kompānijā ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu, Baltkrievijas diktatoru Lukašenku, Brazīlijas prezidentu Lulu, Venecuēlas prezidentu Maduro un vēl duci Vidusāzijas, Āfrikas, Latīņamerikas un Dienvidaustrumāzijas valstu pārstāvju. Pat Putina labākais draugs Eiropā Viktors Orbāns nepiedalīsies.
Pirms Putinam simboliski svarīgā pasākuma notika arī citi viņam nelabvēlīgi pavērsieni. 30. aprīlī Ukraina un ASV parakstīja tā dēvēto derīgo izrakteņu vienošanos, kuras nozīmīgums gan šķiet pārspīlēts, tomēr tā ir daudz labāka Ukrainai nekā pirms tam amerikāņu piedāvātā. Bet Putins pats pagājušonedēļ noraidīja Krievijai ārkārtīgi izdevīgos Trampa «pamiera nosacījumus».
ASV un Ukrainas vienošanās par derīgajiem izrakteņiem faktiski ir ilgtermiņa sadarbības nodomu ietvars bez konkrētām saistībām un, kā teica ASV finanšu ministrs Skots Besents, parāda «abu pušu apņemšanos panākt ilgstošu mieru un labklājību Ukrainā». Ukraina saglabās pilnīgu kontroli pār saviem dabas resursiem, abas valstis veidos kopēju fondu, kura peļņu reinvestēs Ukrainā, un vairs nav pieminēts Trampa no pirksta izzīstais 350 miljardu dolāru Ukrainas it kā parāds Amerikai par palīdzību karā. Tā ir pavisam citāda vienošanās — «laba, vienlīdzīga un izdevīga», kā teica Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs — nekā Trampa valdības februārī piedāvātā, kas prasīja visu Ukrainas dabas bagātību un enerģētikas infrastruktūras atdošanu Amerikai un nesolīja pretī faktiski neko.
Krievijai vēl sliktāka nekā šī Ukrainas «darījuma mākslas» uzvara ilgtermiņā var izrādīties paša Putina stratēģiskā kļūda — atteikšanās piekrist Baltā nama pirms divām nedēļām piedāvātajiem pamiera nosacījumiem.
Putins ir štruntīgs karavadonis, toties sekmīgs rietumvalstu politiķu manipulētājs, un viņa lielākais panākums ir Kremlim draudzīgs ASV prezidents. Aprīlī Donalds Tramps piedāvāja «kara izbeigšanas plānu», kas izskatījās, kā būtu Kremlī nodiktēts: ASV atzītu Krimas aneksiju un citu Ukrainas teritoriju okupāciju, mīkstinātu vai atceltu ASV sankcijas Krievijai, apsolītu neuzņemt Ukrainu NATO un nesniegt tai citas būtiskas drošības garantijas. Putinam vajadzēja tikai piekrist tūlītējam 30 dienu pamieram (ko vajag arī viņa paša armijai), un pēc tam abi ar Trampu varētu vainot Zelenski, ka nav piekritis šādam «mieram» jeb kapitulācijai, un gaidīt, kad arī citas valstis atzīs Krievijas iekarojumus Ukrainā. Taču Putins pagājušonedēļ atteicās un tā vietā piedāvāja muļķīgo trīs dienu pamieru.
Iespējams, Kremļa saimnieks arvien paļaujas uz savas armijas varenību un savu prasmi virzīt un vadīt Trampu, kad ASV, kā paziņoja 2. maijā, vairs nebūs «vidutājas» sarunās par pamieru un aizies sarunu aizkulisēs. Katrā ziņā būtu pāragri uzskatīt ASV piekrišanu pārdot Ukrainai dažus ieročus par būtisku pavērsienu Vašingtonā par labu Ukrainai. Tomēr fakts — uzreiz pēc izrakteņu vienošanās parakstīšanas Trampa valdība pirmo reizi piekrita pārdot Ukrainai ieročus vismaz 50 miljonu dolāru vērtībā, bet 2. maijā Valsts departaments apstiprināja aprīkojuma pārdošanu Ukrainai F-16 lidmašīnu uzturēšanai 310 miljonu dolāru vērtībā.
Karš turpināsies, Putina mērķis vienmēr ir nevis kāds «miers», bet gan Ukrainas valsts iznīcināšana. Taču 9. maijā viņa «uzvara» būtu, ja armijas parādes vienībām neuzkristu ukraiņu drons.
Komentārs 140 zīmēs
- Nav naudas. Izglītības ministrija ir atteikusies jau šogad mainīt skolotāju algu finansēšanas modeli.
- Dangains ceļa sākums. Vācijas parlaments otrdien tikai ar otro piegājienu apstiprināja Frīdrihu Mercu kanclera amatā.
- Negaisa mākoņi Rumānijā. Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarēja Krievijai draudzīgais trampists Džordže Simions.
Komentētājs Pauls Raudseps ir atvaļinājumā.
