Konti ar laika degli

Vai Saskaņa un KPV ievedīs Latviju naudas atmazgātāju pelēkajā sarakstā?

Kopš neatkarības atjaunošanas regulāri esam priecājušies par iestāšanos jaunos, arvien ekskluzīvākos klubos. ANO, Eiropas Padome, ES, NATO, eirozona… Likās, ka ar pievienošanos OECD 2016. gadā šie meklējumi ir beigušies, jo nevienu prestižu, Latvijai pieejamu klubu vairs īsti nav. Tomēr, kad reiz uzņemts ātrums, inerci ir grūti apturēt. Sevišķi atlasītu valstu grupu meklējumi, kurām pievienoties, acīmredzot turpinās.

Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, Jemena, Etiopija, Šrilanka, Serbija, Pakistāna, Sīrija, Irāna, Ziemeļkoreja… un pēc gada arī Latvija?

Klubiņš tiešām mazs un īpašs, tomēr jāšaubās, vai kāds lepotos ar pieskaitīšanu grupai, kuras dalībnieces starptautiskajā naudas atmazgāšanas organizācija FATF (Financial Action Task Force jeb Finanšu rīcības darba grupa) nozīmējusi par valstīm ar stratēģiskiem trūkumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā.

Diemžēl iespēja tur nonākt ir gana liela. Augusta beigās FATF ietvaros Eiropas austrumu gala valstis pārraugošā organizācija Moneyval publiskoja ziņojumu par Latviju, kurā norādīja uz daudzām problēmām naudas atmazgāšanas kontroles sistēmā un noteica Latvijai pastiprinātu uzraudzības režīmu. Ja gada laikā trūkumi netiks novērsti, Latviju ierakstīs «pelēkajā sarakstā».

Sekas būtu krietni nopietnākas nekā vienkārši neliela kauna sajūta, ka esam nonākuši kādā antitopā. Kā intervijā Ir norādīja Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs, citu valstu bankas vai nu atteiktos, vai ļoti ierobežotu darījumus ar Latvijas bankām. Tas nestu smagus zaudējumus ne tikai Latvijas finanšu sektoram, kuram rastos nozīmīgas grūtības veidot sadarbību ar bankām citās valstīs, bet skartu arī daudz plašāku sabiedrības daļu. Eksportētājiem būtu apgrūtināta samaksas saņemšana par ārzemēs pārdotām precēm. Latvijas iedzīvotājiem kļūtu sarežģītāk un dārgāk saņemt pārskaitījumus no radiem ārzemēs.

Moneyval secinājumi nebija pārsteigums, un jau kopš ASV Finanšu ministrijas iznīcinošā ziņojuma par ABLV banku valdība kopā ar lielākajām bankām strādājusi Finanšu sektora attīstības padomē, lai veidotu plānu X stundas novēršanai. Vienlaikus šleseriskais Dienas Bizness nerimstošā histērijā uzbrūk valdībai par šiem centieniem.

Tomēr, par spīti tam, ka jau pēc gada gaidāmais Moneyval verdikts varētu būt nopietns drauds Latvijas ekonomiskajai attīstībai, priekšvēlēšanu kampaņā cīņa pret naudas atmazgāšanu faktiski nav parādījusies ne politiķu programmās, ne daudzajās jau notikušajās diskusijās un debatēs. Tāpēc Ir nolēma noskaidrot astoņu partiju, kurām šobrīd SKDS aptaujās atbalsts ir virs 2,5%, attieksmi pret naudas atmazgāšanas apkarošanu, plānus Moneyval rekomendāciju izpildīšanai un līdz šim valdības izdarītā vērtējumu.

Uz premjerministru kandidātiem nosūtītajiem jautājumiem seši sniedza atbildes, kuras pilnībā lasāmas portālā Irir.lv. Lai gan tikai Jaunā Vienotība konkrēti piemin naudas atmazgāšanas apkarošanu savā priekšvēlēšanu programmā, visi seši deklarē, ka tā ir viņu partijas prioritāte. Visātrāk atbildēja premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), kuram nebija sarežģīti formulēt attieksmi — jāturpina sāktais. Roberts Zīle (NA) atgādina, ka jau vairākus gadus brīdinājis par nerezidentu noguldījumu radītajiem riskiem, taču tagad aicina nepārspīlēt Moneyval atzinuma radītos draudus — mērķtiecīgs darbs nodrošināšot iespēju novērst nokļūšanu pelēkajā sarakstā. Artis Pabriks (A/P!) uzsver nepieciešamību piešķirt papildu līdzekļus kontrolējošajiem dienestiem. Jānis Bordāns (JKP) pasvītro tiesu lomu naudas atmazgāšanas un korupcijas apkarošanā, taču vienlaikus nedaudz pārsteidzoši arī apcer iespēju panākt ASV Finanšu ministrijas lēmuma par sankciju piemērošanu ABLV atcelšanu, lai gan formāli tas pat vēl nav pieņemts, ir tikai publiskots priekšlikums. Krišjānis Kariņš (JV) atgādina, ka Eiropas Parlamentā izstrādājis direktīvas pret naudas atmazgāšanu, bet Edvards Smiltēns (LRA) aicina skaidri pateikt, ka nerezidentu banku bizness Latvijā ir beidzies. Atbildēs redzama politiska sāncensība un atšķirības dažādās niansēs, tomēr kopējā nostāja šķiet skaidra.

Savukārt divas partijas uz jautājumiem neatsūtīja atbildes — Saskaņa un KPV. Varbūt tās izteiksies citur, varbūt vēlāk nāks klajā ar savu naudas atmazgāšanas apkarošanas programmu, tomēr šobrīd viņu klusēšana nešķiet nejaušība. Saskaņas premjerministra amata kandidāts ir Vjačeslavs Dombrovskis, kura pēdējos gadus vadīto domnīcu Certus finansēja ABLV un kurš ļoti kritiski izteicies par plāniem ierobežot nerezidentu banku biznesu, bet viņa partijas programma sola «labvēlīgu regulāciju» finanšu pakalpojumiem un kriptovalūtām. Savukārt nerezidentu bankas spalgi aizstāvošais Dienas Bizness ir starp KPV lielākajiem faniem un atbalstītājiem.

Pēdējos mēnešos bieži runāts par iespējamo Saskaņas un KPV koalīciju. Starp visiem citiem tāda veidojuma radītajiem riskiem viens no tuvākajā nākotnē konkrēti kaitīgākajiem būtu Latvijas nonākšana naudas atmazgātāju pelēkajā sarakstā blakus Ziemeļkorejai un Irānai.

Komentārs 140 zīmēs

Nauda šodien, rezultāts rīt? Valdība paaugstināja pedagogu minimālo algu līdz 710 eiro, vienlaikus nosakot viņu darba kvalitātes kritērijus.

Vēlētājiem ir tiesības zināt. Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, kas paredz atklātu balsojumu par prezidentu.

Nevairās saukt vārdā. Britu drošības ministrs Volless paziņojis, ka Putins ir atbildīgs par bijušā spiega Skripaļa saindēšanu.