Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?