Tīna Blūma. Publicitātes foto.
Darba sludinājumu platformās šobrīd ir teju 30 izglītības iestāžu, lielākoties skolu, direktoru vakances. Lai gan situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad vasarā bija pat 50 direktoru vakances, ir uzlabojusies, daudzviet Latvijā šis jautājums aizvien ir aktuāls.
Situāciju ietekmē dažādi aspekti, tajā skaitā arī tas, ka no izglītības iestādes vadītāja tiek sagaidīta atbildība par mācību kvalitāti un skolas attīstību, taču ikdienā ievērojamu darba daļu aizņem administratīvie un saimnieciskie pienākumi. No atlases prasībām secināms, ka skolas vadītājam līdzās izglītības procesa pārraudzībai jāpārzina gan darba tiesības un lietvedība, gan finanšu, iepirkumu un īpašuma apsaimniekošanas jautājumi, un tas mudina domāt, ka ideālā pasaulē ikvienā skolā vajadzētu divus direktorus – vienu administratīvajos jautājumos, bet otru – metodiskajos.
Iespējams, vēl viens no aspektiem, kas kavē pieteikties uz šādu vakanci, ir atalgojums. Neapgalvoju, ka visās skolās direktoriem būtu zems atalgojums, taču ir situācijas, kad, salīdzinot, piemēram, direktora un pedagoga atalgojumu un paturot prātā plašo direktora pienākumu loku un atbildības apjomu, rodas jautājums par atalgojuma un atbildības samēru. Atsevišķi 2026. gada darba sludinājumi liecina, ka starpība starp direktoram un pedagogam piedāvāto pamatalgu ir neliela, piemēram, Jelgavas 4. sākumskolas direktora vakancē norādītais atalgojums ir 1929 eiro bruto mēnesī, bet Jelgavas 4. vidusskolas skolotāja – 1600 eiro par pilnu slodzi. Savukārt Salaspils 1. vidusskola pedagogiem jaunajam mācību gadam piedāvāja no 1940 eiro par pilnu slodzi. Protams, atalgojumu ietekmē gan skolēnu skaits izglītības iestādē, gan atšķirības pašvaldību nosacījumos un piemaksās, taču skaitļi liecina, ka būtiski lielāka atbildība ne vienmēr nozīmē tikpat būtisku atšķirību atalgojumā.
Mūsdienās skola jāvada kā uzņēmums
Skolas direktora loma mainās ne tikai administratīvā sloga ziņā, un mūsdienās, kad bērnu skaits samazinās un daudzas skolas konkurē par audzēkņiem, izglītības iestāde zināmā mērā jāvada kā uzņēmums. Tas nenozīmē izglītības kvalitāti aizstāt ar mārketingu – tieši pretēji, kvalitāte ir pamats, bez kura ilgtermiņā nepalīdzēs nekāda komunikācija, taču direktoram ir jāspēj saprast savas skolas stiprās puses, atrast tās īpašo nišu, skaidri formulēt piedāvājumu un parādīt vecākiem, kāpēc viņu bērnam būtu vērts mācīties tieši šajā skolā. To ļoti labi redzu arī savā pieredzē – kad pirms desmit gadiem sāku strādāt Mores pamatskolā, tajā bija aptuveni 80 skolēnu, šobrīd – 175. Man pašai pirms darba izglītībā bijusi pieredze finanšu sektorā un mārketingā, un prasmes, ko tur ieguvu, skolas vadīšanā ir izrādījušās ļoti noderīgas. Ir jāprot ne tikai kvalitatīvi strādāt, bet arī pastāstīt par to, ko skola dara labi, un pārliecināt ģimenes, ka šī ir piemērota vieta viņu bērnam.
Skolu līderi un biznesa līderi
Secinot, ka skolu direktoriem nepieciešama atbalstoša kopiena, iespēja pieredzes apmaiņai un zināšanu pilnveidei, pirms trim gadiem tika dibināts arī Neatkarīgās izglītības biedrības Direktoru klubs. Tāpat sadarbībā ar biedrību „Līdere“ jau vairākus gadus tiek organizēta mentoringa programma „Biznesa līderis – skolas līderim“, kurā skolu vadītāji var mācīties no uzņēmējiem un citu jomu līderiem. Skolas direktoram nav jākļūst par uzņēmēju klasiskā izpratnē, taču uzņēmējdarbības vidē ierastā prasme definēt mērķus, veidot komandu, pamanīt iespējas un paskatīties uz savu organizāciju no malas izglītības iestādes vadītājam var būt ļoti noderīga. Tikpat būtiska ir iespēja direktoriem savstarpēji dalīties pieredzē un drošā vidē atzīt, ka kādā jautājumā nepieciešams padoms vai palīdzība.
Iespēja ietekmēt bērna dzīvi
Starp uzņēmuma un skolas vadīšanu ir viena ļoti būtiska atšķirība – rezultāts, pēc kura vērtējam savu darbu. Biznesā to iespējams izmērīt ar ieņēmumiem, noslēgtiem līgumiem vai peļņu, turpretī skolā galvenais rezultāts ir bērns. Direktora un viņa komandas pieņemtie lēmumi ietekmē bērna labbūtību, izaugsmi, zināšanas un reizēm arī turpmāko dzīves ceļu. Šī darba rezultātu ne vienmēr iespējams ieraudzīt uzreiz, dažkārt tikai pēc vairākiem gadiem redzams, ko bērnam devusi konkrētā skola, skolotājs vai vide. Manuprāt, tieši tā ir viena no lietām, kas, neraugoties uz lielo slodzi un atbildību, var motivēt cilvēkus izvēlēties skolas vadītāja darbu – iespēja ar saviem lēmumiem reāli ietekmēt cilvēku dzīves. Tas ir neizmērojams gandarījums.
No Somijas varam mācīties vienkāršāku pieeju
Runājot par skolu nākotni, mums ne vienmēr nepieciešami sarežģīti risinājumi. Aizvadītajā nedēļā biedrība organizēja tikšanos ar teju 60 skolu direktoriem no Somijas – valsts, kas aizvien ir viena no līderiem izglītības kvalitātes ziņā. Tikšanās ar Somijas kolēģiem atgādināja, ka skola var būt ne tikai vieta, kur bērni no rīta ierodas uz stundām un pēcpusdienā dodas mājās, bet visas kopienas centrs, īpaši mazākos novados un pagastos. Somijā esmu redzējusi skolas, kuru telpas dažādos dienas laikos izmanto dažādas sabiedrības grupas – no ģimenēm ar maziem bērniem līdz jauniešiem un senioriem. Skolas zāle var kalpot arī kopienas pasākumiem, savukārt citas telpas tiek izmantotas dažādām vietējo iedzīvotāju aktivitātēm. Tā vietā, lai pašvaldība uzturētu vairākas ēkas, no kurām daļa lielu dienas daļu stāv tukšas, viena kvalitatīvi izveidota un multifunkcionāla ēka kļūst par vietējās kopienas centru. Un skolas direktors šādā modelī kļūst ne tikai par izglītības iestādes vadītāju, bet arī par vienu no vietējās kopienas līderiem – cilvēku, kurš spēj savienot skolu, ģimenes, pašvaldību un vietējos iedzīvotājus. Tas vēlreiz apliecina, cik daudzpusīgas prasmes šodien nepieciešamas skolas vadītājam.
Vai nākamais direktors vienmēr jāmeklē skolotāju vidū?
Direktoru vakanču skaits un vidējais skolas direktoru vecums (25 % skolu direktoru ir 60 gadus veci un vecāki, liecina OECD TALIS 2018 pētījums) noved pie jautājuma – kur meklēt nākamos skolu direktorus? Viens no tradicionālajiem ceļiem ir viņus pakāpeniski veidot pašā izglītības sistēmā: skolotājs kļūst par direktora vietnieku un vēlāk – par direktoru. Daudzos gadījumos tas ir labs risinājums, jo cilvēks pazīst skolu, tās kolektīvu, vidi un izglītības procesu, taču tas nav vienīgais ceļš. Ja skola veiksmīgi strādā un tai nepieciešams turpināt iesākto, vadītājs no skolotāju vidus var būt ļoti laba izvēle, savukārt situācijās, kad nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, attīstība vai pilnīgi jauns skatījums, daudz vērtīgāks var būt cilvēks no malas. Esot ilgstoši vienā sistēmā, ir grūti uz to paskatīties ar svaigu skatu un apšaubīt lietas, kas gadiem darītas vienā un tajā pašā veidā. Tāpēc, domājot par to, kur ņemt nākamos skolu direktorus, mums vajadzētu paplašināt redzesloku. Pedagoģiskā pieredze un izpratne par izglītības procesu ir ļoti nozīmīga, taču tikpat vērtīga var būt vadības, finanšu, uzņēmējdarbības, komunikācijas vai citas nozares pieredze. Svarīgākais ir tas, vai cilvēks spēj vadīt organizāciju, veidot spēcīgu komandu un vienlaikus saprot, ka skolas darba centrā vienmēr ir bērns.
Ja vēlamies, lai direktors būtu ne tikai administrators, kurš paspēj sagatavot visas atskaites, noteikumus un budžetus, bet arī līderis, kurš domā par izglītības kvalitāti un skolas attīstību, mums jāpārskata tas, ko no viņa ikdienā prasām, un vienlaikus jādomā par atbalstu tiem, kuri šo atbildību jau uzņēmušies. Tieši tādu atbalsta plecu cenšamies veidot ar Direktoru klubu – vietu, kur skolu vadītāji var apmainīties ar pieredzi, mācīties cits no cita un atklāti runāt arī par sarežģījumiem, ar kuriem ikdienā netiek galā vieni paši. Direktora amats pēc būtības ir vientuļš – daudzos jautājumos tieši vadītājs ir tas, pie kura pēc atbildes nāk visi pārējie, tāpēc arī pašam direktoram ir nepieciešama profesionāla kopiena, kurā meklēt atbildes un atbalstu. Ja vēlamies spēcīgas skolas, mums nepieciešami ne tikai spēcīgi direktori, bet arī vide, kas palīdz viņiem tādiem būt.
Autore ir Neatkarīgās izglītības biedrības Direktoru klubs vadītāja, Mores pamatskolas direktore.
