Katrīne Pļaviņa-Mika. Publicitātes foto.
No 2026. gada 9. jūnija jebkuram uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai jebkurai citai publiskā sektora iestādei, ir jauna saistība: nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu. Šis aizliegums nav sankciju saraksta atvasinājums un attiecas uz visām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, pat ja uz tām neattiecas Eiropas Savienības sankciju režīms.
2026.gada 9.jūnijā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likuma 2.2 pants, kas uzdod pasūtītājam jebkurā iepirkumā neatkarīgi no tā paredzamās līgumcenas izvirzīt prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Šī norma radās kā principiāls politisks lēmums, lai ierobežotu Latvijas valsts budžeta līdzekļu nonākšanu valstīs, kas karo ar Ukrainu. Savukārt uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju jeb valsts kapitālsabiedrībām enerģētikā, pašvaldību katlu mājām u.c. aizliegums neattiecas.
Uzņēmējiem jāiegulda piegādes ķēdes kontrolē
Praksē galvenais veids kā pasūtītāji pārbaudīs aizlieguma ievērošanu ir caur piegādātāja pašapliecinājumu. Piegādātājiem jāapliecina, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu. Pasūtītājs to var pieprasīt gan piedāvājuma iesniegšanas brīdī, gan jebkurā iepirkuma līguma izpildes posmā.
Šādam pašapliecinājumam ir saistošs juridiskais spēks visā iepirkuma procesā un iepirkuma līguma izpildes laikā. Ja vēlāk izrādās, ka apliecinājums nebija patiess, pasūtītājs var piemērot līgumsodu, pieprasīt zaudējumu atlīdzību un panākt piegādātāja izslēgšanu no turpmākiem publiskajiem iepirkumiem.
Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka pakalpojumu izcelsmi juridiskām personām nosaka pēc reģistrācijas valsts, savukārt fiziskām personām pēc valstspiederības. Tomēr praksē izcelsmes noteikšana joprojām var radīt interpretācijas jautājumus. Piemēram, teritorijas apsaimniekošanas vai uzkopšanas iepirkumos Latgalē nevar piesaistīt Baltkrievijā reģistrētu apakšuzņēmēju.
Tātad jaunā aizlieguma izpratnē nav nozīmes tam, cik neliela vai netieša saikne pretendentam ir ar Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preci vai pakalpojumu. Neatkarīgi no tā, vai šī saikne ir caur ārpakalpojuma speciālistu vai apakšuzņēmēju, vai piegādātāju, kas kā starpnieks veic atsevišķu preču vienību piegādi pretendentam – atbildība tik un tā par šādu risku paliek pie pretendenta, nevis pazūd piegādes ķēdes attiecīgajā posmā.
Pasūtītājam aizliegums jāietver iepirkuma nolikumā, lai nepārkāptu ES tiesības
Jāatzīst, ka no praktiskā viedokļa PIL 2.2 pants šobrīd ir pilnā mērā saistoša un piemērojama tiesību norma, lai gan tiesām un IUB tas būs uzmanīgi jāpiemēro.
Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada 22. oktobra spriedumā lietā C-652/22 Kolin Inşaat un 2025. gada 13. marta spriedumā lietā C-266/22 CRRC Qingdao Sifang atgādināja, ka jautājums par to, vai un ar kādiem nosacījumiem trešo valstu, tostarp Krievijas un Baltkrievijas, ekonomikas dalībnieki tiek pielaisti vai izslēgti no ES publiskā iepirkuma tirgus, ietilpst ES, nevis dalībvalstu kompetencē. Nacionāls likumdevējs šajā jomā var rīkoties tikai ar ES pilnvarojumu. Vienlaikus tiesa norādīja, ka katrs pasūtītājs individuāli var brīvi izvēlēties, vai pielaist trešo valstu personas saviem iepirkumiem un to skaidri regulēt iepirkuma dokumentācijā. Turklāt spriedumi attiecas uz trešo valstu ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, nevis uz preču vai pakalpojumu izcelsmes ierobežojumiem. Tādēļ arī Saeima PIL 2.2 pantā cenšas norādīt, ka šo pienākumu pasūtītājam pašam jāietver iepirkuma dokumentācijā, nevis jāizmanto kā likumā paredzēts piedāvājuma noraidīšanas pamats.
Ko uzņēmumiem darīt jau šodien?
Pirmais solis ir piegādes ķēdes pārskatīšana, to pārskatot ne tikai piegādātājus, bet arī preču un komponenšu izcelsmi. Lielajiem uzņēmumiem te lieti noderēs jau ESG prasību ieviešanas priekšdarbi.
Otrais būtiskais uzdevums ir sakārtot izcelsmes dokumentāciju. Proti, izcelsmes sertifikāti, ražotāja apliecinājumi un citi pierādījumi jāuztur pieejamā veidā, jo pasūtītājs tos var pieprasīt jebkurā brīdī, pat pēc līguma parakstīšanas.
Trešais solis, ko daudzi aizmirst, ir apakšuzņēmēju un piegādātāju līgumu atjaunināšana. Ja galvenais piegādātājs atbild pasūtītājam par visu piegādes ķēdi, tad tam ir jābūt tiesībām piedzīt zaudējumus no sadarbības partnera, kas tomēr piedāvājis Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preci vai komponenti vai pat pakalpojumu.
Autores ir Sorainen zvērināta advokāte un juriste.
