Artūrs Vasiļevskis
Eiropas attieksme pret mākslīgo intelektu ir mainījusies. Jautājums vairs nav tikai par to, kā mākslīgo intelektu (MI) regulēt. Arvien svarīgāks kļūst cits jautājums – kas šīs tehnoloģijas radīs un kur paliks to radītā ekonomiskā vērtība?
Viens no šīs domāšanas maiņas katalizatoriem bija Mario Dragi ziņojums par Eiropas konkurētspēju. Tā secinājums bija skarbs: Eiropa iepriekšējā digitālajā revolūcijā atpalika no ASV un MI laikmetā riskē šo plaisu palielināt. Aptuveni 70 % fundamentālo MI modeļu kopš 2017. gada radīti ASV, savukārt Eiropas digitālajā infrastruktūrā joprojām dominē ārpus Eiropas uzņēmumi.
Eiropas atbilde ir pāreja no regulēšanas uz daudz aktīvāku tehnoloģiju un industriālo politiku: AI Factories, superdatošanas infrastruktūra, kopīgi pētniecības projekti un pārrobežu MI vērtību ķēdes.
Mērķis ir skaidrs: Eiropa nevēlas būt tikai ASV un Ķīnā radītu MI tehnoloģiju tirgus.
Baltijas valstis jau izdara savas izvēles
Latvijai šajā sacensībā ir laba starta pozīcija. Mums ir kompetence valodu tehnoloģijās. Latvijas uzņēmums Tilde ir radījis Eiropas valodām īpaši pielāgoto pamata lielo valodas modeli (LLM) runas atpazīšanā, teksta analīzē, kiberdrošībā un citās jomās, kur iespējams radīt Eiropas mērogā konkurētspējīgus produktus.
Latvija ir pievienojusies arī Eiropas AI Factory tīklam ar AI Factory Antenna – Latvia. Projekta kopējais budžets ir 8,4 miljoni eiro, tostarp gandrīz 4 miljoni eiro Latvijas valsts finansējuma. Tas dos piekļuvi Somijas LUMI AI Factory infrastruktūrai un Eiropas superdatošanas resursiem.
Tas ir nozīmīgs sākums. Taču Baltijas mērogā redzams, ka kaimiņvalstis jau sper nākamos, daudz finansiāli ietilpīgākus soļus.
Piemēram, Lietuva veido pilna mēroga LitAI mākslīgā intelekta rūpnīcu 130 miljonu eiro vērtībā. Tā būs Baltijā vienīgā šāda mēroga nacionālā MI infrastruktūra ar MI optimizētu superdatoru, datiem un kompetenču centru uzņēmumiem, zinātnei un publiskajam sektoram.
Savukārt Igaunija IPCEI AI ietvaros jau ir izveidojusi mehānismu uzņēmumu projektu virzīšanai valsts atbalstam. Tiešo IPCEI dalībnieku projekti ir ļoti lieli, Igaunijas oficiālajā uzsaukumā norādīts, ka šādi projekti tipiski paredz vismaz 50 miljonu eiro valsts atbalstu vienam projektam.
Šie skaitļi nav tieši salīdzināmi, Lietuvā runa ir par infrastruktūru, Igaunijā par uzņēmumu pētniecības un industriālajiem projektiem. Taču kopējais signāls ir skaidrs: abas Latvijas kaimiņvalstis MI uztver ne tikai kā tehnoloģiju, ko ieviest, bet kā industriju, kurā valstij nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas, kurām ir nepārprotams potenciāls kļūt par eksportēmjamu produktu ar ļoti augstu pievienoto vērtību.
Latvija ir krustcelēs
Tieši šeit īpaši nozīmīga kļūst IPCEI AI iniciatīva.
Tās mērķis ir veidot Eiropas MI vērtību ķēdi – no datiem un pamatmodeļiem līdz skaitļošanas tehnoloģijām, platformām un industrijas risinājumiem. Projektu kopīgi veido 19 ES dalībvalstis, tostarp Latvija, un 11 valstis ir paziņojušas par valsts atbalstu saviem tiešajiem dalībniekiem.
Latvijas uzņēmumi var tikt atlasīti dalībai šajos Eiropas projektos. Taču šobrīd ir stratēģisks lēmums Ekonomikas ministrijas un valsts valdības līmenī: kādā apjomā Latvija būs gatava finansēt savu uzņēmumu dalību topošajās Eiropas MI vērtību ķēdēs.
Šī izvēle notiek brīdī, kad mūsu tuvākie konkurenti jau investē.
Salīdzinājumam. Lietuva investē 130 miljonu eiro AI Factory. Igaunija – skaidrs IPCEI AI mehānisms projektiem, kuru valsts atbalsts tiešajiem dalībniekiem var būt 50 miljoni eiro un vairāk.
Latvija – ar 8,4 miljonu eiro AI Factory Antenna un pagaidām neatbildētu jautājumu par IPCEI AI uzņēmumu finansējumu.
Latvijai nav obligāti jākopē ne Lietuvas, ne Igaunijas modelis. Taču šie piemēri ļoti skaidri parāda konkurences vidi, kurā atradīsies Latvijas MI uzņēmumi.
Jautājums nav par to, vai Latvijā būs MI
Mākslīgais intelekts Latvijā būs jebkurā gadījumā. To izmantos uzņēmumi, valsts pārvalde, slimnīcas, bankas un universitātes. Tāpēc īstais jautājums nav, vai mēs izmantosim MI.
Jautājums ir – vai Latvijā MI tehnoloģijas arī radīsim, vai galvenokārt maksāsim citiem par to izmantošanu.
Valstīs, kurās tiks radīti modeļi, platformas un specializēti MI produkti, paliks intelektuālais īpašums, eksports, pētniecība un augsti kvalificētas darbavietas. Pārējās valstis galvenokārt kļūs par šo tehnoloģiju pircējām.
Un šeit Latvijas pozīcija ir paradoksāla. Šobrīd mums vēl ir laba starta pozīcija – kompetence, uzņēmumi, pētnieki un piekļuve Eiropas MI infrastruktūrai.
Taču Baltijas MI karte mainās ļoti strauji.
Latvija šobrīd atrodas krustcelēs: no esošajām priekšrocībām iespējams izveidot daudz spēcīgāku Latvijas MI industrijas pozīciju, bet iespējams arī zaudēt tempu un pēc dažiem gadiem konstatēt, ka pat Baltijas mērogā lielākā infrastruktūra, investīcijas un tehnoloģiju uzņēmumi koncentrējas kaimiņvalstīs.
Vai Latvija būs valsts, kas rada un eksportē MI tehnoloģijas, vai valsts, kas tās galvenokārt pērk un par tām maksā?
Eiropas MI industrijas karte tiek zīmēta šodien. Pēc dažiem gadiem vietu tajā izcīnīt būs daudz grūtāk.
Autors ir Tilde valdes priekšsēdētājs.
