Premjerministra kandidātu intervijas. Kulbergs noraida koalīciju ar LPV

Pirms vēlēšanām Ir aicina uz interviju premjerministra amata kandidātus no sešiem sarakstiem, kuriem aptaujās atbalsts pārsniedz 4% un ļauj prognozēt iekļūšanu Saeimā

Andris Kulbergs strauji nonācis Latvijas politikas priekšplānā. Pirmo reizi viņš kandidēja Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, bet netika virzīts darbam valdībā, kad Apvienotais saraksts iekļāvās Krišjāņa Kariņa valdības koalīcijā. Toties vēlāk kā opozīcijas deputāts piesaistīja uzmanību, aktīvi vadīdams divas Saeimas izmeklēšanas komisijas — par Rail Baltica un par siltuma cenu Rīgā. 

Kopš prezidents viņu maijā aicināja veidot valdību, Kulbergs iemantojis lielu popularitāti un sev līdzi pacēlis arī Apvienoto sarakstu, kas tagad atrodas reitingu virsotnē. Ir viņu intervēja 17. septembrī Ministru kabinetā.

Pirms četriem gadiem, kad nolēmāt kandidēt vēlēšanās, vai varējāt iedomāties, ka kļūsiet par premjerministru?

Negāju politikā, lai būtu vienkārši politiķis. Man nekad nav bijis tāda dzīves aicinājuma. Nācu politikā, lai darītu. Instrumentu, lai paveiktu lielas lietas, nav daudz. Vienīgais veids, kā valstī nostiprināt pārmaiņas, ir tikai, ja esi premjers. Ja netiecies būt par premjeru, tad gribi vienkārši būt par politiķi. Vai domāju, ka nonākšu tik ātri premjera krēslā? Nē, nebiju domājis, ka man tas izdosies.

AS priekšvēlēšanu programmā rakstīts: «politiskā krīze apdraudēja Latvijas drošību. Tad nāca risinājums. Andris Kulbergs». Šāda viena cilvēka izcelšana programmā ir visai neparasta. Kā to saprast? Ka jūs personīgi esat risinājums — nevis tas, ko darīsiet?

Nāku no privātā sektora. Ja ir pieņemts lēmums vai jārisina problēma, atrodam atbildīgo, kas to var darīt. Esmu krīzes menedžeris, un, manuprāt, Latvija ir ilgā, dziļā krīzē, kuru vajag risināt.

Taču uzsvars ir tieši uz jūsu personību, nevis uz to, ko darīsiet.

Esmu pieradis uzlikt plānu un rīcību. Vārds, uzvārds. Noteiktu datumu, izpildes termiņu un tam sekot līdzi, lai ir regulāri izdarīts.

Programmā rakstīts, ka līdz šim trūcis reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu. Nosauciet trīs svarīgākos risinājumus, kurus panākusi jūsu valdība.

Slimnīcu reforma. Tā nav patīkama. Piecus, astoņus, desmit gadus tikusi muļļāta. Tā ir pieņemta.

ZZS tagad atkal pret to iebilst.

Paši pieņēma, paši izvērtēja, gājām uz kompromisu. Bija skaidrs konsenss. Parakstījies. Apņēmies. Darām. Šī ļurkāšanās — tā biznesā vai dzīvē nenotiek starp partneriem. 

Otrs — airBaltic. Mums ir palikušas trīs nedēļas pirms vēlēšanām. Mēs varējām ieguldīt 30 miljonus un nodedzināt pa mēnesi nodokļu maksātāju naudu, nerisināt jautājumu pēc būtības. Mēs izlēmīgi pieņēmām. Tas nebija viegls jautājums, bija ar riska elementu, bet es nekad nespēšu pieņemt lēmumu, kas dedzina nodokļu maksātāju naudu un pēc būtības nerisina neko.

Latvijas akciju kapitāls pazudīs restrukturizācijas rezultātā. Esat teicis, ka Latvijai airBaltic ir jāsaglabā 25% plus viena balss. Vai Latvija būs gatava ieguldīt papildu naudu, lai nodrošinātu šo līdzdalību pēc tam, kad beigsies Chapter 11 process?

Valdībai vajadzēs lemt par līdzdalības apmēru, kad kompānija būs restrukturizēta. Būs jāpiesaista stratēģiskais investors. Tad būs jautājums, cik Latvija gribēs kā valsts piedalīties. Es šo jautājumu apspriežu arī ar Baltijas valstīm. Lietuvas un Igaunijas premjeri saprot, ka viņi ir ļoti atkarīgi no airBaltic labās savienojamības. Viņi arī sāk vibrēt par šo jautājumu. Iespējams, mēs visi trīs kļūstam par kompānijas īpašnieku.

Tātad iespējams, ka nebūs 25% plus viena balss.

Ir teorētiska iespēja, ka nebūs. Mums būtu vērtīgi būt par noteicēju vai ietekmēt šīs kompānijas nākotni, lai būtu savienojamība, «habs» Rīgā — tā ir mūsu ekonomika, investīcijas. Lietuvieši nākamgad ir ES prezidējošā valsts, un viņi uz airBaltic balsta savus savienojumus, Eiropas līderu braukšanu, un viņi ļoti uztraucas par to, kas būs nākotnē.

Trešais izdarītais darbs?

Drošība. Tas bija šīs valdības galvenais uzdevums. Mēs neesam vēl atrisinājuši to, ko vajag atrisināt, bet esam stabilizējuši situāciju. Esam būtiski uzlabojuši mūsu spējas detektēt un notriekt dronus. Ir apzinātas visas nepieciešamās iekārtas, kuru trūkst. Dronu līgums noslēgts ar Ukrainu nevis vienkārši uz papīra, bet dzīvē, un tas mums jau šobrīd nodrošinās četru uzņēmumu ienākšanu Latvijā, varēsim savas spējas, kapacitāti ražošanā palielināt. 

Vēl ļoti būtisks jautājums — drošas vēlēšanas. Atzīmi mums ieliks 3. oktobris. Šonedēļ nodevām CVK atslēgas ar pārbaudītu sistēmu, ar visiem kiberdrošības elementiem un arī izdarītiem slodzes testiem. CVK ir pieņēmis un pateicis, ka viss ir labi. Tagad viņu rokās ir novadīt šo procesu līdz galam.

Cik vietu AS saņems Saeimā?

Negribu spekulēt. Ja vēlētāji grib īstas pārmaiņas valstī, tad jāiegūst dominējošs mandāts.

Kas ir dominējošs mandāts?

Vienotībai bija šāds mandāts, viņi to neizmantoja. Ministru kabinetā viņi vieni paši varēja pieņemt lēmumus pat bez koalīcijas partneriem. Ir jābūt pietiekami, lai vari uzlikt galdā svarīgos jautājumus, reāli pārskatīt budžetu. Reāli birokrātiju pārskatīt var tikai tad, ja mēs 200 likumprojektu izdzīsim cauri Saeimai un izravēsim liekās funkcijas, kas ir tur iekšā no 90. gadiem. Tas nav viegls uzdevums.

Izskatās, ka AS būs visvairāk vietu Saeimā, un visdrīzāk jūs tiksiet aicināts kļūt par nākamo valdības vadītāju. Ar kurām partijām jūs būsiet gatavs veidot valdību un kuras partijas nekādā gadījumā neiesaistīsiet koalīcijā?

Tikai tās partijas, kuras būs gatavas parakstīties par valsts drošību, pārskatīt izmaksas, pārskatīt budžetu, nedzīvot uz parāda — tikai ar tām es sadarbošos.

Nosauciet vārdā, ar kurām partijām jūs neietu.

Suverēnā vara un Jaunlatvieši, tas ir apdraudējums mūsu valsts drošībai un demokrātijai.

Latvija pirmajā vietā?

Es šobrīd neredzu iespēju sadarboties. Man nav galīgi nekādas pārliecības par cilvēkiem, kas ir viņu sarakstā, īpaši ņemot vērā viņu retoriku. Mīlestība pret Krieviju, [vēlme] atjaunot saiknes. Nespēja atbildēt par to, kas ir ļauns, kas ir labs. Nē.

Tātad Latvija pirmajā vietā — nē?

Ar šādu sastāvu — nē.

Jūsu programmā teikts, ka vēlaties sasniegt bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā. Par cik būtu jāsamazina izdevumi, lai šo mērķi sasniegtu?

To nav iespējams atrisināt tikai ar izdevumu samazināšanu. 2030. gadā ir jāatrod miljards, kura trūkst, lai mūsu parādu apkalpotu un arīdzan tās iebūvētās vajadzības, kas ieliktas jau esošajā [budžetā]. Šobrīd nav ieņēmumu, lai tās īstenotu. Pretī vajag četrus miljardus ekonomisko izaugsmi, lai varam nosegt viena miljarda deficītu.
Mazinām izdevumus, plus vairojam ekonomiku. Ar šiem diviem komponentiem varam sasniegt rezultātu. Es pilnībā piekrītu LDDK un LTRK, ka jāatrod 800 miljonu eiro rezerves, un to ir iespējams izdarīt. Problēma, ka ir sabūvēts ļoti daudz izmaksu — tajā skaitā arī aizsardzībai — procentos pret IKP. Tātad mēs varam uzaudzēt IKP, bet likumā nolikts procents, kas pievelk līdzi izmaksas. Tāpēc jāravē ārā. Nedrīkst visur [izmaksas piesaistīt] IKP, tas ir muļķīgi. Ir vēl viens ļoti svarīgs komponents — Eiropas nākamais budžets. 

Mēs Latvijā ciešam vienu miljardu eiro gadā zaudējumus no investīciju trūkuma, ekonomiskās aktivitātes, tūrisma, iedzīvotāju pārliecības samazināšanās. Tur var iegūt vēl finansējumu. Vienīgais, kur mēs drīkstētu aizņemties naudu, ir drošība. Mēs šobrīd to nevaram nosegt no mūsu vājās ekonomikas.

Kā var samazināt valsts izdevumus par uzņēmēju prasītajiem 850 miljoniem?

To vienā gadā neizdarīs.

Lielākā daļa no valsts izdevumiem ir pensijas, veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība. Kur to naudu atradīsiet?

Iepirkumi. Mums šobrīd valstī ir noslēgti iepirkumi par 7,34 miljardiem — pakalpojumi un preces. Tas ir 14,5% no IKP. Eiropā vidēji ir 13,4%. Mēs ejam stipri pāri vidējam.

Jūs nelabosiet ceļus? Nebūvēsiet tiltus?

Nē, tur ir elementi, kuri netiek kontrolēti. Mēs uzlikām iepirkuma moratoriju IKT sektorā, kur bija 176 miljoni. Pārbaudām katru projektu. 24 miljonus esam atraduši uzreiz, un 103 miljoni nemaz nealkst tagad nākt uz pārbaudi. Izrādās, ka varam iztikt bez tā. Viens piemērs. Būvniecības informācijas sistēmā bija projekts nopirkt IT speciālistu stundas par 14 miljoniem. Izrādījās, ka var iztikt bez tā.

Ir jāgriež izdevumi, jāpalielina ienākumi, bet tajā pašā laikā AS programmā rakstīts, ka gribat samazināt kapitāla pieauguma nodokli no 25,5% līdz 17%. Vai tas ir prātīgi no budžeta viedokļa? Turklāt tas pārsvarā nāk par labu cilvēkiem, kuriem jau ir vērtīgi īpašumi, bet programmā neatradu neko, kas palīdzētu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, mazinātu ienākumu plaisu. Kāpēc tā?

Pilnībā piekrītu, mums ir milzu ienākumu plaisa, kas ir jāmazina. To nevar vienā dienā. Ja mums būs spēcīgi uzņēmumi, varēsim maksāt lielākas algas. Smacējot uzņēmējus, automātiski padarām arī iedzīvotājus mazāk nodrošinātus.

Bet kāpēc jūs gribat samazināt kapitāla pieauguma nodokli? Tas nāks par labu cilvēkam, kas grib pārdot savu uzņēmumu ārzemniekam vai kādu dārgu nekustamo īpašumu, bet valstij nauda neienāks, un nav skaidrs, kā tas palīdz ekonomiskajai izaugsmei. 

Mums ir nepieciešami darījumi. Ļoti liela nauda glabājas pie privātpersonām — miljardi, kas vienkārši nav apgrozījumā. Mums ir kapitāls, kas nestrādā ekonomikā, tas stāv. No šī kapitāla kustības ekonomikā iegūtu visi.

Vēl drusciņ par naudas taupīšanu. Jūs pievērsāt lielu uzmanību un izraisījāt lielu viļņošanos saistībā ar NVO finansējumu. Beigās valdība pieņēma lēmumu, kas gada laikā samazinās izdevumus par piedalīšanos Memoranda padomes sēdēs par 28 582 eiro, kas ir sīkums. Vai bija vērts tērēt laiku un enerģiju, lai pievērstos šim jautājumam?

Es uzdevu jautājumu, un visi mani padarīja par NVO nīdēju. Nē. Es uzdevu jautājumu, vai ir lietderīgi maksāt par to, ka ierodas uz sēdi. Man tas nešķiet normāli. Vienlaikus mēs aizņemamies līdz lūpai, vakar valdībā bija jālemj, kā nosegt parādus sabiedriskajam transportam. Man nav, kur ņemt līdzekļus, lai pārvadātu iedzīvotājus, un vienlaicīgi mēs šķiežam pāri 200 miljoniem nevalstiskajām organizācijām.

Jūs sakāt, ka visi tie 200 miljoni tiek izšķiesti?

Ne visi, bet es tur redzu ļoti daudz piemēru, kur tiešām ir jautājums par lietderīgu līdzekļu izmantošanu. Es gribu stipras nevalstiskās organizācijas, bet tādas, kurām aizmugurē ir tiešām liels iedzīvotāju skaits, biedru skaits, kurš pārstāv konkrētu grupu un par to rūpējas. Es vienmēr būšu gatavs tām nodot funkcijas, jo tās to dara daudz efektīvāk nekā valsts. Bet tur, kur ir divi biedri, kas nepārstāv nekādu iedzīvotāju skaitu, uzmetas par konkrētas problēmas pārstāvjiem un pārtiek tikai no valsts, — nē!

Jūs varat nosaukt kādus piemērus?

Viens piemērs bija ļoti skaists. Es te skatos līgumā, kurā rakstīts, ka jānoorganizē 12 protesti. Kādi protesti? Kāpēc?

Kas tā ir par organizāciju?

Es nesaukšu tagad konkrētu vārdu, tāpēc ka es kļūdīšos nosaukumā.

Cilvēkiem varēja rasties šaubas par jūsu mērķiem tāpēc, ka skaitļi, kurus jūs nosaucāt, neatbilda patiesībai. Piemēram, jūs teicāt, ka katra Memoranda padomes sēde izmaksā 18 tūkstošus eiro.

Ja mēs beigās sadalām to visu jautājumu, tas ir par šo pasēdēšanu.

Jūs arī darba dienas laikā pārsvarā sēžat, vai ne?

Man visa sabiedrība maksā par to, lai es risinātu problēmas valstī.

Šie cilvēki nerisina?

Bet tās taču ir nevalstiskās organizācijas. Ja tās pilda valsts uzdotu funkciju un valsts maksā par funkciju, tad jā. Bet ja vienkārši sanāk divi biedri! Mums ir tik daudz piemēru.

NVO pārstāvji atbrauc tikties ar valdības pārstāvjiem, lai informētu par to, ko viņi dara, un lai kopā veidotu politiku. Tas ir tieši tas pats, ko jūs darāt. Jūs koordinējat savu rīcību ar citiem.

Par to nav jāmaksā.

Jums par to maksā. Kāpēc viņiem nav jāmaksā?

Tā ir brīvprātīga nevalstiska organizācija. Pareizākais būtu, ja mēs izstrādātu nodokļu risinājumu, kurā katrs sabiedrības loceklis varētu novirzīt nodokļu daļu nevalstiskām organizācijām. Tieši tā mēs reāli pārstāvēsim sabiedrības intereses. Tur slēpsies šīs sabiedriskās organizācijas stiprums, ka tā uzrunās sabiedrības daļu, kura balsos par viņu funkciju ar nodokļu naudu.

Jūs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas priekšlikumu par imigrācijas ierobežošanu nosaucāt par nekvalitatīvu un cīņas imitāciju, taču pēc tam atvainojāties. Vai tas nozīmē, ka kritika nebija pamatota?

Nē. Es atvainojos par saviem emocionālajiem izteikumiem, bet kritika bija pamatota, dokuments nebija kvalitatīvs.

Kādas ir galvenās atšķirības starp jūsu un Dombravas nostāju imigrācijas jautājumos?

Es ļoti racionāli pieeju jautājumiem, neeju vienkārši ar skaļiem saukļiem. Šobrīd cīnāmies ar sekām tam, ka mums nav migrācijas politikas. Nav sakārtots jautājums ne par nelegālo migrāciju, ne par pseidostudentiem, ne arī darba ņēmējiem. Visas nozares alkst pēc regulējuma — lūdzu, pasakiet, ko drīkst un ko nedrīkst. Es uzdevu Dombravas kungam — šobrīd jau ir trešais mēnesis, kad nav šo migrācijas pamatnostādņu. Ja tās neizstrādāsim, visu laiku cīnīsimies ar sekām, jo mūsu robežas ir atvērtas pret Eiropas Savienību. Mūsu darba devēji ņems pakalpojumus no Polijas, tas notiek šodien.

Mums ir trīs augstskolas, kuras reāli ieved šos pseidostudentus un pelna naudu. Aiztaisām ciet.

Otrs jautājums ir par darbinieku piesaisti, jo mums reāli ir vakuums. Metālapstrāde ir viena no lielākajām pievienotās vērtības [radītājām] ar augstu eksportspēju. Pats biju Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, runāju ar ražojošiem uzņēmumiem. Mums trūkst 8000 metinātāju, [kurus piesaistot], mēs apgrozījumu palielinātu uzreiz par 667 miljoniem eiro. Nodokļos ienāktu 100—150 miljoni gadā. Ko darām? Viņiem nav risinājumu. 

Pie mums grib ienākt divi milzu transporta uzņēmumi no Lietuvas. Vajadzīgi 2000 šoferu, arī mūsu Latvijas uzņēmumiem. Viņi šobrīd piesaista no Filipīnām, no Vjetnamas un citām valstīm. Viņi brauc pa Eiropu. Ikdienā mēs vispār šeit uz ielas viņus neredzam. Ja automātiski pateiksim visam «nē», kas notiks ar mūsu ekonomiku? Kas notiks ar mūsu augstskolām?

Dzelžaini aiztaisām caurumus. Es ar Dombravas kungu esmu vienisprātis, atbalstu pilnībā ar programmu Vilkatis. Operāciju, kurā mēs izmantojam visus dienestus, lai nelegālās migrācijas plūsmas uz robežas apturētu. Esam palaiduši arī Vilkatis 2, lai tiktu galā ar to, kas jau ir salaists pie mums. Tur mums pilnībā sakrīt.

Jautājums, kur acīmredzot nesakrīt, ir par tā sauktajām «zelta vīzām». Cilvēks iegulda naudu nekustamajā īpašumā, saņem vīzu. Kāpēc jūs tik uzstājīgi prasāt šo zelta vīzu ieviešanu?

Vispār ne. Te ir [piemērs], kā soctīkli, žurnālisti ir paņēmuši un pārpratuši. Es gribētu pievienoties tam, ko Makrons šonedēļ pasludināja Francijā un visai Eiropai. Iedot visiem Kanādas uzņēmējiem, kas grib ieguldīt Eiropā, automātiski termiņuzturēšanās atļaujas. Kanāda ir mūsu stratēģiskais partneris, NATO partneris. 

Visas šīs zelta vīzas un nekustamā īpašuma pasākums — aizmirstam! Tas nav vajadzīgs. Latvijai nekāda labuma no tā nav. Mums ir jāatver iespējas piesaistīt simt vai pat tūkstoti šādu pelnošu, veiksmīgu NATO valstu cilvēku. Mans priekšlikums ir uztaisīt Latvijas investīciju fondu, kurā ienāktu šo cilvēku ikgadējās maksas par termiņuzturēšanās atļaujām, un mēs varētu mērķtiecīgi [naudu] ieguldīt pierobežā. Tur jāstiprina ekonomika.

Jūs arī esat teicis, ka nevajadzētu likt šķēršļus projekta Rīga Waterfront investoriem. Vai neredzat tur riskus? Projekta galvenais investors draudzējas ar Baltkrievijas diktatoru Lukašenko, ar Čečenijas karavadoni Kadirovu, viņam dažādās pasaules valstīs velkas astē skandāli.

Tas ir Rīgas pašvaldības projekts. Svarīgākais — kas tajā dzīvos? Ja tur dzīvos bagāti cilvēki no NATO valstīm, lūdzu! Uzdodiet jautājumu mēriem, kas to apstiprina, no Jaunās Vienotības un Progresīvajiem.

Vai aizsardzībai jāatvēl 5% no IKP visā 15. Saeimas pilnvaru laikā?

Neapšaubāmi.

Vai Stambulas konvencijai ir jāpaliek spēkā?

Tas, kas ir pieņemts, tas ir pieņemts. Mana personīgā nostāja — ka tas papīrs neko nav mainījis.

Šis jautājums nonāks Saeimas darba kārtībā. Kāda ir jūsu nostāja — vai balsot par denonsēšanu vai ne?

Obligāti šis jautājums jānodod sabiedrībai referendumā. Tik šķeļošu jautājumu, kas ir tā sašūmējis sabiedrību, nedrīkst izšķirt politiķi. Tas nozīmē, ka jāskata arī referenduma sliekšņa jautājums.

Vai tā ir arī AS nostāja? Jūs par to esat lēmuši?

Jā.

Vai Valsts prezidentam jāturpina darbs otrajā pilnvaru termiņā?

Tas jāprasa viņam. Mums ir ļoti labas attiecības ar Rinkēviča kungu. Sadarbība ir ļoti veiksmīga.

Jūs atbalstītu? Jā vai nē?

Jā.

Vai 15. Saeimas laikā jāuzbūvē Rail Baltica pamattrase?

Mums nepietiks laika. Tas nav fiziski, tehniski un matemātiski iespējams.

Jūs esat kļuvis populārs ar saviem videoierakstiem un izteikumiem, bet katram premjerministra teiktajam vārdam pievērš pastiprinātu uzmanību. Vai esat pateicis ko tādu, par ko tagad saprotat — tā bija kļūda?

Jā, man tā vienmēr dzīvē ir bijis. Bet esmu dabīgs, gribu būt atklāts pret sabiedrību. Reizēm es par daudz pasaku. Pilnīgi piekrītu, katram premjera vārdam ir svars. Pie tā ir jāpiedomā, un man arī vajadzīgs laiks pierast būt par premjeru. Mācos, attīstos, bet es nepazaudēšu savu atklātību un valodu. Savu būtību nemainīšu.

Ja jūs būsiet premjers arī pēc vēlēšanām, vai turpināsiet katru dienu ierakstīt video ziņojumu tautai?

Es noteikti gribu šos vēstījumus dot. Tas aizņem divas trīs stundas dienā, milzīgs laika patēriņš. Ja atradīšu efektīvu veidu, kā to paveikt, un nāks talkā palīgi, es noteikti to gribu darīt. Šis elements ir trūcis mūsu Latvijas politikā. Es redzu pagātnes mantojumu, ka sabiedrība ir tik nezinoša par to, kas notiek. Mans pienākums kā premjeram ir pateikt, kāpēc mēs lēmumus pieņemam, kādi ir apsvērumi. Sabiedrība nav stulba, sabiedrība ļoti labi saprot, ja tai paskaidro.