Gustavs Latkovskis. Publicitātes foto.
Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām jebkura infekcija var noritēt ar augstāku komplikāciju risku, bet īpaši bīstamas ir elpceļu infekcijas, tostarp pneimokoku infekcija, kas rada papildu slodzi organismam, var kļūt par nopietnu pārbaudījumu, un sekas var būt miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja, aritmijas un smagākajos gadījumos arī nāve. Tāpēc ārsti atgādina valstij par 300 000 eiro finansējumu profilaksei, lai jau šoruden sāktu vakcinēt augsta riska pieaugušos.
Valsts jau ir atzinusi pneimokoku vakcināciju par nozīmīgu sabiedrības veselības prioritāti, un Imunizācijas valsts padome vēl 2022. gadā rekomendēja riska grupu pieaugušo un senioru vakcināciju iekļaut valsts apmaksātajā programmā. Arī 2026. gada jūnijā Veselības ministrija atzina, ka noteiktu riska grupu vakcinācija ir tās prioritāro iniciatīvu sarakstā, taču vienlaikus paziņoja, ka 2026. gada rudenī solījums netiks izpildīts finansējuma ierobežojumu dēļ.
Latvijas Kardiologu biedrība ar vairākām citām ārstu organizācijām, lai efektivizētu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, prasa valdībai steidzami nodrošināt konjugētās pneimokoku vakcīnas (PCV) pieejamību visneaizsargātākajām grupām, kurām vakcinācija būtu veicama prioritāri, tostarp pirms specifiskas vai imūnsupresējošas terapijas uzsākšanas: imūnsupresijas pacientiem (tostarp personām ar transplantētiem orgāniem, onkoloģijas pacientiem, HIV infekcijas pacientiem), augsta riska pacientiem ar kardiovaskulāru slimību, augsta riska plaušu slimību pacientiem un reto slimību pacientiem.
Pneimonija kļūst par kardioloģisku problēmu
Praksē Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā mēs redzam pacientus, kuri sākotnēji tiek stacionēti ar pneimoniju, bet pēc tam viņiem attīstās miokarda infarkts. Šādos gadījumos pacients tiek pārvests uz kardioloģijas nodaļu turpmākai ārstēšanai. Pneimonijas un miokarda infarkta kombinācija ir ļoti nelabvēlīga, jo būtiski palielina risku, ka slimības iznākums var būt smags. Arī pats pneimokoks var izraisīt sirds muskuļa vai sirds somiņas iekaisumu un provocēt potenciāli bīstamus sirds ritma traucējumus.
Tāpēc medicīnā ļoti svarīgs princips ir primārā profilakse – nepieļaut, lai slimība vispār attīstītos, nevis tikai cīnīties ar sekām pēc tam, kad problēma jau radusies. Pneimokoku infekcijas gadījumā tas ir īpaši būtiski pacientiem ar paaugstinātu komplikāciju risku – cilvēkiem ar nozīmīgām sirds un asinsvadu slimībām, jo infekcijas sekas viņiem var būt daudz smagākas.
Vakcinācija ir investīcija dārgu izdevumu ietaupīšanai
Šis ir jautājums par valsts finansējuma prioritātēm un arī par racionāla, bet gudra, aprēķina tālredzību. Vakcinācija nav tikai izdevums. Ja mēs varam samazināt risku saslimt ar smagu infekciju un izvairīties no komplikācijām, ieguvums ir gan pašam pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Samazinās hospitalizāciju skaits, ārstēšanas ilgums un rehabilitācijas nepieciešamība. Ja infekcija izraisa insultu vai miokarda infarktu, sekas var nozīmēt ne tikai lielus ārstēšanas izdevumus, bet arī ilgstošu darbnespēju vai invaliditāti.
Starptautiskie dati rāda, ka atkarībā no valsts un veselības aprūpes sistēmas vakcinācijas ekonomiskā atdeve var sasniegt pat 33 reizes no ieguldītajiem līdzekļiem (Chowdhurya S, et al. Human Vaccines & Immunotherapeutics, 2025). Tas nenozīmē, ka katrā valstī ieguvums būs tieši 33 reizes lielāks, taču galvenā doma ir skaidra – līdzekļi, kas ieguldīti vakcinācijā, vēlāk daudzkārt atmaksājas.
Valsts apmaksātas pneimokoku vakcinācijas programmas pieaugušo riska grupām jau veiksmīgi darbojas Lietuvā, Igaunijā un lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu. Vakcinācija ir ievērojami izmaksu efektīvāka nekā hospitalizācija un komplikāciju ārstēšana. Tiek lēsts, ka pneimonijas radītais ekonomiskais slogs Eiropā sasniedz aptuveni 10 miljardus eiro gadā (Ludwig, et al. European Respiratory Review, 2012). Saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam smagākās (invazīvās) pneimokoku infekcijas gadījumu skaits valstī ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (https://www.spkc.gov.lv/lv/invaziva-pneimokoku-slimiba).
Turpinot par kardiologu ikdienu, piemēram, sirds mazspējas pacientiem nāves risks pneimonijas dēļ pieaug četras reizes (Shen L, et al. JACC 2021). Pacientiem ar hroniskām sirds slimībām invazīvās pneimokoku slimības izpausmes risks ir divas līdz desmit reizes lielāks nekā citiem cilvēkiem (Torres A, et al. Thorax 2015). Apjomīgi metaanalīzes dati par 716 108 personām pierāda, ka pneimokoku vakcīna tiešā veidā samazina sirds asinsvadu notikumu risku, miokarda infarkta risku un jebkura iemesla mirstības risku (Marra F, et al. International Journal of Infectious Diseases 2020).
Turklāt jaunākie Eiropas Kardiologu biedrības (ESC) un Amerikas Kardioloģijas koledžas (ACC) 2025. gada klīniskie ziņojumi skaidri definē vakcināciju kā jaunu kardiovaskulārās profilakses formu (Heidecker B, et al. Eur Heart J, 2025; Heidenreich PA, et al. JACC 2025).
300 000 eiro – jau šoruden
Tāpēc kopā ar citām ārstu organizācijām aicinām valsts vadību nevis atlikt šo jautājumu uz nenoteiktu laiku, bet piešķirt 300 000 eiro finansējumu, lai jau šā gada rudenī uzsāktu pieaugušo augsta riska grupu vakcināciju pret pneimokoku infekciju. Prioritāri tā nepieciešama augsta riska kardioloģijas un plaušu slimību pacientiem, kā arī imūnsupresijas un reto slimību pacientiem, tostarp pirms specifiskas vai imūnsupresējošas terapijas uzsākšanas.
Autors ir profesors, Dr. med., Latvijas Kardiologu biedrības viceprezidents.
