Pārvaldes efektivitātes uzlabošana būšot jaunā Valsts kancelejas direktora uzdevums
Jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš ir pārliecināts, ka valsts pārvaldes efektivitāte ir jāuzlabo, un tas būs viens no viņa uzdevumiem jaunajā amatā, vēsta aģentūra LETA. Stājoties amatā, Krieviņš kā vienu no uzdevumiem ir minējis mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes izveidošanu.
Ja agrāk Latvijas valsts pārvalde starptautiski minēta kā labs piemērs, pēdējā laikā nācies dzirdēt, ka tā vairs nefigurē kā paraugs reformām un attīstībai, Krieviņš aģentūrai LETA paudis ekspresintervijā pēc apstiprināšanas amatā. Valsts kancelejā Krieviņam ir ambiciozi plāni – izveidot to par Baltijā spēcīgāko valdības centru, sniedzot atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam.
Valsts pārvaldes efektivitāte ir aktuāls jautājums arī saistībā ar pēdējā laika notikumiem, tostarp Nodarbinātības valsts aģentūras direktores vēlmi pamest amatu, lai gan pēc tam viņa pierunāta palikt, sacīja Krieviņš. “Ir iespējams atrast labu modeli, pie kura ir gan atbildība, gan lielāka elastība, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,” teica Valsts kancelejas direktors.
Diskutējot par efektīvu valsts pārvaldi, nereti tiek pieminēts atalgojums. Lai gan ik pa laikam izskan, ka ministriem atalgojums būtu jāpalielina, jo tas ir neatbilstīgi zems, Krieviņš ir pretējās domās, proti, 2000 eiro atalgojums ir liela alga salīdzinājumā ar zemākā līmeņa atalgojumu – minimālo algu.
“Kopumā šis jautājums ir jāapskata daudz plašākā kontekstā. Mēs nevaram teikt, ka tagad valsts pārvaldē ministriem, valsts sekretāriem vai visiem strādājošajiem celsim algas,” saka Krieviņš, atgādinot, ka ir jāvērtē valsts budžeta iespējas, kā arī Ukrainas krīzes ietekme uz tautsaimniecības nozarēm. Viņaprāt, atalgojuma jautājums būtu jāizskata kontekstā ar visu valsts pārvaldes politiku, un tā ir viena no viņa prioritātēm jaunajā amatā.
Komentāri (16)
traductrice 19.08.2015. 11.16
agrāk Latvijas valsts pārvalde starptautiski minēta kā labs piemērs…
—-
diez, kad bija šis “agrāk” periods, un kādi konkrēti bija tie “labie piemēri”? Būtu labi, ka Krieviņš konkretizētu, jo citādi es nespēju iedomāties tos labos laikus. Cik vien spēju atcerēties, man nekad nav licies, ka valsts pārvalde būtu funkcionējusi, lai starptautiski būtu par ko īpaši lepoties – 90. gadi pagāja reketa un dažu pietuvināto personu kapitāla būvniecībai, 2000- gadi ES fondu sadalei pa kabatām, tiesību aktu “sakārtošanai”, valsts uzņēmumu shēmošanai, valsts aparāta piepūšanai un visādām tamlīdzīgām interesantām darbībām, pēdējie gadi paiet, cīnoties ar iepriekšējo periodu sekām, turklāt nākusi jaunā politiķu paadze, kurai “arī gribas”. Es tiešām nevaru iedomāties, kuri bija valsts pārvaldes ziedu laiki.
Bet, ja tas ir ievads, lai Krieviņam tiešām gribētos ko sakārtot un radīt efektīvu valsts pārvaldi, tad visu cieņu, un, lai izdodas!
0
Edgars Avotiņš 19.08.2015. 10.49
Sāksim ar to, ka valsts jaucas lietās, kur tai savu degunu nevajadzētu bāzt!
Piemēram:
1. Kāpēc valstij būtu jāregulē, vai es audzēju mežu, lauksaimniecības kultūras vai krūmus? Tas, kurš audzē krūmus, zaudē daudz naudas – bet tā ir viņa paša darīšana. Nu labi – tagad ir tas koku plantāciju variants – tas jau nedaudz vienkāršo to procesu.
2. Vai melorācijas sistēmu uzturēšana! Velns viņas rāvis – tās melorācijas sistēmas. Pēckara gadu cilvēku trūkums un Padomju dīvainības ļāva aizaugt daļai tīrumu ar mežu. Tad 60-tajos gados vadoņi atjēdzās, ka LIZ zeme samazinajusies. Mežu nost necirta – bet sāka melorēt slapjas pļavas. Nu un kāda jēga no tām meliorētajām kūdras pļavām? Tur tāpat neko normāli nevar audzēt. Tad kāda jēga taupīt tās melorācijas sistemas? Labāk tur iestādīt koku plantācijas.
3. Kapēc 25 gadus pēc Padomju murgu officiālās pārtraukšanas joprojam ir mistiska dzīvokļu īrnieku “aizsardzība”? Nedrīkst izlikt no dzīvkļa!!! Tapēc arī normālus īres dzīvokļus par normālu summu nav iespējams dabūt. (ja nu vienīgi neofficiāli)
Vajadzēja vienkārši – jāmaksā 3 mēnešu priekšapmaksa – ja nevari samaksāt, tad meklē lētāku dzīvokli. Bet ja esi pietiekami bagāts un apnicis īrēt, tad nopērc māju. Atkristu visi tie murgi ar kautkādiem parādiem, dalītā īpašuma piespiedu nomu utt. Un arī normāls īres dzīvokļu tirgus izveidotos.
(tagad to daļēji aizvieto Hosteļi)
Ja valsts atteiktos no funkcijām, kuras ir bezjēdzīgas, tad gan mazāk valsts pārvalde izmaksātu, gan arī cilvēkiem mazāk traucētu.
1
Ebenemezers-3 > Edgars Avotiņš 19.08.2015. 15.19
piekriitu par visiem 100 % , pietruuka tikai valsts liigums ar sveeto kreeslu , tas man nav saprotams kaadeeļ valstij ik gadu jaamaksaa taas milzu summas sveetaas marijas debesiis braukšanas dienas sveetkiem , ja peec satversmes bazniica no valsts atdaliita??? taa jau izskataas peec oficiaalas balsu pirkšanas par nodokļu maksaataaju naudu , viss saakaas ar maaciitaaju partijas ievilkšanu saeimaa , ko paveica šlesers, ne mazums briinumu pastraadaajis šis pseidopolitiķis.
0
valdemir 19.08.2015. 13.12
Pie katra, kam jebkurā sfērā izdevies nedaudz pakāpties uz citu mugurām, cerīgi komentāri – šis nu izvedīs saulītē. Taču vienmēr, agrāk, vai vēlāk, seko aplauziens, jo arī šis amats ir sistēmas amats un tur nekādas improvizācijas neviens negaida. Tāpēc arī kungs nemaz necenšas nebūt garlaicīgs un noburkšķ standartlozungu – jāuzlabo efektivitāte. Vai tad viņa ir, ka būtu jāuzlabo?
0