Latvija kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti

Cilvēktirgotāju tīklos iekļūst nabadzības un informācijas trūkuma dēļ

Latvija ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, no kuras tiek vervēti cilvēki izmantošanai ārpus Latvijas, tomēr nākotnē tā var kļūt arī par tranzīta un mērķa valsti, intervijā aģentūrai LETA teica organizācijas, kurai Latvijā dotas tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajiem – “Patvērums “Drošā māja”” – vadītāja Sandra Zalcmane.

Viens no cilvēku tirdzniecības cēloņiem ir nabadzība, tāpēc paralēles ar Latvijas sociālekonomisko situāciju, protams, var atrast, daudz vairāk gan gribas uzsvērt informācijas trūkumu, saka Zalcmane.

Lielākā riska grupa, kura Latvijā tiek pakļauta cilvēku tirgotāju tīkliem, ir jaunieši, skaidro speciāliste. “Viņi ir kaut ko dzirdējuši par cilvēku tirdzniecību, tomēr nespēj adekvāti izvērtēt darba piedāvājumu ārzemēs, neapzinās riskus, pieņemot laulību piedāvājumu ārpus Latvijas, nezina, kā rīkoties, ja darba piedāvājums ārzemēs nav atbilstošs plānotajam,” norāda Zalcmane.

Lai gan Latvijas likumdošana paredz bargus sodus par personu vervēšanu cilvēku tirdzniecībai, cietušo skaits ar katru gadu pieaug. Ja 2007.gadā valsts apmaksātu rehabilitāciju saņēma tikai divi cilvēki, 2008.gadā – septiņi, 2009.gadā – desmit, 2010.gadā – deviņi un 2011.gadā – 11, tad 2012.gadā jau 30. Savukārt šogad, maija pirmajā pusē, uz pakalpojuma saņemšanu gaidīja jau astoņi cilvēki.

Kā norāda Zalcmane, Latvijā vervēšana cilvēku tirdzniecībai lielākoties notiek interneta vidē – sociālajos tīklos, jo tieši tur vervētājs var palikt anonīms. Turklāt nereti vervētājs izrādās paziņa, draugs vai pat radinieks. “Zinot, ka visvairāk mēs uzticamies pašiem tuvākajiem, tieši viņu uzruna šķiet vispārliecinošākā, un mēs noticam solītajam. Tomēr nekad mēs nezinām, cik patiesi ir radinieka, paziņas vai drauga aicinājumi,” saka speciāliste.

Biedrības praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad paziņa, kurš aicināja uz ārzemēm savu draugu, bijis spiests to darīt, jo vervētāji manipulējuši ar viņa ģimenes drošību. Tāpat bijis gadījums, kad kāda meitene, kura internetā aicinājusi stāties laulībā ar ārvalstnieku, pati bijusi šādu fiktīvo laulību upuris un līdz brīdim, kamēr viņa nebūs dabūjusi vēl kādu meiteni no Latvijas slēgt šādas laulības, viņa netika palaista uz Latviju.

Patlaban Latvijas iekšienē cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits ir zems salīdzinājumā ar Latvijas valstspiederīgo izmantošanu cilvēku tirdzniecībā ārvalstīs, rāda statistika. No 30 pērn identificētajiem upuriem tikai viens bija iesaistīts prostitūcijā Latvijā. Pārējiem divdesmit deviņiem palīdzība tika sniegta, palīdzot atgriezties Latvijā, vai pēc atgriešanās no ārvalstīm, kur viņi tika izmantoti kādā no cilvēku tirdzniecības formām.

Valstis, kurās Latvijas iedzīvotāji visbiežāk kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem ir Anglija, Īrija, Nīderlande, Grieķija, Itālija, Beļģija, Vācija, Kipra, Zviedrija, ASV, Šveice un Krievija.

Tikmēr izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma Latvijas iedzīvotāju vidū ir fiktīvās laulības. “Slēdzot fiktīvās laulības, meitenēm un puišiem no Latvijas tiek apliecināts, ka šādas laulības ir viegli izšķirt, ka par laulību slēgšanu tiks samaksāta laba nauda, ka citas valsts pilsonis, ar kuru jāprecas, dzīvos atsevišķā platībā, kopdzīves nebūs un tamlīdzīgi. Tomēr reālajā dzīvē viss ir pavisam citādi, un to upuri konstatē jau daudz vēlāk – pēc piekrišanas slēgt šādu laulību,” skaidro Zalcmane.

Speciāliste uzskata, ka mazināt cilvēku tirgotāju tīklos nonākušo skaitu var, tikai runājot par šo problēmu jau no skolas laika, katram vecumam atbilstoši. “Cilvēku tirgotāji ir ļoti nežēlīgi – izmanto gan bērnus, gan sievietes, gan vīriešus. Katru tikai savādāk un atšķirīgos veidos,” piebilst “Patvēruma “Drošā māja”” vadītāja.