Valda Dombrovska vadītā valdība

Ministru biogrāfijas un darba pieredze

Valdis Dombrovskis (Vienotība) – Latvijas Ministru prezidents. Dzimis 1971.gada 5.augustā. Precējies.

Izglītība

Studējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kur ieguvis bakalaura un maģistra grādu fizikā. Gadu mācījies Merilendas Universitātē ASV, kur mācījies Elektrotehnikas fakultātē. No 2005. līdz 2007.gadam studējis Rīgas Tehniskajā Universitātē inženierekonomikas fakultātē, Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā, iegūstot profesionālo maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā. Pārvalda latviešu, angļu, vācu un krievu valodas, ir arī pamatzināšanas spāņu valodā.

Darbs

Strādājis Latvijas Bankā par makroekonomikas analīzes speciālistu, vecāko un galveno ekonomistu. Bijis 8.Saeimas deputāts un Latvijas finanšu ministrs. Bijis arī ekonomikas ministra padomnieks. Četrus gadus bijis “European Peoples’s Party” Mazo un vidējo uzņēmumu apvienības viceprezidents. No 2009.gada 12.marta apstiprināts par Latvijas Republikas Ministru prezidentu.

2002.gadā iestājiies partijā “Jaunais laiks”, kļūst par valdes locekli. 2005.gadā nosaukts par vienu no 237 jaunajiem līderiem Jauno Vispasaules līderu forumā, kur strādājis sadarbībā ar Vispasaules līderu forumu. 2005.gadā atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā. 2010.gadā ievēlēts pa partiju apvienības „Vienotība” valdes locekli.

Spilgts citāts: “Cilvēki saņēma vēsti – viss būs labi! Mēs gribējām cilvēkus nomierināt ar šādu lozungu, bet viņš to darīja ar savu tēlu.” Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra līderis, par to, kā premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ieguvis vēlētāju atbalstu (Neatkarīgā, 2010. gada 18. oktobris)

Artis Pabriks (Vienotība) – aizsardzības ministrs, dzimis 1966.gada 22.martā, precējies.

Izglītība

1996.gadā ieguvis doktora grādu politikas zinātnē, Orhūsas universitātē Dānijā.

Darbs

Kopš 2010.gada 3.novembra – Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs. No 2006.gada profesors Vidzemes Augstskolā politoloģijā, bijis arī augstskolas pirmais rektors. Bijis Saeimas Ārlietu komisijas loceklis, Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis, Starpparlamentu sadraudzības grupu ar Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Melnkalni priekšsēdētājs.

1998.gadā parakstījis Tautas partijas manifestu, no 2004.līdz 2007.gadam bijis ārlietu ministrs Induļa Emša un divās Aigara Kalvīša vadītajās valdībās. Pēc Kalvīša mēģinājuma atlaist KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu atkāpās no amata un atstāja vietu Tautas partijas valdē.

Valdības kolēģiem pārmetis „izteiktu spēka politiku,” cenšoties atbrīvoties no Loskutova. Pēc demisionēšanas kopā ar Aigaru Štokenbergu nodibina partiju „Sabiedrība citai politikai” un kļuva par tās valdes locekli. Aizraujas ar Austrumu cīņām.

Spilgts citāts: „Mēs “Vienotībā” esam tik atšķirīgi, cik vienota ir mūsu tauta.” (No SCP Twitterkonta)

Edgars Rinkēvičs (bezpartijiskais) – ārlietu ministrs, dzimis 1973.gadā.

Izglītība

Latvijas Universitātē iegūts vēstures bakalaura un politikas zinātnes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. Absolvējis ASV Nacionālās aizsardzīvas universitāti, kur ieguvis maģistra grādu nacionālo resursu stratēģijā.

Darbs

Gadu strādājis Latvijas Radio kā žurnālists starptautisko attiecību un ārpolitikas jautājumos. Pēc tam 13 gadus strādājis Aizsardzības ministrijā, kur, būdams Valsts sekretārs, vadījis un līdzdarbojies valsts aizsardzības politikas plānošanas dokumentu izstrādē NATO līguma nodrošināšanā Latvijā. Par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā un Latvijas integrācijā NATO iecelts par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Saņēmis arī NATO medaļu „Par uzslavas cienīgu darbu.” No 2008. līdz 2011.gadam bijis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

No 1998. līdz 2004.gadam bijis partijas „Latvijas ceļš” biedrs.

Spilgts citāts: XVI gs. mēs viens otru būtu par ķeceriem un ticības atkritējiem pasludinājuši, uz sārta aizvilkuši, indi piebēruši un slepkavas uzsūtījuši. (No Rinkēviča Twitterkonta @edgarsrinkevics 2.oktobrī)

Roberts Ķīlis (bezpartijiskais) – izglītības un zinātnes ministrs, dzimis 1968.gadā, precējies, trīs bērni.

Izglītība

1991.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas nodaļu, 1995.gadā ar izcilību ieguvis maģistra grādu Kembridžas universitātē. Ieguvis arī doktora grādu Kembridžas universitātē sociālajā antropoloģijā. Viens no Latvijas antropologu biedrības dibinātājiem. Izglītības sistēmā strādā 21 gadu, ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Darbs

Veicis gadu ilgu pētījumu Sibīrijas latviešu ciemā Augšbebri Omskas apgabalā. Piedalījies arī starptautiskos pētniecības projektos par novecojošas sabiedrības ekonomiku un radošās ekonomikas attīstības jautājumiem Eiropā. Pašlaik starptautiskas pētnieciskas grupas sastāvā piedalās Latvijas konkurētspējas izvērtējumā.

2007.gadā tika uzaicināts izveidot darba grupu un izstrādāt Latvijas ilgtermiņa stratēģiju 2030.

Kā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs (2008-2011) pastiprināti pievērsies izglītības sistēmas attīstības un reformēšanas tēmai.

Spilgts citāts: “Šai valstī nekas vēl nav beidzies un priekšā ir riktīgi laba dzīve.” Roberts Ķīlis, Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, par Latvijas nākotni. “Latvijas Avīze”, 2010. gada 27.aprīlis (no politika.lv)

Daniels Pavļuts (bezpartijiskais) – ekonomikas ministrs, dzimis 1976.gadā, precējies, divi bērni.

Izglītība

Beidzis Hārvards universitāti, kur ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā, apguvis arī ekonomiku, enerģētiku un politiku. 1999.gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā klavieru specialitātē.

Darbs

Divus gadus bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loveklis un stratēģijas direktors. Strādājis „Swedbank” par Korporatīvo attiecību pāvaldes vadītāju. Strādājis kā vadības konsultants privātā un publiskā sektora klientiem Latvijā un ārvalstīs. Bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs un Ministru prezidenta izveidotās Reformu vadības grupas loceklis. Bijis arī reklāmas aģentūras „DDB Latvija” zīmolu direktors. Ir piedalījies Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas „Latvija 2030″ redakcionālās grupas darbā.

Vieslektors Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Spilgts citāts: „Man liekas, ka visos laikos, vietās un lietās svarīgs ir cilvēks, viņa domāšana, uztvere un attiecības.” (politika.lv)

Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) – iekšlietu ministrs, dzimis 1969.gadā, precējies.

Izglītība

Pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un Latvijas Universitāti, kur ieguvis jurista izglītību.

Darbs

Strādājis kā jaunākais inspektors policijas bataljonā, bijis arī inspektors Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā. Valsts Drošības policijas pārvaldē laikā no 1996. līdz 2005.gadam bijis priekšnieka vietnieks un policijas pulkvežleitnants. Strādājis arī Aizsardzības ministrijā par padomnieku. Apbalvots ar Viestura ordeni.

Lai gan no Zatlera Reformu partijas, kurā ir valdes loceklis, kandidēja 11.Saeimas vēlēšanās, ievēlēts netika.

Ilze Viņķele (Vienotība) – labklājības ministre, dzimusi 1971.gadā, precējusies.

Izglītība

Ieguvusi 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā augstskolā „Attīstība.” Tālāk studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, kur ieguvusi maģistra grādu sabiedrības veselībā. Patlaban studē Latvijas Universitātes doktora studiju programmā politikas zinātni, kur apgūst apakšprogrammu publiskajā pārvaldē un administrācijā.

Darbs

Bijusi Finanšu ministrijas īpašu uzdevumu ministra ES fondu apguves lietās parlamentā sekretāre, no 2008.gada ir „Pilsoniskās savienības” vecākā konsultante. Ievēlēta 10.Saeimā un darbojas kā „Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietniece. Bijusi arī krīzes centra ielu bērniem „Marsa gatve” sociālā darbiniece.

No 2000. līdz 2005.gadam bijusi „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedre un 2003.gadā sāka darboties kā Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdze.

Spilgts citāts: „Spēks ir draugos!!” (Ilzes Viņķeles Twitterkonts @ilzevinkele 28.janvāris)

Ingrīda Circene (Vienotība) – veselības ministre, dzimusi 1956.gadā, precējusies

Izglītība

1981.gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti, ieguvusi ginekologa specialitāti. 2002.gadā beigusi Rīgas Komercskolas Tālmācības nodaļu, kur apguvusi praktisko uzņēmējdarbību.

Darbs

No 1981. līdz 2002.gadam bijusi Aizputes slimnīcas galvenā ārste, kur bijusi arī ginekoloģe. 2002.gadā ievēlēta 8.Saeimā no „Jaunā laika”. Kļuva par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieci, darbojusies arī Saeimas Saimnieciskajā komisijā. 2003.gadā bijusi veselības ministre Einara Repšes valdībā, bet, demisionējot valdībai, zaudējusi amatu. Kandidējusi arī 11.Saeimas vēlēšanās, bet ievēlēta netika.

Spilgts citāts: „Latvijā normatīvi paredz 16 miljonus latu e-veselības sist. ieviešanai. Daži jau iztērēti. Vai kāds mana rezultātu?” (Ingrīdas Circenes Twitterkonts 10.janvāris @Icircene)

Andris Vilks (Vienotība) – finanšu ministrs, dzimis 1963.gadā

Izglītība

Studējis ģeogrāfiju Latvijas Universitātē un apguvis menedžmentu, mārketingu Dānijā. Deviņus gadus mācījies arī investīciju, finanšu analīzes, vadības kursos.

Darbs

Divus gadus bijis Latvijas Unibankas Kreditēšanas pārvaldes analītiķis, pēc tam Stratēģijas un analīzes pārvaldes analītiķis un Unibankas Fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs. 2002.gadā kļuvis par analītiķi SEB „Merchant Banking” Stokholmā, piecus gadus bijis SEB Unibankas Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs. 2010.gadā no janvāra līdz maijam – SEB bankas padomnieks ekoenomikas jautājumos, bet no 2010.gada 2.novembra kļuvis par 10.Saeimas deputātu. Nākamajā dienā ievēlēts finanšu ministra amatā.

Spilgts citāts: „Esmu par to, lai krīzēs un grūtībās daudz cietusī, bet arī rūdītā Latvija spēju pārvērsties par plaukstošāko un apbrīnotāko reģiona valsti! (Andra Vilka bloga sadaļā „par ko es iestājos” andrisvilks.blogspot.com)

Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija) – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, dzimis 1980.gadā, precējies.

Izglītība

Studējis Biznesa augstskolā „Turība”, taču nav to pabeidzis. Mācījies Velsas Universitātes akreditētajā „Masters of Business Administration” programmā Roberta Kenedija koledžā Šveicē. Dati par izglītību CVK deklarācijā izrādījušies pretrunīgi, jo Sprūdžs nav varējis uzrādīt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, kas radīja bažas par kandidāta izglītību.

Darbs

Bijis „Hansaworld” valdes loceklis un reģionālais vadītājs. ZRP valdes loceklis. Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un Latvijas Mikroklases jahtu asociācijas valdes loceklis.

Spilgts citāts: “Skatos vakardienas 100.panta preses klubu. Arvien pieaug vēlme pierādīt, ka tiem šaubīgajiem nav taisnība. Ceru, ka būs tāda iespēja.” Edmunda Sprūdža Twitter konts 22.oktobrī (@edmundssprudzs)

Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) – tieslietu ministrs, dzimis 1970.gadā, precējies. 

Izglītība

Ieguvis maģistra grādu jurisprudencē un patlaban studē doktorantūrā Latvijas Universitātē, kur lasa arī lekcijas. 

Darbs 

Strādājis par zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru. Bijis tieslietu ministrs A.Kalvīša valdībā un turpinājis savu darbu Ivara Godmaņa vadītajā valdībā.

Darbojies arī Latvijas Privatizācijas aģentūras padomē un kā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomes priekšsēdētājs, kā arī a/s “Rīgas Starptautiskā autoosta” padomes priekšsēdētājs.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas nodaļas vadītājs un Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs.

Spilgts citāts: „Šādi gadījumi kopumā rosina domāt par nāvessoda atjaunošanu.” (Intervijā raidījumam „Labrīt, Latvija!”, komentējot 11 gadus vecas meitenītes slepkavību 2008.gadā)

Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) – kultūras ministre, dzimusi 1964.gadā.

Izglītība 

Beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, kā arī Rīgas Starptautiskā biznesa un administācijas augstskolu.

Darbs 

No 2006. līdz 2008.gadam bijusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle, viceprezidente un vēlāk arī kļuvusi par priekšsēdētāju. Bijusi Bibliotēku informācijas tīkla konsorcija valdes priekšsēdētāja un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darba grupas “Vīzija” locekle. Bijusi arī personāldaļas vadītāja apdrošināšanas a/s “Balta” un brokeru sabiedrības „Unipolise” valdes priekšsēdētāja. 

Spilgts citāts: “Kultūras ministrs ir tikai ģēniju un talantu koordinators.” (Tāda paša nosaukuma rakstā ir.lv 21.oktobrī)

Laimdota Straujuma (bezpartijiskā) – zemkopības ministre, dzimusi 1951.gadā.

Izglītība

Mācījusies Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē matemātiķa specialitātē. 1987.gadā darbojusies aspirantūrā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē, 1992.gadā ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu.

Darbs

Kopš 2007.gada bijusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre. No 2000. līdz 2006.gadam strādājusi par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri, bet pirms tam par sekretāra vietnieci. Bijusi arī SIA „Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra” valdes priekšsēdētāja un direktore.

Ir Latvijas Lauksaimniecības un Meža Zinātņu akadēmijas locekle. Ir Atzinības krusta lielvirsniece un apbalvota ar Zemkopības ministrijas medaļu „Par centību” un Ārlietu ministrijas atzinības rakstu.

Spilgts citāts: “Man ne vienmēr ir vajadzīgs cilvēks ar izcilām prāta spējām, bet cilvēks, kurš savlaicīgi un kvalitatīvi prot un grib veikt tam uzticētos pienākumus.” (Intervija portālā politika.lv „Nozares Degpunktā vai džipā?”)

Aivis Ronis (bezpartijiskais) – ārlietu ministrs, dzimis 1968.gadā, precējies.

Izglītība

Ieguvis Izglītību Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

Darbs

1991.gadā sāka darbu Ārlietu ministrijā, kur bija vadošais speciālists, ministra palīgs un preses sekretārs. No 1993.gada darbojies diplomātiskajā dienestā, bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Zviedrijā. Bijis vēstnieks Turcijā un ASV. Trīs gadus bijis arī valsts sekretāra vietnieks Ārlietu ministrijā. 2004.gadā kļuvis par Latvijas vēstnieku NATO.

Vairākkārt minēts kā iespējamais bezpartijisks premjerministrs, tomēr tam nav bijis oficiāla apstiprinājuma. 2010.gadā tika iecelts par ārlietu ministru Valda Dombrovska valdībā, nepārstāvot nevienu no koalīcijā esošajām partijām.

Spilgts citāts: ,,Patlaban nodokļu politika un, cik saprotu, arī filosofija ir atšķirīga, un valdībai tādējādi būtu skaidri jāpasaka: ,,Redzat, iedzīvotāji, pie kā noveda iepriekšējā politika un katra atsevišķa indivīda nespēja pareizi rīkoties ar naudu. Jūs kļūdījāties. Tagad valdība noteiks, kā pareizi dzīvot.” (Intervijā žurnālam “Kapitāls”, 29.04.2011,)