Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

ES Darba samaksas pārredzamības direktīva (2023/970) turpmāk liek darba devējiem salīdzināt darbinieku atalgojumu, ņemot vērā ne tikai pamatalgu. Aprēķinā jāiekļauj viss kopējais labumu grozs: prēmijas, piemaksas, dienesta automašīna, kompensācijas, brīvdienas, dalība sporta pasākumos, ēdināšana, brilles un citi labumi. Latvija nacionālais likums vēl tiek izstrādāts, taču pirmie ziņojumi atbilstoši direktīvai ir jāapkopo, balstoties uz 2026.gada datiem. Kas darba devējiem ir jāņem vērā?

Pirms divdesmit gadiem krūts vēža ārstēšanā galvenais princips bija vienkāršs -  ārstēt intensīvāk, lai nepalaistu garām iespēju uzveikt slimību. Ja ārstam radās šaubas, drošākā izvēle bija ķīmijterapija. Tā bija medicīnas realitāte laikā, kad ārstēšanas lēmumi galvenokārt balstījās uz audzēja izmēru, limfmezglu iesaisti, pacientes vecumu un citiem klīniskiem rādītājiem.

Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem.

Virsraksts ir retorisks, taču izriet no lēmumu tapšanas praktiskās realitātes. Veselības aprūpes jomā ierēdņi mums stāsta, ka pacientam nedrīkst ļaut izvēlēties dārgākas zāles, pat ja viņš pats ir gatavs segt cenu starpību.

Rēzekne ir viena no divām politiskajām anomālijām Latvijā, kas publiskajā telpā apzināti godina agresorvalsts Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu ar ielas vārdu. Tas ir rupji. Tas ir bezgaumīgi. Tas ir nekrietni. Tas ir bezkaunīgi. Es uzskatu, ka tas piesmej latgaliešu pilsētu un ka 2026. gadā šāds vārds ielai ir kā īpaši vulgārs apģērbs, kura esības mērķis ir atsegt un uzbudināt viszemiskākos politiskos rudimentāros instinktus.

Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē.

Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas aizsardzības rēķina. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību ignorēšana, kā rezultātā ziņots par Liepājas vēja parkā bojāgājušiem sikspārņiem, turklāt aizsargājamu sugu pārstāvjiem, ir nepieņemama. Vēja enerģijas asociācija (VEA) stingri nosoda šādu rīcību. Atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.

Cilvēks pēc insulta dodas mājās no slimnīcas. Akūtā ārstēšana ir noslēgusies, bet priekšā vēl ir medikamentu lietošana, pārbaudes un rehabilitācija. Varbūt viņš dzīvo viens. Varbūt ģimene ir gatava palīdzēt, taču nezina, ar ko sākt. Izrakstā norādījumi ir, bet vai pacients saprot, kas viņam jādara rīt? Vai vajadzīgā palīdzība būs pieejama?

Latvijā šobrīd praktiskās īstenošanas posmā ieiet līdz šim nebijuša mēroga pieejamu cenu īres mājokļu programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Programmas pirmajā lotē līdz 2030. gadam paredzēts uzbūvēt 1290 jaunus, energoefektīvus īres dzīvokļus sešās pašvaldībās - Rīgā, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē un Daugavpilī. Tie paredzēti valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem un viņu ģimenēm. Taču neparasts ir ne tikai projekta mērogs. Pirmo reizi Latvijā mājokļu būvniecības programma tiek īstenota publiskās un privātās partnerības jeb PPP formā.

Latvijas noturības un aizsardzības spējas stiprināšana ir kolektīva valsts un privātā sektora atbildība. Ar lēmumiem Saeimas un ministriju gaiteņos nebūs pietiekami, jo Latvijas gatavība krīzēm jāstiprina valsts un pašvaldību ciešā sadarbībā ar militārās un divējāda lietojuma nozares uzņēmumiem, plānojot un reālos apstākļos testējot situācijas un tehnoloģijas, kuras būs jāspēj pārliecinoši pielietot krīzes brīdī.